JVLMA.lv
Vox Musicae » JVLMA 2017./2018. akadēmiskā gada recenzijas

© Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Šeit publicēto informāciju ārpus mājaslapas jebkādā veidā izmantot drīkst tikai ar tekstu autoru un JVLMA administrācijas rakstisku atļauju. Citējot tekstus, atsauce uz publicēšanas pirmavotu ir obligāta!

------------------------------------------------------------------------------------

Vox Musicae studējošo recenzijas par dažādiem notikumiem mūzikas dzīvē 2017./2018. akadēmiskajā gadā (teksts jāritina lejup):

- recenzija par audiovizuālās mākslas performanci Marks Rotko. Skaņu ainavas JVLMA 2017. gada 31. oktobrī;

- recenzija par Jāzepa Vītola 7. starptautiskā konkursa atklāšanas koncertu JVLMA 2017. gada 26. oktobrī

- recenzija par JVLMA Ceturtā koka pūšaminstrumentu simpozija koncertu 2017. gada 12. oktobrī;

- recenzija par JVLMA simfoniskā orķestra sezonas atklāšanu 2017. gada. 1. oktobrī

--------------------------------------------------------------------------------------

Gunda Miķelsone,

muzikoloģijas 3. semestra studējošā

                                             Neatbildams jautājums

                                       

 

Audiovizuālās mākslas performance "Marks Rotko. Skaņu ainavas". JVLMA Lielajā zālē 2017. gada 31. oktobrī.

Marks Rotko. Būšu atklāta - reālajā dzīvē neesmu redzējusi nevienu gleznu. Tikai to virtuālās formas. Tādēļ 31. oktobra vakarā, dodoties uz audiovizuālās mākslas performanci Marks Rotko. Skaņu ainavas Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā,uzņēmu sevī pilnīgu tabula rasa gatavību būt atvērtai un pieņemt visu, ko savā skatījumā par šīs interesantās personības daiļradi man piedāvās mūziķi. Viņi bija divi - saksofonists Arvīds Kazlausks un komponists jeb, paša vārdiem definējot, vizuālais mākslinieks Džeikins Pusons. Jāatzīst, ka ideja nav īpaši svaiga - Rotko ietekmes sfērā tapuši vairāki darbi, ieskaitot, šķiet, līdz šim populārāko, 2016. gadā tapušo projektu Rothko in Jazz. Kad ierodos, uz skatuves stāv baritona saksofons, bungu komplekts, datortehnika un projektors. Ko gan tas projicēs? Gaidu.

Sākas performance un secinu, ka mani tradicionālās domāšanas priekšstati izrādās pareizi. Projektors kalpo kā ilustrācijas un reizē noskaņas uzburšanas mehānisms, klausītājiem dāvājot dažādus Marka Rotko gleznu fragmentus. Savukārt mūziķiem uzticēts otrs mehānisma zobrats - tām maņām, kur nespēj aizsniegties projektors. Trīs skaņu ainavās un to ietverošās interlūdijās mēģināts apkopot spilgtākās un pretrunīgākās noskaņu sfēras (gaiss, matērija, ūdens, zeme, pat elle!), pludinot robežas starp dažādiem žanriem, kompozīcijas formām un instrumentu tehnikām. Interesi rada dinamiskā krāsu spēle, kas tā vien rosina piekrist Arvīda Kazlauska pirmskoncerta ievadtēzei par krāsām kā aktieriem. Ik pa brīdim pārsteidz arī uzjundītais austrumnieciskais kolorīts caur palielinātās sekundas skaņkārtu izmantojumu. Vai tā ir kā atgriešanās pie gleznotāja saknēm? Tomēr ne viss šķita labs esam. Pavisam nodrāztā looping tehnika jau garlaiko un lielākā daļa noskaņu likās pārāk izstieptas savā esībā. Vai dzīve ellē mērāma tādās pašās mērvienībās kā atmosfērā? Vēl jau nezinu, bet tam negribētos piekrist. Citādi - kāda jēga?

Nav šaubu, ka visas performances laikā ar mums kopā bija Rotko gars - ne tikai atvērtajā un skatuves priekšā rūpīgi noliktajā kārbiņā ar nosaukumu Rothko Spirit, bet arī visapkārt - gleznās, krāsās, skaņās, domās. Paliek vēl neatbildams jautājums - nu kā, patika?

                                                                                       2017. gada novembris

-----------------------------------------------------------------------------

Dženifera Pūliņa,

muzikoloģijas 3. semestra studējošā

                                                             Bagātīgs skanējums

                                               

Jāzepa Vītola 7. starptautiskā pianistu konkursa atklāšana un koncerts JVLMA Lielajā zālē 2017. gada 26. oktobrī, piedalās: Ronans O’Hora /Ronan O’Hora, klavieres, Lielbritānija/, JVLMA simfoniskais orķestris, diriģents Atvars Lakstīgala.

Šogad Jāzepa Vītola 7. starptautiskā pianistu konkursā piedalījās vairāk nekā 40 jaunie pianisti no 15 valstīm (Baltkrievija, Dānija, Igaunija, Itālija, Īrija, Japāna, Krievija, Ķīna, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Rumānija, Turkmenistāna, Ukraina, Zviedrija). Savukārt konkursu atklāja JVLMA simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā, atskaņojot Franča Šūberta (1797 – 1828) Simfoniju h moll jeb Nepabeigtā. Gan uz skatuves, gan zālē valdīja īsta svētku noskaņa, par to parūpējās akadēmijas orķestris, neilgā laikā sagatavojot visiem tik pazīstamo Šūberta simfoniju. Kontrasti, nemitīgs muzikālo domu, tēlu un noskaņu caurviju plūdums beigās atstāj intriģējošu jautājumu mums klausītājiem. To var saistīt ar konkursu, jo ne es, ne klausītāji, ne dalībnieki un ne žūrija vēl nezina, kurš no dalībniekiem šajā kārtā plūks laurus. Savukārt orķestra izpildījumā kā būtiskākās kvalitātes var atzīmēt stīgu instrumentu grupu, kurai piemita vieglums, graciozitāte uz izteiksmīgs atskaņojums. Savukārt pūšaminstrumenti izcēlās ar tembrālo krāsu bagātību. Piemērots skaņdarbs, laba orķestra kopskaņa – jūtīgi, saskaņoti, radošuma pilni mūziķi. Vairākkārt nācies dzirdēt šo simfoniju, šoreiz tā piemita īsta svētku noskaņa.

Protams, kā jau konkursa atklāšanā, sekoja vairākas svinīgas uzrunas. Tajās JVLMA rektora profesors Guntars Prānis atzīmēja: Esmu gandarīts, ka šāda tikšanās iespējama tieši Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simtgades priekšvakarā. Gribu novēlēt konkursa dalībniekiem izturību un drosmi būt radošiem uz konkursa skatuves, savukārt klausītājiem – pieredzēt daudzus neaizmirstamus brīžus klaviermūzikā. Šoreiz Jāzepa Vītola pianistu konkursa atklāšanas svinīgais koncerts bija arī brīdis profesora, iepriekšējā rektora profesora Arta Sīmņa sveikšanā, viņam svinīgi pasniedzot Borisa un Ināras Teterevu fonda Goda zīmi. Apbalvojums piešķirts par ieguldījumu kvalitatīvas izglītības veidošanā, attīstot akadēmiju kā atvērtu platformu Latvijas un pasaules mūzikas vērtībām un nodrošinot nenogurstošu atbalstu jaunajiem mūziķiem to ceļā uz starptautiskiem panākumiem.

Savukārt koncerta noslēgumā uzstājās Jāzepa Vītola starptautiskā pianistu konkursa žūrijas priekšsēdētājs, Londonas Gildholas Mūzikas un Drāmas skolas klavierspēles nodaļas vadītājs profesors Ronans O’Hora. Pianists atskaņoja Johanesa Brāmsa (1833 – 1897) klaviermūzikas šedevrus: Intermeco lamažorā op. 118 nr. 2, Rapsodija siminorā op. 79 nr. 1, Intermeco mibemolmažorā op. 118 nr. 6, Rapsodija solminorā op. 79 nr. 2. un Riharda Vāgnera (1813 – 1883) / Ferenca Lista (1811 – 1886) Izoldes mīlasnāve no operas Tristāns un Izolde. Ar baudu varēja klausīties  Brāmsa un Vāgnera/Lista darbus Ronana O’Horas interpretācijā, ko caurvij nepiespiesta virtuozitāte. Trīs dažādu romantisma komponistu klaviermūzikas skanējumā visvairāk izcēlās Izoldes mīlasnāve, jo orģināli šī mūzika rakstīta orķestrim, bet koncertā bija dzirdams pārlikums klavierēm. Vāgnera īpašais orķestrālais skanējums tika adaptēts klavierēm – šajā interpretācijā bija jūtams simfonisms, bagātīgs skanējums. Manuprāt, O’Hora priekšnesuma lielisks stimuls jaunajiem talantiem turpināt iesākto klavierspēlē.

                                                                            2017. gada novembris

-----------------------------------------------------------------------------------------

Dženifera Pūliņa,

muzikoloģijas 3. semestra studējošā

                                                         Noskaņu dažādība

                     

Ceturtā koka pūšaminstrumentu simpozija koncerts LMT kamerzālē 2017. gada 12. oktobrī, piedalās: Djego Kenna /Diego Chenna, fagots, Vācija/; Herta Hansena /klavieres/, JVLMA studenti un maģistranti.

Jau ceturto gadu JVLMA notika IV Starptautiskais Rīgas Koka pūšaminstrumentu simpozijs. Šis gads nebija izņēmums, simpozijs sapulcēja lieliskus un talantīgus mūziķus. Šajā reizē par pirmo koncertu, kurā varēja dzirdēt mūziku no baroka līdz 20. gadsimta kompozīcijām.

Koncertu atklāja JVLMA klarnešu kvartets (Andrejs Reinis Zitmanis, Almudena Curros, Kaspars Rumba un Ritvars Briljonoks).  Kvartets atskaņoja Georga Frīdriha Hendeļa (1685 – 1759) Karalienes Šēbas ierašanās no oratorijas Solomons (aranžējis Deivids Šors) un Kloda Debisī (1862 – 1918) Arabeska nr. 2 (aranžējis Joans Dobrinesku). Komponistu un skaņdarbu izvēle ir dažāda, skaņdarbiem ir  ne tikai atšķirīgs tapšanas laiks, bet arī stils. Kaut arī pirmajā brīdī var šķist citādāk, skaņdarbi savā raksturā un noskaņā ļoti labi saderēja. Abi ir tehniski un virtuozi. Kvartets lieliski parādīja klarnešu dzidro, kristālisko skanējumu, ļāva izbaudīt un novērtēt instrumentu aizraujošo tembru bagātību.

Sapņaino koncerta gaisotni turpināja Djego Kenna un Herta Hansena, atskaņojot Paula Hindemita (1895 – 1963) Sonāti fagotam un klavierēm. Kompozīcija ar ievadu (Leicht bewegt) un trīs daļām (Langsam; Marsch; Pastorale). Lirisks, melodisks un viegls izpildījums. Skaņdarbs ir lielisks Hindemita daiļrades neoklasicisma paraugs.

Koncerta noslēgumā klausītāji varēja dzirdēt fagota tehnisko spožumu un pārliecināties par fagotu kā solo instrumentu. Kā zināms Kenna ir aizrautīgs jaunās mūzikas interprets un jaunu mūzikas tehniku un tehnoloģiju cienītājs. Ar lielu meistarību fagotists izpildīja divus 20. gadsimta kompozīcijas: Boriss Jofe (1968) BAUM solo fagotam un Heincs Holigers (1939) Mathematics solo fagotam.

Kaut arī koncerts bija lakonisks, vien 30 minūšu ilgs, tas neatstāja tukšuma iespaidu. Manuprāt, pārdomāta programma – noskaņu dažādība, tehniski izpildītāji un virtuozi skanējumi.

                                                             2017. gada oktobris

----------------------------------------------------------------------------------

Gunda Miķelsone,

muzikoloģijas 3. semestra studējošā

                                                        Cīņa ar milžiem  

                  

                         JVLMA simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncerts

2017. gada 1. oktobrī Starptautiskās mūzikas dienas ietvaros notika Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncerts. Programma tika ļoti rūpīgi izkalkulēta - jau par tradīciju kļuvusī Jāņa Mediņa Dainu instrumentāciju sērija šoreiz rezultējās četrpadsmitajā Dainā mibemolmažorā, britu skaņraža Jozefa Horovica (Joseph Horovitz) koncerts eifonijam ar orķestri mibemolmažorā ļāva iepazīties ar šī gada Erasmus apmaiņas programmas studentu no Spānijas - Viktoru Iglesiasu Sančesu (Victor Iglesias Sanchez), savukārt Antona Bruknera Trešā simfonija reminorā noslēdza savdabīgu apli laika un cilvēka radošās dzīves ritējumā. Vēlāk uzzināju, ka diriģents Andris Vecumnieks izvēlējies šo opusu, jo tieši ar Bruknera Trešo sāka savu diriģenta profesionālo darbību - kopā ar Liepājas simfonisko orķestri tā diriģēta diplomeksāmenā 2001. gadā. Ak, jā, vēl visam pa vidu tika iemontēta Fēliksa Mendelszona-Bartoldi uvertīra Sapnis vasaras naktī, īsts romantiskās mūzikas pirmparaugs, ko pazīst visi. Šī īpašība padara skaņdarbu par, iespējams, visbīstamāko mūziķiem pēc garās vasaras pauzes.

JVLMA bakalaura muzikoloģijas programmas studējošās Anetes Ašmanes veikto Mediņa Dainas instrumentāciju sīkāk netirzāšu, jo dzīvoju ar spēcīgu pārliecību, ka sākumā pašai jāveic kaut viena orķestra aranžija, lai spētu runāt par citu sniegumu. Tas nākotnei. Savukārt Mendelszona uvertīrā stīgu grupa, uz kuras balstās visa ekspozīcija, bija jūtami nobijusies un tāpēc nepārliecināja, tomēr pēc brīža, šķiet, iespēlējās un ieguva garšīgāku skaņu - šajā gadījumā - netveramības un precizitātes smalko apvienojumu.

Jozefa Horovica Koncerts eifonijam ar orķestri man bija jaunatklājums. Pirms tam nekādu ekspektāciju, varbūt tieši tāpēc visvairāk uzrunāja. Lipīgās melodijas, kā vēlāk uzzināju, ilgi neatstāja mūziķu galvas. Vēlāk noklausoties šo opusu vēlreiz, tas pats notika arī ar mani.

Koncerta kulminācijā iecerētā Bruknera Trešā daļēji attaisnoja un daļēji neattaisnoja manas lielās cerības. Bruknera darbs ir grandiozs un tikpat grandiozs ir orķestra darbs simfonijas iestudējumā. Tomēr vēlamāk būtu bijis paredzēt ilgāku laiku šāda giganta pieveikšanai - nevaru nepieminēt gaužām skumjo pūšaminstrumentu grupas pirmo iestāšanos simfonijas sākumā, kā arī acīmredzamo un ausīmdzirdamo mūziķu nogurumu simfonijas finālā - tādēļ arī izpalika laikus plānota un mērķtiecīgi virzīta kulminācija.

Jāsaka, ka ļoti īsā laika posmā (aptuveni nedēļu ilgs mēģinājumu process!) paveikts grandiozs darbs, tomēr, visticamāk, tieši šis pats laika trūkums iegāza jaunos mūziķus - viscaur koncerta gaitā zālē valdīja no mūziķu rindām vēdīta īpaša spriedzes dvesma un jautājums būs vai nebūs. Beigu beigās jau bija, paldies! Un paldies par Horovica koncertu eifonijam ar orķestri! Gaidīsim nākamos sezonas piedāvājumus!

                                                                           2017. gada oktobris

-----------------------------------------------------------------------------------------------------

 

aktualizēts: 07.11.2017 19:48