Imants Resnis

Emeritētais profesors, Orķestra diriģēšanas katedra

Imants Resnis dzimis Rīgā, no 1956. gada līdz 1967. gadam mācījies čella spēli Em. Dārziņa speciālajā Mūzikas viduskolā. 1972. gadā beidzis J. Vītola Latvijas Valsts konservatoriju kā čellists, bet 1982. gadā kā simfoniskā orķestra diriģents. No 1967. gada viņa mākslinieciskā darbība saistīta ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, sākumā darbojoties tajā kā čellistam, bet kopš 1987. gada – kā diriģentam. Diriģēšanas prasmes Imants Resnis papildinājis P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā pie leģendārā Genādija Roždestvenska.

Pirmo starptautisko atzinību kā diriģents guvis 1988. gadā kopā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, piedaloties festivālā "Prāgas pavasaris". 1992. gadā Imants Resnis kļuvis par Liepājas Simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu. 1993. gadā dibinājis Starptautisko Pianisma Zvaigžņu festivālu, kas katru gadu marta otrajā nedēļā  Liepājā pulcina pianistus no dažādām pasaules valstīm. Vadījis LSO koncertus Spānijā, Zviedrijā, Vācijā, Malaizijā. Viesdiriģenta statusā viesojies Turcijā, Meksikā, Kolumbijā un Portugālē, bet 2000. gadā kopā ar Berlīnes Simfonisko orķestri uzstājies Ēģiptē.

1995. un 2006. gadā Imants Resnis ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu, bet 2007. gadā – jaundibināto "Latviešu mūzikas balvu" par sistemātisku ieguldījumu latviešu mūzikas jaunradē un popularizācijā. Viņš apbalvots ar Liepājas pilsētas domes atzinības rakstu (1998), bijis “Gada Liepājnieks” (1999), bet 2006. gadā saņēmis Polijas valdības bronzas medaļu „Zasłużony Kulturze Gloria Artis”. 2007. gadā par nopelniem Latvijas labā Imantam Resnim piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.