Sveicināti JVLMA jaunajā mājaslapā! Līdz 1. septembrim vecā versija vēl pieejama šeit

Māris Sirmais

Asociētais profesors

Diriģents Māris Sirmais bakalaura grādu diriģēšanā ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Ludmilas Pismennajas diriģēšanas klasē, savukārt maģistra grādu – Imanta Kokara diriģēšanas klasē. Studijas turpinājis orķestra diriģēšanā Grācas Mūzikas un mākslas augstskolā Austrijā pie profesora Martina Zīgharta.

1990. gadā Māris Sirmais nodibināja un līdz 2012. gadam vadīja jauniešu kori Kamēr…, ar kuru kopā saņemts vairāk nekā simt starptautisku apbalvojumu, no tiem svarīgākie ir 2004. gadā iegūtā uzvara Eiropas Grand Prix konkursā Gorīcijā, Itālijā, 2006. gadā izcīnītas trīs čempionu godalgas un zelta medaļas Pasaule koru olimpiādē Ķīnā. Kopš 1988. gada Kamēr... ir Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru karu jeb koru konkursa laureāts. No 1997. gada Māris Sirmais ir Valsts Akadēmiskā kora Latvija, kā arī Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Viņa vadībā koris iestudējis ievērojamus vokāli instrumentālos skaņdarbus, kā Leonarda Bernsteina Mesa, Artūra Onegera Žanna d’Arka uz sārta un Nāves dejas, Luisa Bakalova Tango mesa, Bendžamina Britena Kara rekviēms, Leoša Janāčeka Glagoliskā mesa, Gijas Kančeli Stix un Don’t Grieve, Igora Stravinska Les Noces un Ķēniņš Edips, Džona Tavenera opusu Grēkā krišana un augšāmcelšanās, Tan Dun Millenium simfoniju, Džona Adamsa Harmonium un daudzus citus.

Māris Sirmais ir sadarbojiesar tādiem pasaulslaveniem diriģentiem kā Vladimiru Aškenazi, Marisu Jansonu, Vladimiru Fedosejevu, Tenu Kaljusti, Krisu Rusmanu, Matiasu Jungu, Nēmi Jervi, Eriku Klasu, Andri Nelsonu. Regulāri uzstājas kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālās operas orķestri, valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga, kamerorķestri Kremerata Baltica, Maskavas kamerorķestri Musica Viva, Ūmeo simfonisko orķestri, stīgu orķestri Helsinki Strings. Sadarbojies ar pasaulē atzītiem solistiem – Maksimu Risanovu, Kristīni Blaumani, Egilu Siliņu, Aleksandru Antoņenko, Jūliusu Bergeru, Gidonu Krēmeru, Nikolā Altštatu, Inesi Galanti un citiem.

2008. gadā projekta Pasaules