Mūzikas vēsture, teorija un žurnālistika

Muzikoloģija ir plaša nozare, kuru pārstāv mūzikas vēsturnieki, teorētiķi un žurnālisti. Studiju noslēgumā studējošie iegūst muzikologa kvalifikāciju ar mūzikas teorētisko mācību priekšmetu pedagoga tiesībām.

Studiju procesā ir iekļautas arī vairākas prakses, piemēram, arhīvu, pedagoģiskā, augstskolas asistenta, publicistikas, lektora, radio un citu mediju prakse, kas ļauj izprast šīs darbības jomas un izvēlēties sev atbilstošāko turpmākajai profesionālajai izaugsmei. Tāpat muzikoloģijas katedras studenti un mācībspēki ikdienā sadarbojas ar JVLMA Zinātniskās pētniecības centru (ZPC), ik gadu organizējot starpdisciplināras zinātniskās konferences. Liela daļa nodaļas docētāju ir pētnieki ZPC un nodarbojas ar aktuālu muzikoloģijas nozares problēmjautājumu izpēti.

JVLMA Muzikoloģijas nozares absolventu balsis ir dzirdamas Latvijas Radio ēterā, viņu raksti ir lasāmi periodiskajos izdevumos, mūzikas žurnālos un presē. Muzikologu pienesums ir nozīmīgs arī Latvijas koncertdzīves attīstībā, strādājot lielākajās koncertaģentūrās, Latvijas Nacionālajā Operā un Baletā, kā arī vadot vieslekcijas. Savukārt tie, kas izvēlējušies pētniecību kā savu galveno darbības jomu, ir JVLMA un citu zinātnisko institūciju pētnieki.

Muzikologi ar panākumiem strādā Latvijas profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības mūzikas iestādēs kā mūzikas teorētisko priekšmetu skolotāji.

 

Vēsture

Muzikoloģijas katedras pirmsākumi saistīti ar 1946. gadu, kad toreizējā LPSR Valsts konservatorijā Kompozīcijas fakultātes paspārnē durvis vēra vaļā Mūzikas vēsturiski teorētiskā katedra. Savukārt 1952. gada jūnijā norisinājās pirmais muzikoloģijas studiju absolventu izlaidums, sveicot tādas Latvijas muzikoloģijas vēsturē nozīmīgas personības kā Oļģerts Grāvītis, Jēkabs Vītoliņš, Lija Krasinska, Nilss Grīnfelds un citi.

Muzikoloģijas katedra savas pastāvēšanas vēsturē piedzīvojusi daudzkārtējas nosaukumu, satura pārmaiņas un politisko strāvojumu ietekmi, bet šī brīža statusā tā pastāv kopš 2007. gada. Muzikoloģijas nozares pastāvēšanas sākotnējā periodā mūzikas vēsture un teorija ir bijuši divi galvenie stūrakmeņi, vēlākajos posmos studiju plānos ļaujot ienākt arī jaunām tendencēm, tostarp publicistikai, žurnālistikai, etnomuzikoloģijai, mūzikas psiholoģijai, socioloģijai.

Iegūstamais grāds un kvalifikācija

Pēc profesionālās bakalaura studiju programmas sekmīgas absolvēšanas studentam tiek piešķirts profesionālais bakalaura grāds mūzikā, horeogrāfijā vai mūzikas pedagoģijā (programmās Vispārējās izglītības mūzikas skolotājs, Profesionālo mūzikas priekšmetu skolotājs), kā arī specializācijai atbilstoša 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija (pianists, vijolnieks, kordiriģents, komponists, muzikologs, horeogrāfs u.tml.).

Integrēti veidotais bakalaura studiju saturs, kurā līdzās akadēmiskās un profesionālās izglītības kursiem ir ietverti arī pedagoga darbā nepieciešamie studiju kursi, ļauj visiem absolventiem piešķirt specializācijai atbilstošās pedagoga tiesības (klavierspēles, vijoļspēles, kordiriģēšanas, mūzikas teorētisko priekšmetu, dejas pedagogs u.tml.). Piemērojoties mūsdienu darba tirgus prasībām, vairāku studiju programmu brīvās izvēles daļā ir paredzēta iespēja studentam iegūt tiesības strādāt mūzikas skolā vēl arī par citu mācību priekšmetu pedagogu (par klavierspēles, mūzikas teorētisko priekšmetu, radniecīga pūšaminstrumenta spēles skolotāju u.tml.).

Pēc profesionālās maģistra studiju programmas beigšanas absolventam tiek piešķirts profesionālā maģistra grāds mūzikā vai horeogrāfijā. Pēc akadēmiskās maģistra studiju programmas sekmīgas absolvēšanas tiek piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā.

Akadēmiskās doktorantūras studiju noslēgumā studējošais saņem izziņu par doktora studiju programmas apguvi un pēc sekmīgas promocijas darba aizstāvēšanas iegūst doktora diplomu un mākslas zinātņu doktora zinātnisko grādu.(Dr. art.).
 

Studiju līmeņi

Mācībspēki

Kontakti

Bakalaura un maģistra līmeņa studijas