Kameransamblis, Klavieru duets, Klavierpavadījums

Studiju kursi Kameransamblis, Klavierpavadījums un Klavieru duets jauno mūziķu vispusīgā sagatavošanā ir tikpat nozīmīgi kā solo spēle, jo palīdz izkopt visas nepieciešamās iemaņas kamermuzicēšanā un sagatavo patstāvīgajam darbam.

Kameransambļus vada pianisti, sadarbojoties ar citu specialitāšu pasniedzējiem, kas palīdz ansambļa dalībniekiem sagatavot muzikālo materiālu augstā profesionālā līmenī. Klavierpavadījuma studenti pilnveido koncertmeistara iemaņas darbā ar vokālistiem, instrumentālistiem, kori un orķestra diriģentiem, kā arī apgūst nepieciešamo pamatrepertuāru.

Kopš 2008. gada Kamermūzikas nodaļa ir iesaistījusies Starptautiskajā Eiropas kamermūzikas skolotāju asociācijā ECMTA, kas palīdz sekmēt kamermuzicēšanas starptautisku izaugsmi. Par mūsu akadēmijas augsto prestižu Eiropas mūzikas augstskolu vidū liecina bijušo ERASMUS apmaiņas studentu atsauksmes, kā arī tas, ka ārvalstu studenti vēlas turpināt studijas maģistrantūrā mūsu akadēmijā..

Lai veicinātu topošo mūziķu vēlmi veidot jaunus kameransambļus un saglabātu jau esošo ansambļu radošo potenciālu, katedra sadarbībā ar JVLMA un Latvijas Radio Klasika kopš 1993. gada organizē konkursu JVLMA labākais studentu kameransamblis.

Absolventu vidū ir daudz izcilu mūziķu - JVLMA strādā profesori Normunds Vīksne, Ilona Meija, Dace Kļava, Herta Hansena, docenti Mārtiņš Zilberts, Sandis Šteinbergs, Antra Vīksne, Veronika Rinkule u. c. Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) - koncertmeistari vijolniece Svetlana Okuņa, čelliste Inga Sunepa un pianistes - koncertmeistares Ilze Ozoliņa (Račevska), Zane Volberga, Ērika Millere (Apeine), Veronika Zubairova u. c. Doc. Mārtiņš Zilberts ir LNOB galvenais koncertmeistars.

Vēsture


Profesors, pianists un komponists Jānis Ķepītis vadīja Kameransambļa un koncertmeistaru katedru no tās dibināšanas 1959. gadā līdz 1979. gadam. Turpmāk, sakarā ar studentu skaita straujo pieaugumu Klavieru, Stīgu un Pūšaminstrumentu nodaļās, tika nolemts izveidot divas atsevišķas katedras: Koncertmeistaru katedras vadību uzticēja docentam Gunāram Stadem, bet Kameransambļa katedru līdz 1981. gadam turpināja vadīt prof. Jānis Ķepītis, pēc tam par katedras vadītāju iecēla docenti, vēlāk profesori Dainu Vīlipu.

Katedras nosaukumi vairākkārt mainījušies: Kameransambļa katedra (1959–1973), Kameransambļa un koncertmeistaru katedra (1973–1979), atsevišķi Kameransambļa katedra un Koncertmeistaru katedra (1979–1991), pēc tam atkal apvienotā Kameransambļa un koncertmeistaru katedra (1991–2002), Kameransambļa un klavierpavadījuma katedra (kopš 2002).

Apvienoto katedru kopš 1991. gada vada docente, vēlāk profesore Gunta Sproģe (tagad Rasa). Nozīmīgu ieguldījumu jauno mūziķu veidošanā devuši docentes Maija Saiva, Daina Graubiņa, Dagnija Gailīte, Inta Villeruša, profesors Hermanis Brauns un daudzi citi mācībspēki.

1992. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā iedibināja divpakāpju apmācības sistēmu (bakalauri un maģistri), kas tika ieviesta arī mūsu katedrā, atverot Kameransambļa un koncertmeistaru nodaļu maģistrantūrā. 2002. gadā tā reorganizēta un kopš 2008. gada atjaunota kā Kameransambļa un klavierpavadījuma nodaļa. Šajā laikā kameransambļa, klavieru dueta un klavierpavadījuma profilu absolvējuši vairāk nekā simt maģistri.

Kamermūzikas katedra apvieno labākās mākslinieciskās un pedagoģiskās tradīcijas, kas savulaik uzkrātas Latvijas, Maskavas un Pēterburgas konservatorijās. Šobrīd tās tiek ne tikai saglabātas, bet arī attīstītas un bagātinātas, veidojot jaunus kontaktus ar ārzemju mūzikas augstskolām.

Nenovērtējams ir profesora Jāņa Ķepīša un akadēmijas Goda profesores Maijas Saivas ieguldījums kameransambļu tradīciju veidošanā, kuri snieguši vērtīgu pieredzi studējošajiem Starptautiskajos Baltijas valstu mūzikas augstskolu studentu kameransambļu festivālos un meistarklasēs, kuri aizsākās 1966. gadā, un kuru loma nenoliedzami aug. Joprojām tiek paplašināta starptautisko kameransambļu festivālu ģeogrāfija – no trim Baltijas republikām līdz 12 dalībvalstīm mūsdienās.

Iegūstamais grāds un kvalifikācija

Pēc profesionālās maģistra studiju programmas beigšanas absolventam tiek piešķirts profesionālā maģistra grāds mūzikā vai horeogrāfijā. Pēc akadēmiskās maģistra studiju programmas sekmīgas absolvēšanas tiek piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā.

 

Studiju līmeņi

Mācībspēki

Kontakti

Bakalaura un maģistra līmeņa studijas