JVLMA.lv
Pētniecība » Notikumu arhīvs

Notikušās zinātniskās konferences, semināri un citi pasākumi

Šajā sadaļā apkopotas ziņas par dažādiem pasākumiem JVLMA kopš 2006. gada.

 

30.03. - 31.03.2017

4. starpdisciplinārā zinātniskā konference

MŪZIKAS PĒTĪJUMI LATVIJĀ

JVLMA, Ērģeļu zālē

4. starpdisciplinārā konference Muzikoloģijas katedras vadītāja Dr. Jāņa Kudiņa vadībā notika divās dienās un septiņās darba sesijās:

- Mūzika skolā un izglītībā;

- Teorētiskās analīzes skatapunkti;

- Mūzika populārās kultūras kontekstā;

- Tradīcijas un radošās industrijas;

- Mūzikas sociālās un terapeitiskās dimensijas;

- Personības, fakti, dziesmusvētki;

- JVLMA horeogrāfijas studijām 40! Baleta un horeogrāfijas pētniecības aktualitātes

Konferencē piedalījās 26 dažādu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru pārstāvji no 8 zinātniskajām, izglītības un kultūras institūcijām.

Reģistrācijas veidlapās tika fiksēti 81 dalībnieku un klausītāju paraksti.

Konferences programma un prezentāciju atslēgas vārdi: šeit

Konferences prezentācijas audioierakstā:

1. sesija

Gvido Straube: šeit

Aiva Pundiņa: šeit

Ieva Vēvere: šeit

2. sesija

Katarina Kuliša: šeit

Kristīne Baltruševiča: šeit

3. sesija

Dace Circene: šeit

Alberts Rokpelnis: šeit

Reinis Jaunais: šeit

Agnese Logina: šeit

4. sesija

Diāna Zandberga: šeit

Viesturs Gailis: šeit

Leonarda Ķestere: šeit

Ieva Moore: šeit

5. sesija

Sarma Freiberga: šeit

Lana Burmistrova: šeit

Jachin Edward Pousson: šeit

Ineta Heinsberga: šeit

6. sesija

Inese Žune:šeit

Ēvalds Daugulis: šeit

Jānis Daugavietis,

Anna Leiškalne: šeit

7. sesija

Valda Vidzemniece: šeit

Dita Jonīte: šeit

Līva Grinberga: šeit

Gunta Bāliņa: šeit

Regīna Kaupuža: šeit

 

02.11.206

JVLMA seminārs par dzirdes centra īpatnībām mūziķiem un nemūziķiem, absolūtās dzirdes fizioloģiju un testēšanas iespējām, kā arī skaņaugstumu uztveres īpatnībām

2016.gada 2. novembrī JVLMA LMT kamerzālē Heidelbergas un Bāzeles universitātes klīnikas pētnieki sniedza lekciju un meistarklasi par dzirdes centra īpatnībām mūziķiem un nemūziķiem, absolūtās dzirdes fizioloģiju un testēšanas iespējām, kā arī skaņaugstumu uztveres īpatnībām.

JVLMA zinātniskās pētniecības centra sistemātiskās muzikoloģijas pētnieki sadarbībā ar Vācijas, Austrijas un Šveices zinātniekiem jau vairāku gadu garumā pēta dzirdes centra īpatnības gan klīniskā, gan ārpus klīniskā kontekstā. 2016.gada jūlijā Šveices zinātniskajā žurnālā Frontiers in Neuroscience, Auditory Cognitive Neuroscience ir publicēti pētniecības projekta rezultāti par dzirdes centra funkcionālajām un anatomiskajām atšķirībām bērniem ar uzmanības deficīta (hiperaktivitātes) sindromu un disleksiju. Ar publikāciju var iepazīties šeit:
http://journal.frontiersin.org/article/10.3389/fnins.2016.00324/full

Trešdiena, 2. novembris, plkst. 14.00 – 18.00

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas LMT kamerzāle

14.00 –  15.00  Lekcija par dzirdes lauka (auditorā korteksa) īpatnībām, absolūto dzirdi un smadzeņu darbības īpatnībām mūziķiem un nemūziķiem*, PD Dr. rer.nat.  Pēters Šnaiders

15.15 – 16.00 Skaņu uztveres un absolūtās dzirdes testēšanas iespējas – dalība (pēc izvēles) zinātnieku izstrādātajos testos:

(1) Subjective aspects of spectral and holistic pitch perception

(2) Gradual ability of absolute pitch perception

PD Dr. rer.nat.  Pēters Šnaiders

16.30 – 17.30  Mūzikas uztveres un mūzikas mācīšanās īpatnības bērniem ar uzmanības deficīta (hiperaktivitātes) sindromu un disleksiju.  

Dr.med. Betina Seralaha, Mag.art.Kristīne Grosa

17.30 – 18.00 Diskusija, testu rezultātu interpretācija.

PD Dr. rer.nat.  Pēters Šnaiders

(testu dalībniekiem individuālos rezultātus būs iespēja saņemt uz norādīto e pastu)

PD Dr. rer.nat.  Pēters Šnaiders (Peter Schneider) ir baznīcas mūziķis, biofiziķis un Heidelbergas universitātes Neiroloģijas klīnikas neirozinātnieks. Viņa interešu lokā ir muzikalitātes un smadzeņu darbības pētījumi, muzikālā apdāvinātība, absolūtā un relatīvā dzirde, tinīta problemātika, kā arī auditorās problēmas mācīšanās traucējumu un uzmanības deficīta (hiperaktivitātes) sindroma (UD(H)S) kontekstā. Kopš 2009.gada viņš vada Vācijas Izglītības un zinātnes ministrijas finansēto projektu par mūzikas mācīšanās rosināto neiroplastiskumu.

http://musicandbrain.de

Dr.med. Betina Seralaha (Bettina Serrallach) ir ārste – radioloģe  Santgallenas (St.Gallen) apvidus slimnīcā Šveicē. Viņa studējusi medicīnu Manheimas un Heidelbergas universitātēs, aizstāvot disertāciju par bērnu ar uzmanības deficīta sindromu (UDS) neiroauditoro profilēšanu.

Mag.art. Kristīne Grosa (Christine Groß) ir mūzikas terapeite un Heidelbergas universitātes doktorante. Viņa pēta muzicēšanas efektivitāti uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindroma (UDHS) kontekstā. Praktiskā darba pieredzi viņa uzkrāj mūzikas terapeita darbā skolās, bērnu dārzos un sociālajos atbalsta centros.

 *Lekcijas un praktiskās nodarbības notika angļu valodā

 Semināru  organizēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs un Muzikoloģijas katedras mūzikas teorijas klase

 

31.03. - 01.04.2016

3. starpdisciplinārā zinātniskā konference

MŪZIKAS PĒTĪJUMI LATVIJĀ

JVLMA, Ērģeļu zālē

3. starpdisciplinārā konference Muzikoloģijas katedras vadītāja Dr. Jāņa Kudiņa vadībā notika divās dienās un astoņās darba sesijās. Konferencē piedalījās 22 dažādu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru pārstāvji no 8 zinātniskajām institūcijām. Reģistrācijas veidlapās tika fiksēti 84 dalībnieku un klausītāju paraksti.

Konference turpināja iesākto tradīciju reizi akadēmiskajā gadā stimulēt aktīvu viedokļu apmaiņu visiem interesentiem Latvijā, kuru darbība saskaras ar skaņas un mūzikas izzināšanu visdažādākajos uztveres rakursos kultūras telpā.

Konferences programma un prezentāciju atslēgas vārdi: šeit

Konferences prezentācijas audioierakstā:

1. sesija

Guntars Prānis: šeit

Mārtiņš Boiko: šeit

Zane Prēdele: šeit

2. sesija

Diāna Zandberga: šeit

Antons Ļahovskis: šeit

3. sesija:

Anda Laķe: šeit

Jolanta Bimbere: šeit

Aiga Sprindža: šeit

4. sesija

Ieva Tihovska: šeit

Valdis Muktupāvels: šeit

Ilva Skulte: šeit

5. sesija

Viesturs Gailis: šeit

Gunta Marihina: šeit

Ligita Ašme: šeit

6. sesija

Sergejs Kruks: šeit

Andris Vecumnieks: šeit

7. sesija

Jūlija Jonāne: šeit

Līva Grīnberga: šeit

Valdis Bernhofs: šeit

8. sesija

Inese Žune: šeit

Alberts Rokpelnis: šeit

Reinis Jaunais: šeit

 

10.03.2016

Seminārs-apaļā galda diskusija Mūzikas terminoloģija: problēmas un risinājumi

JVLMA Senāta zālē

Zinātniskās pētniecības centra un Muzikoloģijas katedras rīkotā semināra mērķis bija veicināt mūzikas terminoloģijas analīzi un diskusijas par aktuāliem mūzikas terminoloģijas aspektiem.

Terminoloģija [lat. terminus robeža + gr. logos mācība] ir leksikoloģijas nozare, kuras pētīšanas objekts ir terminoloģiskā leksika, un tā ietver sevī arī specializēto mūzikas terminoloģiju. Terminoloģijas nozare sistemātiski studē jēdzienu apzīmēšanu vai veidošanu, pētot un analizējot terminus noteiktā kontekstā, kā arī dokumentē tos, cenšas veicināt pareizu, adekvātu terminu lietošanu. Mūzikas terminoloģija attīstās starptautiskā valodu sadurē un mijiedarbībā noteiktu mūzikas žanru un pētniecības jomu robežās, arī starpdisciplinārā telpā, nereti pārņemot atbilstošu pētniecības instrumentāriju un terminus no citām zinātņu nozarēm.

Mūzikas terminoloģijas dokumentēšana un analīze Latvijā šobrīd notiek nesistēmiski, nereti spontāni. Pēdējās desmitgadēs tapušie nedaudzie speciālajai terminoloģijai veltītie izdevumi, kuri fiksējuši tās attīstības dinamiku latviešu valodā, uzskatāmi vien par atsevišķu speciālistu epizodisku iniciatīvu. Tomēr terminoloģijas pilnveidošanās notiek nemitīgi – gan mācību un studiju gaitā mūzikas izglītības iestādēs, gan plašsaziņas līdzekļos un koncertpraksē. 

Seminārā Zinātniskās pētniecības centra vadītājas Dr. Ilzes Liepiņas vadībā piedalījās Muzikoloģijas katedras un ZPC, kā arī atsevišķu institūciju pārstāvji.

Semināra programma:

10.00 Semināra atklāšana

10.10 Ilze Šarkovska-Liepiņa  (JVLMA)Latviešu mūzikas terminoloģija: situācijas pārskats

10.40 Mārtiņš Boiko (JVLMA) Par dažiem latviešu valodā nepieciešamiem muzikoloģijas terminiem un vienu latviešu mūzikas zinātnes terminoloģijas vēstures jautājumu

11.10 Lolita Fūrmane (JVLMA) Par svešvārdu izrunu latviešu muzikālajā praksē

11.30 Anda Beitāne (JVLMA) Termini un koncepti: par tradīciju spēku un vājumu

12.00 – 13.00 Diskusija par aktuālākajiem jautājumiem

 

26.03. - 27.03.2015

2. starpdisciplinārā zinātniskā konference

MŪZIKAS PĒTĪJUMI LATVIJĀ

JVLMA, Ērģeļu zālē

2. starpdisciplinārā konference Muzikoloģijas katedras vadītāja Dr. Jāņa Kudiņa vadībā notika divās dienās un desmit darba sesijās. Konferencē piedalījās 28 dažādu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru pārstāvji no 11 zinātniskajām institūcijām. Reģistrācijas veidlapās tika fiksēti 113 dalībnieku un klausītāju paraksti.

Konference piedāvāja lielisku viedokļu apmaiņas platformu ikvienam, kura pētījumi saskaras ar skaņas un mūzikas izzināšanu visdažādākajos uztveres rakursos kultūras telpā.

Konferences programma un prezentāciju atslēgas vārdi: šeit

Konferences prezentācijas audioierakstā:

1. sesija

Gvido Straube: šeit

Sergejs Kruks: šeit

Ilze Šarkovska-Liepiņa: šeit

2. sesija

Reinis Jaunais: šeit

Alberts Rokpelnis: šeit

Jānis Daugavietis: šeit

Diāna Zandberga: šeit

3. sesija

Mirdza Paipare: šeit

Mary Fiona Vilnite: šeit

4. sesija

Gunta Marihina: šeit

Ginta Pētersone: šeit

Valda Vidzemniece: šeit

5. sesija

Ligita Ašme: šeit

Karīna Krieviņa: šeit

Ilma Grauzdiņa: šeit

6. sesija

Anda Beitāne: šeit

Valdis Muktupāvels: šeit

7. sesija

Ivars Bērziņš: šeit

Jolanta Bimbere: šeit

8. sesija

Deniss Hanovs: šeit

Jeļena Garkavčenko: šeit

9. sesija

Zane Prēdele: šeit

Līga Pētersone: šeit

Zane Saulīte: šeit

10. sesija

Jeļena Ļebedeva: šeit

Līva Suitiņa: šeit

Jachin Edward Pousson: šeit

 

03.10. - 04.10.2014

Starptautiska zinātniskā konference

Rīga kā mūzikas pilsēta Eiropas kontekstā. Vācu-latviešu sabiedrības attiecības 19. un 20. gadsimtā  /

Musikstadt Riga im europäischen Kontext. Deutsch-lettische Wechselbeziehungen im 19. und 20. Jahrhundert

JVLMA, Ērģeļu zālē

Konferenci organizēja Vācu Austrumeiropas mūzikas kultūras institūts (Institut  für deutsche Musikkultur im östlichen Europa e.V.) sadarbībā ar Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskās pētniecības centru; minētās organizācijas iniciēja foruma norisi Rīgā, turpinot jau agrāk aizsākto sadarbību mūzikas kultūras sakaru pētījumos Baltijas reģionā. Foruma vadītāji bija Ķelnes Universitātes profesors Dr. Klauss Volfgangs Nīmellers (Klaus Wolfgang Niemöller), Leipcigas Universitātes profesors Dr. Helmūts Looss (Helmut Loos), Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Dr. Lolita Fūrmane un Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Dr. Ilze Šarkovska-Liepiņa.

Konferences mērķis bija dziļāk izprast migrācijas procesu dzintara ceļu – mūzikas un mūziķu kultūrapmaiņu, sarežģītās mūzikas kultūru attiecības, kā arī radīt izpratni par noteiktas mūzikas identitātes veidošanos Rīgā un Baltijas reģionā. Starptautiskie mūzikas procesi konferencē tika projicēti galvenokārt uz vācu-latviešu kultūrattiecību kartes. Tās centrā  bija  Rīga ar vektoriem Vācijas, Austrijas, Krievijas un citos virzienos, bet vēsturiskās robežas iezīmētas ar laika periodu no 17. līdz 20. gadsimtam. Referentu uzmanības lokā bija mūzikas dzīve Rīgā, Jelgavā un Baltijas jūras piekrastes kūrortos, latviešu mūzika Vācijas un Austrijas preses spogulī līdz ar to interpretācijas atšķirīgajiem kontekstiem, atsevišķu kultūras personību devums, vācu mūziķu epistulārā mantojuma novērtējums Rīgas grāmatu krātuvēs, kā arī komponista Jāzepa Vītola pēdējie dzīves gadi Vācijā un citas saistošas mūzikas vēstures tēmas.

Divu dienu konferencē uzstājās gan Latvijas mūzikas zinātnieki – Arnolds Klotiņš, Lolita Fūrmane, Baiba Jaunslaviete, Ilze Šarkovska-Liepiņa un Alīda Zīgmunde –, gan ārvalstu pētnieki, nozīmīgu zinātnisko publikāciju autori Klauss Volfgangs Nīmellers, Helmūts Looss, Klauss Pēteris Kohs, Kadzuko Odzava, Helmūts Šeinhens, Martins Trūns, Andrēass Vačkats, Matiass Vents, Tomass Zinofciks (Vācija), Hartmūts Kroness (Austrija), Heinrihs Erni (Šveice).

Konferences programma: šeit

 

28.03. - 29.03.2014

1. starpdisciplinārā zinātniskā konference

MŪZIKAS PĒTĪJUMI LATVIJĀ

JVLMA, Ērģeļu zālē

Vēloties humanitāro zinātņu dažādu konferenču un semināru norisē aizsākt regulāru forumu, kurā visi, kuru veiktie pētījumi Latvijā saskaras ar skaņas un mūzikas izzināšanu, varētu iepazīstināt gan speciālistus, gan plašāku auditoriju ar gūtajām līdzšinējo pētījumu atziņām, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedra ir iedibinājusi jaunu tradīciju – ikgadēju starpdisciplināru zinātnisku konferenci Mūzikas pētījumi Latvijā.

1. starpdisciplinārā konference Muzikoloģijas katedras vadītāja Dr. Jāņa Kudiņa vadībā notika 2014. gada 28. un 29. martā JVLMA Ērģeļu zālē. Konferencē piedalījās gan muzikoloģijas, gan arī citu humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji, tādējādi rosinot viedokļu apmaiņu par skaņas un mūzikas dažādu izpausmju tvērumu pētniecībā.

Konferences programma: šeit

Konferences dalībnieku prezentāciju tēzes: šeit

Konference fotoattēlos akadēmijas fotogalerijā: šeit

Konference amatiera foto momentuzņēmumos: šeit

 

10.10. - 12.10.2013

Starptautiska zinātniskā konference

JĀZEPS VĪTOLS – PERSONĪBA, DAIĻRADE, KONTEKSTI

Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Ērģeļu zālē

Latviešu komponista Jāzepa Vītola (1863–1948) vārds jau vairākām sabiedrības paaudzēm ir kļuvis par neatņemamu kultūratmiņas daļu. Vītola personības monumentalitāte un daudzās darbības šķautnes, sevišķi kora un klaviermūzikas darbi ir saistījuši pastāvīgu interesi atskaņotājmākslinieku vidū. Vītola "Gaismas pils" kļuvusi par latviešu nacionālās mūzikas kultūras ikonu. Meistara uzturētie kompozīcijas principi, kuri ģenētiski saistīti ar 19. gadsimta Pēterburgas kompozīcijas skolas tradīcijām, daudziem viņa audzēkņiem ir nozīmējuši Mozus likumu. Vienlaikus pret komponista muzikālo mantojumu nereti pausta arī inerta attieksme, un daudzi (īpaši vēlīnā perioda) sacerējumi joprojām gaida savu muzikālo lasījumu. Tādējādi Vītola daiļrades iespējami pilnīga apguve ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem komponista radošā devuma novērtējumā gan mākslinieciskās interpretācijas, gan zinātniskās izpētes jomā. Arī Vītola personība būtu pelnījusi dziļāku zinātnisko diskusiju. Kāda tad ir viņa devuma garīgā amplitūda? Ko tā devusi latviešu un arī cittautu (krievu, igauņu, lietuviešu) komponistu paaudzēm? Kādi ir bijuši Vītola daiļrades biogrāfiskie, sociālie un kultūras konteksti? Šo un citu jautājumu risinājums komponista 150. gadskārtā būtu vērtīgs solis ceļā uz jaunu un kritisku skatījumu šīs lielās personības izpratnē.

Prof. Lolita Fūrmane

Konferences programma: šeit

Konference fotoattēlos:

10. - 11. oktobris: šeit

12. oktobris: šeit

 

13.04.2012

Konference Muzikoloģija Latvijā. Pagātnes pieredze un tagadnes aktualitātes

JVLMA 231. auditorijā

1952. gada pavasarī toreizējā Latvijas PSR Valsts konservatorijā (mūsdienās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) notika pirmais izlaidums, kurā diplomus ieguva absolventi muzikoloģijas specialitātē. Sešdesmit gadu laikā muzikoloģija Latvijā ir attīstījusies gan kā akadēmiska disciplīna, gan arī kā mūzikas publicistiku, žurnālistiku un pedagoģiju aptveroša joma. Kāda ir gan šajā periodā, gan arī plašāk raugoties – Latvijas vēsturē kopumā gūtā pieredze muzikoloģijas attīstībā dažādos uztveres un izvērtējuma aspektos un kas ir būtiski mainījies priekšstatos par muzikoloģiju mūsdienās? Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedra un Zinātniskās pētniecības centrs Dr. Jāņa Kudiņa vadībā organizēja plaši apmeklētu konferenci, kuras laikā tika apspriesti ziņojumi un notika paneļdiskuja. 

Konferenci atklāja JVLMA rektors Artis Sīmanis ar apsveikumu un 1952. gada izlaiduma absolvents, JVLMA emeritētais profesors Oļģerts Grāvītis (1926-2015) ar audiouzrunu, ieskaņotu 2012. gada 12. aprīlī

I daļa

/vadītājs Dr. art. Jānis Kudiņš/

Dr. art. Jānis Kudiņš: Muzikoloģijas studijas JVLMA. No pirmsākumiem līdz šodienai skaitļu, faktu un nozares definīciju kontekstā SKATĪT PREZENTĀCIJU
Dr. art. Ilma Grauzdiņa: Mūzikas vēstures un mūzikas teorijas katedru pirmā desmitgade
Dr. art. Lolita Fūrmane: Mūzikas vēstures disciplīna un priekšstati par to Latvijā aprobētajos mācību līdzekļos
Dr. art. Jeļena Ļebedeva: Mūzikas formas kurss Mūzikas akadēmijā: tradīcijas un pieejas dažādos laika posmos
Dr. art. Ingrīda Zemzare: Profesijas trīsstūris: kritika – pētniecība – kultūrprocesu vadība
Mg. soc. Jānis Daugavietis (LU): Starpdisciplinaritāte sociālo zinātņu mūzikas pētījumos Latvijā

II daļa

Paneļdiskusija Ko dara un ko nedara muzikoloģija Latvijā?

Diskusijā piedalījās Dr. philol. Mārtiņš Boiko, Dr. art. Arnolds Laimonis Klotiņš (LU LFMI), Dr. art. Ēvalds Daugulis (Daugavpils Universitāte), Latvijas Radio programmas Klasika žurnālisti Gunda Vaivode un Orests Silabriedis, Latvijas Televīzijas raidījuma 100 grami kultūras producente Ieva Rozentāle, Dr. art. Ilma Grauzdiņa. Diskusiju vadīja Dr. art. Anda Beitāne

 

15.08. - 30.09.2011

Starptautisks projekts

Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles senās nošu kolekcijas pirmreizēja inventarizācija un kataloģizācija

Projekta idejas autore un vadītāja - profesore Lolite Fūrmane (JVLMA).

Projekts tika izstrādāts sadarbībā ar Leipcigas Universitātes Muzikoloģijas institūtu. Projekta mērķis ir aktualizēt Eiropas mūzikā līdz šim bibliogrāfiski neapzinātu, bet vērtīgu 18.–19. gadsimta mūzikas rokrakstu un iespieddarbu krājumu, kas sen glabājas Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē. Projektu atbalstīja Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs ar Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta līdzekļiem.

Projekta īstenošanā tika iesaistīti attiecīgo nozaru eksperti: muzikoloģijas profesore, Dr. art.  Lolita Fūrmane (JVLMA), Dr. chem. Rudīte Kalniņa (RTU, viņas vadībā tika veikta seno nošu papīru korekta apstrāde tālākai saglabāšanai), Dr. Ūve Volfs (Uwe Wolf) no Leipcigas Baha arhīva. Projektā piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mūzikas nodaļas vadītāja Daina Gauja, JVLMA postdoktorante ērģelniece Rudīte Līvmane-Lindenbeka, kuras zinātniskās intereses saistītas ar ērģeļmūziku Latvijas teritorijā 18. gadsimtā, kā arī vairāki JVLMA un Leipcigas Universitātes studējošie.

Projekta ietvaros tika izstrādāti pamati datu bāzei par Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles unikālo nošu kolekciju (ar daudziem 18. gadsimta Saksijas mūzikas autoru manuskriptiem), iekļaujoties starptautiskajā mūzikas avotu leksikonā RISM (Répertoir international des sources musicales), kas nodrošinātu sabiedrības informētību par šo nozīmīgo kultūras mantojumu, kā arī veicinātu vērtīgā vēsturiskā mantojuma padziļinātu zinātnisko izpēti nākotnē.

Proekta ietvaros veiktie izpētes rezultāti tika apspriesti zinātniskā seminārā, kurā piedalījās projekta dalībnieki no Latvijas un Vācijas. Seminārs notika 2011. gada 29. augustā JVLMA 120. auditorijā.

 

28.10. - 29.10.2010

42. Starptautiskā Baltijas muzikoloģijas konference

Latvijas Komponistu Savienība sadarbībā ar

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju

JVLMA Ērģeļu zālē un 231. auditorijā

Konferences tēmas:

Mūzika un identitātes: Baltijas jūras reģions 21. gadsimtā

un

Jaunas pieejas mūzikas analīzē

Anotācija par konferenci  latviski un angliski.

Konferences programmu skatīt šeit.

 

24.03.2010

Ādolfa Skultes un Marģera Zariņa simtgades atcerei veltīti

ZPC un Muzikoloģijas katedras organizētie zinātniskie lasījumi

JVLMA 231. auditorijā

Lasījumu vadītājs Dr. art. Jānis Kudiņš

Pētn., Dr. art. Armands Šuriņš: Par Ā. Skultes daiļrades  mantojuma uztveri mūsdienās

JVLMA maģistrante Zane Saulīte: Ā. Skultes un M. Zariņa kinomūzikas interesantākās lappuses

Doc., Dr. art. Jānis Kudiņš: Mazāk zināmi fakti par M. Zariņa muzikālo daiļradi

Pētn. (LU LFMI pētniece), Dr. philol. Lita Silova: Par mūziku M. Zariņa literārajā daiļradē

JVLMA emer. prof., Dr. art. Oļģerts Grāvītis: Ā. Skultes un M. Zariņa personības atmiņu atpakaļskatā

 

21.05.2009

Jozefa Haidna nāves divsimtās gadskārtas atcerei veltīti

ZPC organizētie zinātniskie lasījumi

JVLMA 231. auditorijā

Lasījumu vadītāja Dr. art. Lolita Fūrmane

Doc., Mg. art. Ramona Umblija: Apgaismība: cilvēka izkāpšana no nepilngadības

Doc., Dr. art. Jānis Kudiņš: Jozefs Haidns Eiropas mūzikas kultūrā: daži stila un personības mitologēmas aspekti

Prof., Dr. art. Lolita Fūrmane: Jozefa Haidna agrīnās simfonijas

Prof., Dr. art. Jeļena Ļebedeva: Vēl viens veltījums Haidnam jeb maza lekcija par Haidna Londonas simfoniju formveidi

Prof., Dr. art. Ilma Grauzdiņa: Spēle Jozefa Haidna klaviersonāšu finālos

Prof., Dr. arch. habil. Jānis Krastiņš: Vīne - Eiropas arhitektūras modes noteicēja 18., 19. un 20. gadsimtā

 

30. 09. 2008

ZPC un Muzikoloģijas katedras zinātniska konference

No mūzikas ābeces līdz Sempre avanti

/konference veltīta profesora Ludviga Kārkliņa astoņdesmit gadu jubilejai/

JVLMA Ērģeļu zālē

10.00 Konferences atklāšana
JVLMA Zinātniskā un radošā darba prorektore asoc. prof. Dr.art. Anda Beitāne

10.10 No Mūzikas ābeces līdz Sempre avanti / prof. Dr.art. Ilma Grauzdiņa/

10.30 Ludvigs Kārkliņš - muzikologs, pedagogs, zinātnieks /prof. Dr.art. Jeļena Ļebedeva/

10.50 Polifonijas mācības skice /prof. Dr.hab.art. Georgs Pelēcis/

11.10 Harmonijas mācības vīzija: vidusskola - augstskola /asoc. prof. Dr.art. Inese Bite/

11.30 Daži būtiski džeza harmonijas apguves jautājumi /Daugavpils Universitātes prof. Dr.art. Ēvalds Daugulis/

11.50 Vokālais burdons Baltijā: vēsture un jaunumi /prof. Dr. philol. Mārtiņš Boiko/

13.00 Tradicionālās mūzikas klātbūtne mūsdienu latviešu komponistu simfoniskajos darbos /doc. Dr.art. Jānis Kudiņš/

13.20 Dzejas un mūzikas mijiedarbe Romualda Kalsona vokālajos kamerdarbos /doc. Mg. mus. Līga Jakovicka/

13.40 Ādolfa Skultes simfonisms /pētn. Dr.art. Armands Šuriņš/

14.00 Klīstošā jubileja: par operas dibināšanas fakta migrāciju /lekt. Mg. art. Mikus Čeže/

14.20 Futūristu muzikālie projekti /lekt. Mg. art. Baiba Kurpniece/

14.40 Vārds profesoram, Dr.habil.art. Ludvigam Kārkliņam

 

27.05. - 28.05.2008

Starptautisks zinātnisks projekts Laikmetīgās mūzikas tendences / Creative Tendencies in Contemporary Music

Projekta dalībnieku noslēguma seminārs JVLMA 231. auditorijā

/Semināra rīkotājs - JVLMA Zinātniskās pētniecības centrs, dalībnieki - JVLMA, Gēteborgas Universitātes Mūzikas un drāmas akadēmijas, Helsinku Universitātes Mākslas pētniecības centra, Sankt-Pēterburgas konservatorijas pārstāvji. Projekta rezultāti publicēti izdevumā Creative Tendencies of Contemporary Music. Rīga: JVLMA, 2009./

27.05.2008

* Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ekspertu grupa

Lekcija par jaunākajām tendencēm latviešu komponistu kormūzikā (Dr. art. Ilze Liepiņa)

Ziņojums par krievu komponista Anatolija Koroļova (Анатолий Королев) skaņdarba Фiлармоnia simfoniskajam orķestrim izpētes rezultātiem (Mg. art. Jānis Petraškevičs, JVLMA doktorants)

Ziņojums par zviedru komponista Kenta Olofsona (Kent Olofsson) skaņdarba Fascia elektriskajai ģitārai, elektronikai un charango izpētes rezultātiem (Bc. art. Santa Bušs, JVLMA maģistrante)

Ziņojums par somu komponistes Lotas Vennekoski (Lotta Wennäkoski) skaņdarba Sakara simfoniskajam orķestrim izpētes rezultātiem (Bc. art. Elīna Selga, JVLMA maģistrante)

Ziņojums par lietuviešu komponista Marus Baranauska (Marius Baranauskas) skaņdarba Talking simfoniskajam orķestrim izpētes rezultātiem (Mg. art. Jūlija Jonāne)

* Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijas ekspertu grupa

Lekcija par intertekstualitāti mūsdienu lietuviešu komponistu mūzikā (Dr. art. Audra Versekēnaite)

Ziņojums par somu komponista Kalevi Āho (Kalevi Aho) Otrās simfonijas izpētes rezultātiem (Laura Kaščiukaite, Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas studente)

Ziņojums par somu komponistes Lotas Vennekoski (Lotta Wennäkoski) skaņdarba Sakara simfoniskajam orķestrim izpētes rezultātiem (Rasa Vilimaite, Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas studente)

Ziņojums par krievu komponista Anatolija Koroļova (Анатолий Королев) skaņdarba Фiлармоnia simfoniskajam orķestrim izpētes rezultātiem (Jolita Ivanova, Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas studente)

Ziņojums par zviedru komponista Malinas Bongas (Malin Bång) skaņdarba faces and moon splinters flautai, klarnetei, klavierēm, sievietes balsij, vijole un čellam un latviešu komponistes Santas Ratnieces skaņdarba Saline jauktajam korim izpētes rezultātiem (Mg. art. Juste Janulīte Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas lektore)

28.05.2008

* Helsinku Universitātes Mākslas pētniecības institūta ekspertu grupa

Lekcija par jaunākajām tendencēm mūsdienu somu komponistu opermūzikā (Pasi Lītikeinens, komponists)

Ziņojums par latviešu komponista Jura Karlsona skaņdarba Vakarblāzma simfoniskajam orķestrim izpētes rezultātiem (Miko Nisula, komponists)

* N. A. Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas Valsts konservatorijas eksperts

Lekcija par jaunākajām tendencēm Maskavas un Sanktpēterburgas komponistu muzikālajā daiļradē (Dr. art. Svetlana Lavrova)

Starptautiskā zinātniskā semināra vadītājs Dr. art. Jānis Kudiņš

 

30.10. - 31.10. 2007

II Letonikas kongress

9. sekcija Tradicionālais un mūsdienīgais Latvijas mūzikā

JVLMA Ērģeļu zālē

Sekcijas vadītāja Dr. sc. soc. Dagmāra Beitnere

30.10.2007

pētn., Dr. art. Baiba Jaunslaviete: Latviešu mūzika cittautu mūzikas kritiķu skatījumā (1926-1944)

zinātn. asist., Mg. art. Jānis Kudiņš: Romantiskās pasaules uztveres īpatnības latviešu simfoniskās mūzikas attīstībā

pētn., Dr. art. Ilze Liepiņa: Latviešu simfoniskās mūzikas kataloga analīze

Bc. art. Anita Miķelsone: Modernisma ienākšana latviešu mūzikā 20. gs. sākumā

pētn., Dr. art. Armands Šuriņš: Sērijtehnikas slēptās izpausmes latviešu komponistu daiļradē

Mg. art. Rudīte Lindebeka-Līvmane: J. G. Mītela Ērģeļu fantāzijas 18. gadsimta Rīgas ērģeļu mūzikas kontekstā

prof., Dr. art. Jeļena Ļebedeva: Ieskats Georga Pelēča 13. Londonas simfonijā

lekt., Mg. art. Ieva Rozenbaha: Polifonija un eifonija Georga Pelēča muzikālajā stilistikā

lekt., Mg. art. Mikus Čeže: Jāzeps Vītols un Latvju opera

Mg. art. Dzintra Ērliha: Lūcijas Garūtas klaviermūzika pagātnes un mūsdienu perspektīvā

Mg. art. Inese Žune: Nilsa Grīnfelda teorētiskā un radošā mantojuma analīze

31.10.2007

prof., Dr. philol. Mārtiņš Boiko: Jezuīti, mentalitāte un mantojums Latvijā

doc., Mg. art. Guntars Prānis: Rīgas misālē (15. gs.) iekļauto gregorisko dziedājumu analīze

doc., Dr. art. Anda Beitāne: Tradicionālā mūzika Jāzepa Vītola LMA skaņu ierakstu arhīvā

Mg. phil. Ineta Kivle: Mūzikas darbs 20. gs. filozofu skatījumā

Bc. soc. Marts Sildniks: Alternatīvā mūzika Latvijā jauniešu socializācijā

Bc. soc. Marciāna Krauze: Latvijas populārās mūzikas dziesmu teksti vērtību analīzē

 

20.09.2007

ZPC organizēts seminārs par Latvijas mūzikas vēstures izpētes problēmām

JVLMA Akmens zālē

Seminārā piedalījās ZPC vadītāja, vad. pētn. Ilze Liepiņa, pētn./prof.Lolita Fūrmane, pētn. Baiba Jaunslaviete, zinātn. asist. Jānis Kudiņš, pētn. Armands Šuriņš un zinātniskā un radošā darba prorektore Dagmāra Beitnere, doc. Anda Beitāne, lekt. Mikus Čeže, prof. Ilma Grauzdiņa, prof. Oļģerts Grāvītis, Ligita Ašme (LKS), Arnolds Klotiņš (LU LFMI), Valdis Muktupāvels (LU), Laima Mūrniece (RPIVA) un JVLMA Muzikoloģijas nodaļas studējošie. Semināra dalībnieki pauda viedokļus par to, kādi iemesli iepriekšējos gados ir kavējuši īstenot Latvijas mūzikas vēsturei veltītu pētījumu kopu. Svarīgākie seminārā atspoguļotie viedokļi izlasāmi klāt pievienotajā ZPC apspriedes protokola izrakstā.

 

26.03. - 28.03. 2007

Starptautisks zinātnisks projekts Laikmetīgās mūzikas tendences / Creative Tendencies in Contemporary Music

Dalībnieku seminārs JVLMA Ērģeļu zālē

/semināra rīkotājs - JVLMA Zinātniskās pētniecības centrs, dalībnieki - JVLMA, Gēteborgas Universitātes Mūzikas un drāmas akadēmijas, Helsinku Universitātes Mākslas pētniecības centra, Sankt-Pēterburgas konservatorijas pārstāvji/

26.03.2007

lekt., Mg. art. Baiba Kurpniece (JVLMA): Latviešu mūzika: tradīcijas un jaunākās paradigmas

lekt., Mg. mus. Rolands Kronlaks (JVLMA): Latviešu komponisti, dzimuši septiņdesmitajos: latviešu mūzikas jaunākās tendences

prof. Ūle Licovs-Holms (Ole Lützow-Holm, Gēteborgas Universitātes Mūzikas un drāmas akadēmija): Kompozīcijas prakse: sadarbības pieredze teātra un filmu projektos Gēteborgas Universitātē

27.03.2007

prof., Dr. art. Valērijs Smirnovs (Sankt-Pēterburgas konservatorija): Dmitrija Šostakoviča ietekme uz simfonijas žanru un tā attīstību Sankt-Pēterburgas komponistu daiļradē

pētn. Mikko Nisula (Helsinku Universitātes Zinātniskās pētniecības centrs): Jaunākā somu mūzika orķestrim: tradicionālais modernisms vai jaunais romantisms?

28.03.2007

zinātn. asist., Mg. art. Jānis Kudiņš (JVLMA): Simfoniskā mūzika Latvijā 20. un 21. gadsimta mijā

Starptutiskā zinātniskā semināra vadītāja Dr. art. Ilze Šarkovska-Liepiņa

 

22.02.2007

Klaudio Monteverdi operas Orfejs četrsimtgadei veltīti

ZPC organizētie zinātniskie lasījumi

JVLMA Ērģeļu zālē

Lasījumu vadītāja Dr. art. Lolita Fūrmane

Dr. sc. soc. Dagmāra Beitnere: Vara un morāle operā: sociālo vēstījumu estētika

prof., Dr. art. Lolita Fūrmane: Monteverdi "Orfejs" 17. gs. sākuma itāļu mūzikas kontekstā

lekt., Mg. art. Ieva Rozenbaha: Monteverdi mesas - laikmetu robežšķirtne

lekt., Mg. philol. Ida Losberga: Itāļu valodas īpatnības 17. gs. komponistu sacerējumos

lekt., Mg. art. Mikus Čeže: Par Monteverdi operu iestudējumiem mūsdienās Rietumeiropas teātros

prof., Dr. art. Boriss Avramecs: Monteverdi madrigālu instrumentālā pavadījuma specifika

Mg. mus. Andris Veismanis: Monteverdi "Orfejs" - operas interpretācijas jautājumi

 

18.10.2006

komponista Jāņa Ivanova simtgadei veltītie zinātniskie lasījumi

JVLMA Lielajā zālē

Lasījumu vadītāja Dr. sc. soc. Dagmāra Beitnere

prof., Dr. habil. art. Georgs Pelēcis: Par četriem Jāņa Ivanova simfoniju satura paveidiem

prof., Dr. art. Ilma Grauzdiņa: Kadences kā tēlainie formas mezglu punkti

doc., Mg. art. Līga Jakovicka: Jāņa Ivanova vokālā mūzika

lekt., Mg. art. Ieva Rozenbaha: Jāņa Ivanova vokalīzes - gleznas skaņās

Bc. art. Inga Besere: Jāņa Ivanova klavieru faktūras elementu apguve solfedžo

pētn., Dr. art. Baiba Jaunslaviete: Jānis Ivanovs un Maija Einfelde: kopīgais un atšķirīgais komponistu mūzikas stilos.

doc., Mg. art. Juris Griņevičs: Komponists Jānis Ivanovs skaņu ierakstos

 

27.01.2006

Volfganga Amadeja Mocarta 250-tajai dzimšanas dienai veltīta

ZPC organizēta zinātniska konference Mocarts un Apgaismības laikmets

JVLMA 231. auditorijā

Konferences vadītāja Dr. art. Lolita Fūrmane

Dr. sc. soc. Dagmāra Beitnere: Apgaismības laikmets, mūzika un pilsoniska sabiedrība

Mg. phil. Ineta Kivle: Alfrēds Šics (Schütz) par mūziku un Mocartu. Fenomenoloģisks skatījums

prof., Dr. art. Lolita Fūrmane: Mocarts un viņa brāļi

prof., Dr. habil. art. Georgs Pelēcis: Mocarta un Bahu dzimtas polifonijas dialogs

prof., Dr. art. Jeļena Ļebedeva: Temporālais un kompozicionālais aspekts Mocarta operās "Figaro kāzas" un "Dons Žuans"

Mg. mus. Diāna Baibusa: Faktūras īpatnības Mocarta Klaviersonātē F dur KV 332

pētn., Dr. art. Baiba Jaunslaviete: Mocarta menueti: formas un mūzikas valodas īpatnības

doc., Mg. art. Juris Griņevičs: Rekviēma pabeigtība. Jautājums ar jautājuma zīmi

prof., Dr. art. Ilma Grauzdiņa: Mocarts skolā

lekt., Mg. art. Mikus Čeže: Mocarta operu režija 21. gadsimta sākumā

aktualizēts: 07.07.2017 13:30