JVLMA.lv
Pētniecība » Muzikoloģijas studiju vēsture un aizstāvētie muzikoloģijas pamatstudiju noslēguma diplomdarbi JVLMA

© Profesors, Dr. Jānis Kudiņš,

Muzikoloģija kā augstskolas studiju disciplīna Latvijā izveidojās 20. gadsimtā.

Latvijas brīvvalsts pirmajā periodā no 1918. gada līdz 1940. gadam toreizējā Latvijas Konservatorijā iegūt augstāko izglītību muzikoloģijas specialitātē nebija iespējams, studijas muzikoloģijā nepiedāvāja arī Latvijas Universitāte.

Pēc Otrā pasaules kara, laikposmā no 1944. gada līdz 1991. gadam, Latvijā spēkā bija bijušajā PSRS pastāvējusī augstākās izglītības sistēma, kuras ietvaros augstāko izglītību un profesionālo kvalifikāciju konkrētā jomā varēja iegūt pēc sekmīgi pabeigta piecu gadu pamatstudiju cikla augstskolā. Atbilstoši šai sistēmai augstāko profesionālo kvalifikāciju muzikoloģijas specialitātē (bāzes zināšanas mūzikas vēsturē un teorijā, mūzikas publicistiskas, žurnālistikas un koncertlektora prasmes, mūzikas teorētisko priekšmetu pedagoga tiesības profesionālās mūzikas izglītības sistēmā) varēja iegūt pēc sekmīga piecu studiju gadu cikla pabeigšanas Jāzepa Vītola Latvijas PSR Valsts konservatorijā (Jāzepa Vītola vārds augstskolai tika piešķirts vēl PSRS okupācijas periodā 1958. gadā). Tajā mūzikas vēstures un teorijas studiju programmā (toreiz konservatorijas dokumentos fiksētais nosaukums - mūzikas vēsturiski-teorētiskā katedra un nodaļa Kompozīcijas fakultātē) pirmie studējošie studijas uzsāka 1947. gada septembrī, savukārt pirmais muzikologu izlaidums konservatorijā notika 1952. gada vasarā (pirmā muzikoloģijas programmas izlaiduma absolventa emer. prof. Oļģerta Grāvīša (1926-2015) audiouzruna izlaiduma sešdesmitajai atceres gadskārtai veltītajā konferencē 2012. gada 13. aprīlī šeit, pirmā muzikoloģijas izlaiduma dalībnieku kopīgā piemiņas fotogrāfija šeit). Līdz ar to Latvijā tika ieviesta un nostiprināta PSRS iepriekš izveidotā tradīcija studijas dažādu mākslu pētniecībā, pedagoģijā un kritikā īstenot specializētās nozares augstskolās (Konservatorijā un Mākslas akadēmijā), nevis universitātē. Šī tradīcija bija saistīta ar bijušajā PSRS un vairākās Austrumeiropas valstīs 20. gadsimtā izveidojušos, citās pasaules valstīs nepazīstamo, īpašo mākslas un mūzikas profesionālās izglītības sistēmu, kuras ietvaros mācības dažādās mākslas un mūzikas specialitātēs var apgūt trīs izglītības līmeņos - profesionālas ievirzes mākslas vai mūzikas skolā (bāzes līmenis, profesionālas ievirzes izglītība papildus vispārizglītojošai izglītībai), profesionālajā vidusskolā un augstskolā. Šīs sistēmas uzturēšanai attiecīgi specializētu pedagogu sagatavošanu (t. sk. mākslas un mūzikas teorijas mācību priekšmetos) nodrošina mākslas un mūzikas augstskolas.

Zinātnisko pētījumu izstrādei un zinātnieka kvalifikācijas (doktora zinātniskā grāda) iegūšanai mākslas zinātnes  nozarē bija iespēja turpināt studijas augstskolu aspirantūrā. Latvijas PSR Valsts konservatorijā muzikoloģijas studijas aspirantūrā ilgu laiku netika nodrošinātas, tādēļ visiem mūzikas pētniecības interesentiem no Latvijas zinātniskās  kvalifikācijas darbu izstrāde muzikoloģijā (tāpat kā citās mākslas zinātnes apakšnozarēs) bija iespējama aspirantūras studijās mūzikas un mākslās augstskolās, kā arī PSRS nozīmes zinātnes centros Maskavā un toreizējā Ļeņingradā (mūsdienās Sanktpēterburga). Tikai 20. gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē konservatorijā Latvijā tika izveidota aspirantūras studiju programma mūzikas vēsturē un teorijā.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā izpriekš izveidojusies muzikoloģijas studiju organizācija Mūzikas akadēmijā (1990. gadā ar Latvijas valdības lēmumu konservatorija tika pārdēvēta par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, jaunais nosaukums tika nostiprināts ar valsts parlamenta lēmumu apstiprināt akadēmijas jauno satversmi 1992. gadā) turpināja pastāvēt līdz 1993. gadam, iezīmējot pārejas periodu augstākās izglītības organizācijā Latvijā. Kopš 1993. gada Latvijas augstākās izglītības struktūrā tika ieviestas izmaiņas, kas faktiski nozīmēja pāreju uz Eiropas klasisko tradīciju. Saskaņā ar to studijas augstākajā izglītībā veido pamatlīmeņa (bakalaurs) un augstākā līmeņa (maģistrs) pamatstudijas konkrētā nozarē un doktorantūras studijas zinātnieka kvalifikācijas iegūšanai. JVLMA muzikoloģijas studijās kopš 1993. gada praktiski ir ieviests klasiskais trīspakāpju modelis, gan ar zināmām atrunām, kas izriet no lokālajām nozares attīstības tradīcijām Latvijā. 

Līdz 2006. gadam JVLMA tika īstenota viena profesionālā bakalaura studiju programma Mūzikas vēsture un teorija (četri studiju gadi klātienes studijās). 2006. gadā studiju programmas ietvaros tika uzsākts īstenot bakalaura studiju apakšprogrammu Etnomuzikoloģija (četri studiju gadi klātienes studijās).

Kopš 2015. gada   1. septembra JVLMA īstenotā profesionālā bakalaura studiju programma Mūzikas vēsture un teorija sastāv no divām autonomām (nošķirtām) četrus gadus ilgām bakalaura studiju apakšprogrammām:

 

Mūzikas vēsture, teorija un žurnālistika

profesionālā kvalifikācija: muzikologs, mūzikas teorētisko mācību priekšmetu pedagoga tiesības

 

Etnomuzikoloģija

profesionālā kvalifikācija: etnomuzikologs, tradicionālās mūzikas mācību priekšmetu pedagoga tiesības

 

Noslēdzot četrus gadus ilgas studijas bakalaura studiju apakšprogrammā Mūzikas vēsture, teorija un žurnālistika vai apakšprogrammā Etnomuzikoloģija, sekmīgi jānokārto trīs gala (valsts) pārbaudījumi diploma (bakalaura grāda) un muzikologa profesionālās kvalifikācijas (piektā līmeņa augstākā profesionālā kvalifikācija) iegūšanai:   

1) jāizstrādā un jāaizstāv pētījums, kurā tiek apliecināta prasme pārvaldīt bāzes zināšanas attiecīgajā specializācijas jomā - muzikoloģijā (mūzikas vēsturē, teorijā, žurnālistikā) vai etnomuzikoloģijā,  

2) jānokārto diplomeksāmens mūzikas vēsturē un teorijā vai etnomuzikoloģijas teorijā,

3) pedagoga tiesību iegūšanai jābūt nokārtotiem studiju kursiem vispārējā un speciālajā (nozares) pedagoģijā un diplomeksāmeni mūzikas teorētisko priekšmetu vai tradicionālās mūzikas priekšmetu mācīšanas metodikā un pedagoģiskajā praksē mūzikas teorētisko priekšmetu (solfedžo, mūzikas teorija, mūzikas literaratūra) vai tradicionālās mūzikas mācīšanā profesionālās ievirzes mūzikas izglītības (mūzikas skola) un profesionālās vidējās mūzikas izglītības (mūzikas vidusskola) iestādēs.

Studijas akadēmiskajā maģistra studiju programmā (divu gadu studiju cikls) bāzējas padziļinātā nozares  teorētisko zināšanu un zinātniskās pētniecības prasmju apguvē, apliecinot to maģistra pētījumā izvēlētajā muzikoloģijas specializācijas jomā (kopš 2007. gada - mūzikas vēsturē, teorijā, psiholoģijā, socioloģijā, etnomuzikoloģijā, izpildītājmākslas pētniecībā u. c.), lai iegūtu humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā     (Mg. art.).

Studijas doktora studiju programmā Muzikoloģija (trīs gadu aktīvo studiju cikls) ietver zināšanu un prasmju izkopšanu kompleksa pētījuma (promocijas darba) izstrādē zinātnieka kvalifikācijas (Dr. art. zinātniskā grāda, faktiski ekvivalents starptautiski pazīstamajam PhD grāda nosaukumam) iegūšanai.

Gandrīz visi JVLMA aizstāvētie muzikoloģijas pamatstudiju (no 1995. gada ar iedalījumu bakalaura kā pamatlīmeņa un maģistra kā augstākā līmeņa studiju programmās) noslēguma diplomdarbi pieejami JVLMA bibliotēkas grāmatu nodaļā. Diemžēl daži senāk izstrādāti diplomdarbi līdz šim nenoskaidrotos apstākļos bibliotēkas fondā ir pazuduši, nav arī ziņu par to iespējamo atrašanās vietu. Jāpiezīmē, ka PSRS okupācijas periodā visas bijušās totalitārās (impēriskās) lielvalsts oficiālā valoda bija krievu valoda. Šis apstāklis ļāva toreizējā Jāzepa Vītola Latvijas PSR Valsts konservatorijā līdz 1991. gadam rakstīt un aizstāvēt muzikoloģijas studiju noslēguma diplomdarbus arī krievu valodā (krievu valodā rakstītie diplomdarbi sastāda aptuveni vienu trešdaļu no šajā periodā aizstāvētā muzikoloģijas diplomdarbu kopskaita). Tālāk piedāvātajā ziņu apkopojumā (ieskenētajā JVLMA 1994. gada speciālizdevumā) visi diplomdarbu nosaukumi gan ir norādīti latviešu valodā, arī krievu valodā rakstītie un aizstāvētie.

Plašāka muzikoloģijas studiju raksturojoša dažādu rādītāju dinamika un analīze apkopota materiālā Muzikoloģijas studijas JVLMA. No pirmsākumiem līdz šodienai skaitļu, faktu un nozares definīciju kontekstā (autors Jānis Kudiņš), kas tika prezentēta pirmā muzikologu izlaiduma sešdesmitajai gadskārtai veltītajā JVLMA konferencē 2012. gada 13.  aprīlī. Prezentāciju var iepazīt šeit, plašāka informācija par konferenci atrodama šeit .

Piezīme. Ņemot vērā zinātniskās kvalifikācijas darbu (disertāciju) zinātniskā grāda (Dr.) iegūšanai būtisko atšķirību no pamatlīmeņa (bakalaurs) un augstākā līmeņa (maģistrs) pamatstudiju noslēguma darbiem, JVLMA aizstāvēto muzikoloģijas promocijas darbu uzskaite tiek veikta atsevišķi, neiekļaujot promocijas darbus diplomdarbu kopējā numerācijā. Kopš 1993. gada JVLMA aizstāvētās disertācijas (promocijas darbi) zinātniskā grāda (Dr.) iegūšanai uzrādītas atsevišķā mājaslapas sadaļā JVLMA aizstāvētie promocijas darbi.

 
Informācija par aizstāvētajiem muzikoloģijas pamatstudiju diplomdarbiem

 

Kopš 1952. gada, kad augstskolas absolventu vidū diplomus pirmo reizi saņēma arī muzikologi (mūzikas vēstures un teorijas speciālisti). Līdz 2017. gada jūnijam* JVLMA sekmīgi ir izstrādāti un aizstāvēti 380 diplomdarbi (t. sk. bakalaura un maģistra darbi kopš 1995. gada) muzikoloģijā. Savukārt pamatstudijas jeb studijas sākumā profesionālo studiju, vēlāk bakalaura un maģistra līmeņa muzikoloģijas programmās JVLMA ir absolvējuši 335 diplomēti muzikologi (kopš 1995. gada 45 muzikologi ir aizstāvējuši divus - gan bakalaura, gan maģistra darbu).

* Informāciju par JVLMA izstrādātajiem un aizstāvētajiem muzikoloģijas pamatstudiju (bakalaura un maģistra) diplomdarbiem no 1995. līdz 2017. gadam ir apkopojis profesors Dr. Jānis Kudiņš ©.

 

JVLMA (t. sk. kādreizējā Jāzepa Vītola Latvijas PSR Valsts konservatorijā) aizstāvētie muzikoloģijas studiju noslēguma  diplomdarbi 1952-1994

 

Lai ieskenēto JVLMA 1994. gadā izdoto (sastādītāji profesore Ilma Grauzdiņa un profesors Oļģerts Grāvītis) brošūru aplūkotu un lejupielādētu, spiediet šeit 

 

JVLMA aizstāvētie muzikoloģijas pamatstudiju (bakalaura un maģistra) noslēguma diplomdarbi kopš 1995. gada

 

Kvadrātiekavās ar norādīto kārtas numuru iezīmēta saikne ar diplomdarbu uzskaites secību līdz 1994. gadam (to ieskaitot). 

 

1995

 

Bakalaura darbi

 

[224] Inta Brence: Katoļu baznīcas mūzika Latgalē (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

[225] Eva Indriksone: Ziemeļvidzemes dziedāšanas biedrību kulturoloģiskā un vēsturiskā nozīme (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. habil. art. Vita Lindenberga)

 

[226] Signe Kuka: Arnolds Kalnājs un viņa kora māksla (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. art. Oļģerts Grāvītis)

 

[227] Baiba Kurpniece: Gundara Pones muzikālās daiļrades stilistika  (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Ludvigs Kārkliņš)

 

1996

 

Bakalaura darbi

 

[228] Dace Bluķe:  Teātra mūzika. Būtiskas tendences deviņdesmitajos gados (darba izstrādes zinātniskā vadītāja docente, Dr. art. Zane Gailīte)

 

[229] Ilze Deksne: Modalitātes izpausmes Pētera Plakida simfoniskajā mūzikā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Ludvigs Kārkliņš)

 

[230] Ilze Kuniga: Dramaturģiskā izteiksmība Romualda Kalsona simfoniju tembrāli fakturālajā koncepcijā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Ludvigs Kārkliņš)

 

[231] Ilze Stafecka (Metuzāle): Korālis un tā zīmes 20. gadsimta mūzikā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

[232] Kristīne Zudāne: Valda Zilvera portretskice (darba izstrādes zinātniskā vadītāja docente Līga Jakovicka)

 

Maģistra darbi

 

[233] Anda Beitāne, Vokālā daudzbalsība ar augšējo pavadbalsi Šķilbēnu pagastā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs docents, Dr. philol. Mārtiņš Boiko)

 

[234] Mikus Čeže: Mūzikas hermeneitika jaunākajā vācu daiļliteratūrā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art.  Jānis Torgāns)

 

[235] Iveta Gaile: Oskars Šepskis savā laikmetā un vidē (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

1997

 

Bakalaura darbi

 

[236] Ieviņa Liepiņa (Ancena): Latviešu tautasdziesma un polifonija: tautas daudzbalsības principi latviešu tautasdziesmu apdarēs (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art.  Georgs Pelēcis)

 

[237] Romāns Koļeda: Latviešu emigrācijas sabiedrības mūzikas dzīves atspoguļojums laikrakstā ”Laiks” Arnolda Šturma publicistikā (1956–1996) (darba izstrādes zinātniskā vadītāja docente, Dr. art.  Lolita Fūrmane)

 

[238] Jānis Kudiņš: Artūra Grīnupa simfoniskās daiļrades stilistika (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art.  Ludvigs Kārkliņš)

 

[239] Ieva Rozenbaha: Patstāvīgais un mainīgais pasijas žanra attīstībā (darba izstrādes zinātniskais vadītāja profesore, Dr. art.  Ilma Grauzdiņa)

 

Maģistra darbi

 

[240] Dina Heidemane: Daži semiotikas jautājumi mūzikas izpētes sakarā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art., Jānis Torgāns)

 

[241] Baiba Kurpniece: Gundara Pones daiļrades procesa interpretācijas problēmas (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Ludvigs Kārkliņš)

 

1998

 

Bakalaura darbi

 

[242] Agnese Boitmane: Jura Karlsona simfoniskās mūzikas stilistika (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Ludvigs Kārkliņš)

 

[243] Zanda Šķeltiņa: Jura Karlsona a cappella kordziesmas. Savdabīgais un tradicionālais žanra lasījumā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja docente Līga Jakovicka)

 

[244] Ieva Zelmane: Mūzika un transs: tehno mūzikas psihofizioloģiskās iedarbības mehānismi (darba izstrādes zinātniskais vadītājs docents, Dr. art.  Boriss Avramecs)

 

Maģistra darbi

 

[245] Ilze Deksne: Pētera Plakida simfoniskā mūzika: modālā ievirze, semantiskās zīmes un dramaturģijas modeļi (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Ludvigs Kārkliņš)

 

[246] Ilze Kuniga: Daudzbalsības izveidošanās un tās raksturīgākās izpausmes 20. gadsimta otrās puses mūzikā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Ludvigs Kārkliņš)

 

[247] Gunta Makane: Latviešu tautasdziesma instrumentālajā mūzikā  (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Jeļena Ļebedeva)

 

[248] Inna Petļaka: Zīmju dziedāšanas izziņas ceļs (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

1999

 

Bakalaura darbi

 

[249] Daiga Bondare: Džuzepes Verdi operas "Aīda" iestudējums LNO un daži vispārīgi operuzveduma jautājumi (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Jānis Torgāns)

 

[250] Ilona Būdeniece: Žanru problēma teorijā un praksē (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art., Jeļena Ļebedeva)

 

[251] Rūta Jēkabsone: Jēkabs Poruks kā Nacionālās operas recenzents (1925–1940) (darba izstrādes zinātniskā vadītāja docente, Dr. art. Lolita Fūrmane)

 

[252] Karolīna Kalsone: Divpadsmit skaņu tehnikas individualizācija 20. gadsimta latviešu komponistu skaņdarbos (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Ludvigs Kārkliņš)

 

[253] Inga Vasiļjeva: Garīgā un laicīgā harmonijas meklējumi Artura Maskata deviņdesmito gadu vokāli instrumentālajā daiļradē (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Jānis Torgāns)

 

Maģistra darbi

 

[254] Romāns Koļeda: Ēzopa valodas izpausmes iespējas mūzikā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. habil. art. Vita Lindenberga)

 

[255] Jānis Kudiņš: Neoklasicisms un tā izpausmes latviešu komponistu mūzikā (1970–1990) (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Ludvigs Kārkliņš)

 

[256] Ieva Rozenbaha: Ciešanu tēma mūzikā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

[257] Armands Šuriņš: Žanriskuma loma Gustava Mālera simfoniju tēlainībā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. habil. art. Vita Lindenberga)

 

2000

 

Bakalaura darbi

 

[258] Ieva Čerpinska (Zeidmane): Par mūzikas uztveri un tās pilnveidi (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

[259] Baiba Čirkše: Par dažām vēsturiski stilistiskajām zīmēm Alfrēda Šnitkes Concerti grossi mūzikā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja docente, Dr. art. Lolita Fūrmane)

 

[260] Kristīne Linde: Andris Vecumnieks. Mūzika diviem pianistiem (darba izstrādes zinātniskā vadītāja docente Līga Jakovicka)

 

[261] Jūlija Timofejeva (Jonāne): Daži tedeuma žanra paraugi 20. gadsimta astoņdesmitajos gados (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Jānis Torgāns)

 

[262] Santa Ratniece: Sergeja Sloņimska 24 prelūdijas un fūgas klavierēm (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Georgs Pelēcis)

 

Maģistra darbi

 

[263] Agnese Boitmane: Kompozīcijas metodes septiņdesmito un deviņdesmito gadu latviešu mūzikā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Ludvigs Kārkliņš)

 

[264] Zanda Šķeltiņa: Raksturīgākās izpausmes Jura Karlsona vokāli simfonisko sacerējumu stilistikā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja Līga Jakovicka)

 

2001

 

Bakalaura darbi

 

[265] Mārīte Dombrovska (Lodziņa): Dažas raksturīgas iezīmes Maijas Einfeldes daiļradē (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Ludvigs Kārkliņš)

 

[266] Zane Dreģe: Dadaisma vēsturiskā izcelsme un estētika. Tā procesuālā ietekme Jura Ābola daiļradē (darba izstrādes zinātniskā vadītāja docente Līga Jakovicka)

 

[267] Inta Vilšķērsta: Individualizēta dramaturģiska forma un tās izpausmes Vitolda Ļutoslavska un Pētera Vaska simfonijās (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Jeļena Ļebedeva)

 

Maģistra darbi

 

[268] Ināra Bārzdiņa: Džezualdo daiļrade renesanses laikmeta kontekstā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. habil. art. Vita Lindenberga)

 

[269] Ieviņa Liepiņa (Ancena): Latviešu mūzika un fūga: daži pieturpunkti lielajā ceļā... (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Georgs Pelēcis )

 

[270] Karolīna Kalsone: Tembrāli fakturālā harmonija latviešu komponistu instrumentālajā mūzikā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Ludvigs Kārkliņš)

 

[271] Inga Vasiļjeva: Dažas latviešu deviņdesmito gadu simfoniskās mūzikas tendences, akcenti, dominantes, raksturiezīmes (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Jānis Torgāns)

 

2002

 

Bakalaura darbi

 

[272] Dina Dūdiņa (-Kurmiņa): Andra Vecumnieka vokālie cikli ”Baltkrievu tautasdziesmas” un ”Krimas tatāru dziesmas” 20. gadsimta astoņdesmito un deviņdesmito gadu sabiedriski politisko notikumu kontekstā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja docente Līga Jakovicka)

 

[273] Kristīne Eižvertiņa: Daži stilistikas aspekti Jura Karlsona baletā ”Sidraba šķidrauts” (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Ludvigs Kārkliņš)

 

[274] Darja Kucevalova: Tembra un dramaturģijas aspekti 20. gadsimta beigu simfoniskajos darbos (Romualda Kalsona ”Koncentriskas aprises” un Lepo Sumeras 6. simfonija) (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Jeļena Ļebedeva)

 

[275] Ilze Salmiņa (Medne): Volfganga Dārziņa publicistika (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. art.Oļģerts Grāvītis)

 

Maģistra darbi

 

[276] Jūlija Timofejeva (Jonāne): Žanra un žanriskuma jautājums latviešu sakrālajā mūzikā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Jānis Torgāns)

 

[277] Ieva Zeidmane: Laikmetīgās mūzikas uztvere: situācija, problēmas, risinājumi (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

2003

 

Bakalaura darbi

 

[278] Inese Ancāne: Sonātes žanra evolūcija latviešu klaviermūzikā 20. gadsimta otrajā pusē (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Ludvigs Kārkliņš)

 

[279] Agnese Biedriņa: Jautājuma intonācija vācu romantisma estētikas gaismā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. habil. art. Vita Lindenberga)

 

[280] Kristīne Strupiša: Trīs jauno latviešu komponistu (Jāņa Petraškeviča, Andra Dzenīša, Ērika Ešenvalda) portretskices (darba izstrādes zinātniskā vadītāja docente Līga Jakovicka)

 

[281] Ieva Tihovska: Čigānu muzicēšanas tradīcijas Latvijā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja docente Zaiga Sneibe)

 

Maģistra darbs

 

[282] Inese Žune: Latvijas vijolnieku koncertdarbība XX gadsimta pēdējā trīsdesmitgadē (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. art. Oļģerts Grāvītis)

 

2004

 

Bakalaura darbi

 

[283] Inga Besere: Dzirdes stilistiskā audzināšana solfedžo nodarbībās (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

[284] Jeļena Bogatirjova: Laikmetīguma zīmes mūsdienu kora mūzikā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art.Ilma Grauzdiņa)

 

[285] Dagnija Grīnfelde: Deju žanra zīmes 20. gadsimta mūzikā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. habil. art. Vita Lindenberga)

 

[286] Inese Lipsta: Gijas Kančeli daiļrades stilistika viņa septiņu simfoniju kontekstā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Mg. art. Baiba Kurpniece)

 

2005

 

Bakalaura darbi

 

[287] Zane Prēdele: Simfonija kā jēdziens un tā skatījums Imanta Kalniņa, Artura Maskata un Pētera Vaska jaunākajās simfonijās (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Lolita Fūrmane)

 

[288] Ingars Rancevičs: Deku skaņošanas interpretācija vijoļbūvē (darba izstrādes zinātniskais vadītājs docētājs Zigurds Elsbergs)

 

[289] Inga Žilinska: Arvo Perta reliģiskas ievirzes kora mūzika (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. habil. art. Vita Lindenberga)

 

Maģistra darbi

 

[290] Agnese Biedriņa: Jautājuma izpausmes iespēja E. Tubina un O. Narbutaites simfoniju dramaturģijā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. habil. art. Vita Lindenebrga)

 

[291] Ieva Tihovska: Ventspils čigāni un viņu mūzika trīs paaudzēs (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. philol. Mārtiņš Boiko)

 

2006

 

Bakalaura darbi

 

[292] Līga Skurule: Polifonu skaņdarbu krājumi latviešu mūzikā (Ata Stepiņa 24 invencijas klavierēm, Andra Vecumnieka 12 lineāras improvizācijas ar fūgām, Jura Karlsona Prelūdijas un fūgas divām klaierēm) (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Georgs Pelēcis)

 

[293] Dace Zolberga: Mūzikas asociatīvās uztveres principi dažādu laikmetu komponistu daiļradē (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. habil. art. Vita Lindenberga)

 

Maģistra darbi

 

[294] Jeļena Bogatirjova: Septiņi soļi semiotikas sfērā (semiotiskā skatījuma meklējumi mūsdienu mūzikas pētniecībā) (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

[295] Zaiga Sneibe: Kara ziņģe mainīgā sabiedriskā vidē (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Lolita Fūrmane)

 

2007

 

Bakalaura darbs

 

[296] Elīna Selga: Tembrāli harmonisko krāsu meklējumi Ērika Ešenvalda simfoniskajā zīmējumā ”Mākoņi” (darba izstrādes zinātniskā vadītāja docente Līga Jakovicka)

 

Maģistra darbi

 

[297] Inga Besere: Laikmetīgās mūzikas formveide mūzikas vidusskolas skaņdarbu analīzes kursā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

[298] Ingars Rancevičs: Vijoles uzbūves principi: tradicionālais modelis un laikmetīgās tendences (darba izstrādes zinātniskie vadītāji docētājs Zigurds Elsbergs un lektore, Dr. art. Baiba Jaunslaviete)

 

2008

 

Bakalaura darbi

 

[299] Jolanta Čakare (Bimbere): Laikmetīgās mūzikas festivāla "Arēna" vēsture un ieguldījums Latvijas koncertdzīvē (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

[300] Aleksandra Ustjaņivska: Jāņa Ķepīša nepublicētie skaņdarbi klavierēm (darba izstrādes zinātniskā vadītāja asociētā profesore, Dr. art. Inese Bite)

 

Maģistra darbi

 

[301] Anita Miķelsone: Laikmetisko strāvojumu atbalss latviešu mūzikā 20. gadsimta pirmajā pusē (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Jānis Torgāns)

 

[302] Līga Skurule: Polifonija Bēthovena kvartetos (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Georgs Pelēcis)

 

[303] Inga Žilinska: Postmodernisma tendences 20. gadsimta operžanrā un Bo Holtona operā “Operācija – Orfejs” (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Jeļena Ļebedeva)

 

2009

 

Maģistra darbi

 

[304] Esmeralda Bērtule: Dramma per musica  Antonio Vivaldi daiļradē: operas ”Ottone in villa” un ”Il Giustino”  (darba izstrādes zinātniskais vadītājs lektors, Mg. art. Mikus Čeže)

 

[305] Guntars Prānis: ”Missale Rigense” Eiropas viduslaiku mūzikas lokālo tradīciju kontekstā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja asociētā profesore, Dr. art. Anda Beitāne)

 

[306] Zane Prēdele: Cikla fenomens un Maijas Einfeldes Kora simfonija (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Lolita Fūrmane)

 

[307] Ilmārs Pumpurs: Caurspēlējamā cītara Latvijas tradicionālajā mūzikā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja asociētā profesore, Dr. art. Anda Beitāne)

 

[308] Endijs Renemanis: Latviešu klavierkoncerts 20.-21. gadsimta mijā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Jeļena Ļebedeva)

 

2010

 

Bakalaura darbi

 

Studiju programma Mūzikas vēsture un teorija

 

[309] Auriga Jermaka: ”Pūt vējiņi” fenomens latviešu mūzikas kultūrā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja asociētā profesore, Dr. art. Anda Beitāne)

 

[310] Jūlija Paškova: Georga Pelēča Klavierprelūdiju cikls žanra attīstības kontekstā latviešu mūzikā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Jeļena Ļebedeva)

 

Studiju apakšprogramma Etnomuzikoloģija

 

[311] Austra Klotiņa:  Pasaules mūzika Latvijā un festivāla Porta nozīme tās attīstībā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. philol. Mārtiņš Boiko)

 

[312] Inese Mičule: Tradicionālās mūzikas ieskaņojumi Zemgalē 20. gadsimta 20.–30. gados (darba izstrādes zinātniskā vadītāja asociētā profesore, Dr. art. Anda Beitāne)

 

[313] Rasa Vītola: Andreja Krūmiņa ieguldījums Latvijas tradicionālās mūzikas dokumentēšanā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Mg.  art. Ieva Tihovska)

 

Maģistra darbi

 

[314] Ilona Būdeniece: "Mūzika"… kā librožanrs latviešu komponistu daiļradē (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Jeļena Ļebedeva)

 

[315] Laura Ezera: Intonācijas nozīme atskaņotājmākslā un tās veidošanas īpatnības flautas spēlē (darba izstrādes zinātniskā vadītāja asociētā profesore, Dr. art. Anda Beitāne)

 

[316] Ieva Pāne: Bārtas un Nīcas apkaimē dokumentētais tradicionālās mūzikas repertuārs (darba izstrādes zinātniskā vadītāja asociētā profesore, Dr. art. Anda Beitāne)

 

[317] Zane Saulīte: Mūzika latviešu spēlfilmu vēsturē (1920-1970): funkcionālo, stilistisko un sociālās nozīmības aspektu analīze  (darba izstrādes zinātniskais vadītājs docents, Dr. art. Jānis Kudiņš)

 

[318] Elīna Selga: Solfedžo  funkcijas un saturs retrospekcijā un perspektīvā Latvijas profesionālajā mūzikas izglītībā  (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

[319] Kristīne Zelicka: Instrumentālie kameransambļi Latvijā 21. gadsimta sākumā: ansambļa muzicēšanas aktualitātes jautājumi  (darba izstrādes zinātniskā vadītāja asociētā profesore, Dr. art. Anda Beitāne)

 

2011


Bakalaura darbi

 

Studiju programma Mūzikas vēsture un teorija

[320] Tatjana Grigorjeva: Laiktelpas izpausmes Pētera Vaska stīgu kvartetos (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Jeļena Ļebedeva)

 

[321] Zane Kanberga: Skaņu māksla un tās aizsākumi Latvijā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. philol. Mārtiņš Boiko)

 

[322] Aija Kupjanska: Dejas un drāmas attiecības Artura Maskata baletā Bīstamie sakari (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Lolita Fūrmane)

 

[323] Lana Ludiņa: Jura Ābola daiļrade. Tematika un inspirācijas avoti (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. philol. Mārtiņš Boiko)

 

[324] Elīna Ratobiļska: Fantāzijas žanrs latviešu ērģeļmūzikā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Dr. art. Jūlija Jonāne)

 

Studiju apakšprogramma Etnomuzikoloģija

 

[325] Liene Brence: Vijole latviešu tradicionālajā mūzikā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja asociētā profesore, Dr. art. Anda Beitāne)

[326] Laima Jansone: Tautas mūzikas izglītība Sibēliusa akadēmijā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja asociētā profesore, Dr. art. Anda Beitāne)

 

[327] Irīna Mihailovska: Mūzika svētceļojumā: vēsturiskie un funkcionālie aspekti (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Mg. art. Ieva Tihovksa)

 

[328] Kristīne Kārkle-Puriņa: Folkloriste Anna Kārkle: biogrāfija un darbība (darba izstrādes zinātniskā vadītāja asociētā profesore, Dr. art. Anda Beitāne)

[329] Elīna Štoļde: Fado vadio Portu pilsētā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Mg. art. Ieva Tihovksa)

 

Maģistra darbi

 

[330] Ligita Ašme: Imanta Kalniņa daiļrade Latvijas mūzikas kultūras kontekstā 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta sākumā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs docents, Dr. art. Jānis Kudiņš)

 

[331] Zane Šmite: Latviešu tradicionālās dziedāšanas veidi vēstures avotos, folkloras materiālos un 20. gadsimta audioierakstos (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. philol. Mārtiņš Boiko)

 

[332] Aleksandra Ustjaņivska: Mūzikas literatūras priekšmeta vēsture un funkcijas profesionālās ievirzes mūzikas izglītības sistēmā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

2012


Bakalaura darbi

 

Studiju programma Mūzikas vēsture un teorija

 

[333] Agata Meļņikova: Progresīvais roks un kontrkultūras konteksti 20. gadsimta 60. gados un 70. gadu sākumā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Lolita Fūrmane)

 

[334] Viktorija Zubairova: Muzikologu izglītošanas pamattendences Latvijā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

Studiju apakšprogramma Etnomuzikoloģija

 

[335] Kristīne Ādmine: Burdondaudzbalsība suitu kāzās (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Mg. art. Ieva Tihovska)

 

[336] Diāna Dreimane: Rāmja bungas un to spēles tradīcijas Latgalē (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Mg. art. Ieva Tihovska)

 

[337] Oskars Patjanko: Ermoņikas Vidzemē (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. philol. Mārtiņš Boiko)

 

Maģistra darbi

 

[338] Jolanta Čakare (Bimbere): Koncertpedagoģija kā viena no bērnu un jauniešu muzikālās izglītošanas formām mūsdienās  (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

[339] Ričards Čerenkovs: Pekinas tradicionālo sitaminstrumentu tipoloģija un skaņu spektrālanalīze (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. philol. Mārtiņš Boiko)

 

[340] Gunta Goiževska: Domāšanas prasmju attīstīšana Mūzikas mācības stundās  (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa)

 

[341] Voldemārs Johansons: Fizikāla parādība kā  modelis skaņas  organizācijai: datu ieguve un interpretācija (darba izstrādes zinātniskie vadītāji docente, Dr. art. Baiba Jaunslaviete un docents, Mg. mus. Rolands Kronlaks)

 

[342] Maruta Rubeze: Gadalaiku cikls Latvijas komponistu mūzikā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs docents, Dr. art. Jānis Kudiņš)

 

[343] Laima Zandarta: Mijsakarības mūzikas un angļu valodas apguves procesā bērniem vecumā no diviem līdz četriem gadiem.  "Kindermusik" teorijā un praksē (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Mg. mus. Irēna Nelsone)

 

2013


Bakalaura darbi

 

Studiju programma Mūzikas vēsture un teorija

 

[344] Jeļena Garkavčenko: Latviešu komponistu vokālie cikli 20./21. gadsimta mijā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Jeļena Ļebedeva)

 

[345] Solvita Ivanova: Ilona Rupaine: personība un daiļrade (darba izstrādes zinātniskā vadītāja asociētā profesore, Dr. art. Inese Bite)

 

[346] Līva Suitiņa:  Johana Sebastiāna Baha motetes kā žanra evolūcijas virsotne (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Georgs Pelēcis)

 

Studiju apakšprogramma Etnomuzikoloģija

 

[347] Aiga Sprindža: Tradicionālā mūzika un tās konteksti "Vydsmuižā" (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Anda Beitāne)

 

Maģistra darbi

 

[348] Tatjana Ostrovska: Izpildītājmāksla mūzikas ieraksta tehnoloģiju kontekstā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs docents, Dr. art. Jānis Kudiņš)

 

[349] Elīna Ratobiļska: Simfonijas žanra individualizācija Tālivalža Ķeniņa daiļradē (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Georgs Pelēcis)

 

2014

 

Bakalaura darbi

 

Studiju programma Mūzikas vēsture un teorija

 

[350] Līva Grīnberga: Instrumentālais koncerts Romualda Kalsona mūzikā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs asociētais profesors, Dr. art. Jānis Kudiņš)

 

Studiju apakšprogramma Etnomuzikoloģija

 

[351] Lauma Bērza: Vokālā mūzika ganos. Funkcionālie konteksti un tipoloģija (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. philol. Mārtiņš Boiko)

 

[352] Ilze Ceļmillere: Tradicionālā mūzika mūsdienu kāzās: Valmieras tradīciju kopas "Griezes" darbība (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Mg. art. Ieva Tihovska)

 

[353] Agate Rapa: Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kustības aizsākumi un konteksti (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Anda Beitāne)

 

[354] Ieva Svētiņa: 21. gadsimta ceļojošie ielu muzikanti: motivācija un priekšnesums (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Mg. art. Ieva Tihovska)

 

[355] Marta Vaivode: Jurjānu Andreja latviešu tradicionālās mūzikas vākums 1891.gada ceļojumā pa Vidzemi un Kurzemi (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Mg. art. Ieva Pāne)

 

Maģistra darbi

 

[356] Liene Brence: Tradicionālā vijoļspēle Vidzemē un Latgalē: repertuārs un individuālie stili (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Anda Beitāne)

 

[357] Auriga Jermaka: Harmonijas mācības tradīcijas Latvijā un kursa pilnveides iespējas mūzikas vidusskolā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa, konsultsants asociētais profesors, Dr. art. Jānis Kudiņš)

 

2015

 

Bakalaura darbi

 

Studiju programma Mūzikas vēsture un teorija

 

[358] Līga Smirnova: Elektroakustiskā mūzika Latvijā: komponisti, darbi, galvenās tendences (darba izstrādes zinātniskie vadītāji asociētā profesore, Dr. art. Baiba Jaunslaviete, docents, Mg. mus. Rolands Kronlaks)

 

Studiju apakšprogramma Etnomuzikoloģija

 

[359] Māra Vucina-Bērziņa: Cimboles Latvijā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore,        Mg. art. Ieva Pāne)

 

[360] Zigurds Ete: Ventspils strādnieku kluba lībiešu un ventiņu dziesmu un deju ansamblis (1955–1960) (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Dr. art. Ieva Tihovska)

 

[361] Jolanta Ēceniece: Limbažu novada pūtēju orķestri (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Mg. art. Ieva Pāne)

 

[362] Ivars Hermanis: Rata lira Latvijā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs LU profesors,       Dr. art. Valdis Muktupāvels)

 

[363] Zane Pērkone: Sotīsa (sottiisi) mācīšana Sibeliusa akadēmijas tautas mūzikas programmā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Dr. art. Ieva Tihovska)

 

 Maģistra darbi

 

[364] Jeļena Garkavčenko: Andra Dzenīša operas žanra attīstības kontekstā Latvijā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Jeļena Ļebedeva)

 

[365] Līva Suitiņa: Skerco Jāņa Ivanova simfonijās (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. habil. art. Georgs Pelēcis)

 

2016

 

Bakalaura darbi

 

Studiju programma Mūzikas vēsture un teorija

 

[366] Annija Bičule: Saskaņu un nesaskaņu uztveres mūzikas teorētiskie un psiholoģiskie aspekti (darba izstrādes zinātniskais vadītājs docents, Dr. art. Valdis Bernhofs)

 

[367] Sanita Bovtona: Sakrālais un laicīgais kantātēs ar Andreja Eglīša vārsmām "Dievs, Tava zeme deg!" (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Dr. art. Jūlija Jonāne)

 

[368] Jana Kuzmenkova: Edvīna Gordona audiācijas teorija kognitīvo procesu kontekstā (darba izstrādes zinātniskie vadītāji profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa, docents, Dr. art. Valdis Bernhofs)

 

[369] Lauma Malnace: Jura Karlsona simfonija jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim "Adoratio" žanra tradīciju un komponista radošo meklējumu kontekstā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja lektore, Mg. art. Baiba Kurpniece)

 

[370] Olga Zaiceva: Impresionisma iezīmes latviešu mūzikā 20. gadsimta pirmajā pusē. Personības, inspirācijas avoti, īpatnības (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. philol. Mārtiņš Boiko)

 

Studiju apakšprogramma Etnomuzikoloģija

 

[371] Ansis Jansons: Donāts Vucins - kokļu meistars (darba izstrādes zinātniskā vadītāja docente, Dr. art. Ieva Tihovska)

 

[372] Asnate Rancāne: Aulejas laika bolsu stilistika (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. philol. Mārtiņš Boiko)

 

 Maģistra darbi

 

[373] Līva Grīnberga: Kristiana Špuka balets “Smilšuvīrs” postmodernisma estētikas kontekstā (darba izstrādes zinātniskais vadītājs asociētais profesors, Dr. art. Jānis Kudiņš)

 

[374] Aiga Sprindža: Tradicionālā mūzika profesionālās ievirzes mūzikas izglītībā Latvijā 21. gadsimta sākumā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Anda Beitāne)

 

2017

 

Bakalaura darbi

 

Studiju apakšprogramma Mūzikas vēsture, teorija un žurnālistika

 

[375] Dāvis Eņģelis: Nāvesskats latviešu komponistu operās. No Ādama Ores "Gundas" līdz Artura Maskata "Valentīnai" (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. philol. Mārtiņš Boiko)

 

Studiju apakšprogramma Etnomuzikoloģija

 

[376] Katrīna Riekstiņa: Pavasara āra dziedāšana Sēlpils pagasta Boļānos 21. gadsimta otrajā dekādē (darba izstrādes zinātniskais vadītājs profesors, Dr. philol. Mārtiņš Boiko)

 

[377] Anete Stuce: Mūziķu sadarbība tradicionālās un džeza mūzikas savienošanas mēģinājumā: "Etnimas" gadījums (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Anda Beitāne)

 

Maģistra darbi

 

[378] Kristīne Baltrušēviča: Sonorie paņēmieni 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta sākuma Latvijas komponistu akordeonmūzikā (darba izstrādes zinātniskā vadītāja asociētā profesore, Dr. art. Baiba Jaunslaviete)

 

[379] Katarina Kuliša: Meditācija: žanra hipotēze un prakse Latvijas mūzikas vēsturē (darba izstrādes zinātniskā vadītāja docente, Dr. art. Jūlija Jonāne)

 

[380] Lana Burmistrova: Uzmanība un atmiņa mūzikas mācīšanās procesā indivīdiem ar redzes traucējumiem (darba izstrādes zinātniskais vadītājs docents, Dr. art. Valdis Bernhofs)

 

aktualizēts: 11.09.2017 20:48