Sveicināti JVLMA jaunajā mājaslapā! Līdz 1. septembrim vecā versija vēl pieejama šeit

Mūzikas skolotājs

JVLMA kompetencē ir profesionālu mūzikas pedagogu izglītošana, kuru uzdevums pēc studijām būs sagatavot zinošus, erudītus un inteliģentus mūzikas izpildītājus un klausītājus. Katedras akadēmiskais personāls apvieno radošas personības, kuru mākslinieciskie un zinātniskie sasniegumi novērtēti gan Latvijā, gan tālu aiz tās robežām.

Bakalaura un maģistra studiju laikā iespējams iegūt augstvērtīgas zināšanas pie labākajiem Latvijas un ārvalstu docētājiem, gūt pieredzi praktiskā darbībā mūzikas stundās un augstas kvalitātes skolu koros, kā arī pieteikties ERASMUS+ apmaiņas programmās studijām lielākajās Eiropas mūzikas augstskolās.

Mūzikas skolotāju katedra rīko Mūzikas olimpiādi, Jāzepa Vītola bērnu un jauniešu koru un vokālo ansambļu konkursu Lai skan!, dažādus forumus studentiem utt., kuru organizēšanā mācībspēki sadarbojas ar studentiem.

Vēsture

1961. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (tagadējā Jāzepa vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā) tika atvērta Mūzikas pedagoģijas nodaļa un nodibināta Mūzikas pedagoģijas katedra.

Par Mūzikas pedagoģijas nodaļas un katedras pirmo vadītāju laikā no 1961. līdz 1963. gadam kļūst muzikologs Dr.habil.art. prof. Ludvigs Kārkliņš. Viņa darba uzdevumos ietilpa jaunās nodaļas mācību plāna izveide un studiju programmas sakārtošana. No 1963. līdz 1969. gadam katedras vadītāja pienākumus pildīja prof. Imants Cepītis, kas turpināja pilnveidot mūzikas skolotāju studiju programmas saturu.

Prof. Pauls Kvelde vadīja nodaļu un katedru no 1969. Līdz 1985. gadam, viņa vadīšanas laikā tika sakārtota mūzikas stundu vadīšanas dokumentācija, tika pilnveidoti mācību stundu konspekti. Nodaļā paralēli korim bija pūtēju orķestris, kurā studenti paši spēlēja un diriģēja iestudējot savas izveidotās skaņdarbu instrumentācijas. Aktivizējās nodaļas kora
koncertbraucieni, gan uz komponistu dzimtajām vietām, gan uz Tallinu un Maskavu. Nodaļas mācību spēkiem izveidojās draudzīga sadarbība ar Tallinas Valsts konservatorijas metodiķi Heino Kaljusti, ar mūzikas novirziena skolu pedagogiem. Notika radošas diskusijas par jaunu pieeju mūzikas mācīšanai skolēniem, par relatīvās solmizācijas metodes sekmīgu izmantošanu skolēnu nošu lasītprasmes attīstīšanai. Heino Kaljuste dalījās mācību grāmatu veidošanas un izdošanas pieredzē un mūsu metodiķiem radās jaunas idejas mācību satura apguvei piedāvāt
ceļojumu Muzikālā globusa veidā. Savu pedagoģisko pieredzi Pauls Kvelde ir nodevis tagadējo Dziesmu svētku virsdiriģentiem – Arvīdam Platperam, Romānam Vanagam, Eduardam Grāvītim, Jānim Grigalim, u.c.

Emerit. prof. Jāņa Zirņa nodaļas vadīšanas laikā no 1985. līdz 1988. gadam uzplauka kora muzicēšanas kultūra, jaunais katedras vadītājs mācīja studentiem kā strādāt ar kori, veicinot studentu pašcieņu. Prata novērtēt studentu darbu, respektējot metodiķu viedokli. Nodaļā valdīja labestība un humors. Nostiprinājās sadarbība starp vadību, pedagogiem un studentiem.

Mag.paed. doc. Laimas Lasmanes vadībā no 1988. līdz 1991. gadam mūzikas pedagoģijas katedras mācību spēki toreizējā rektora Imanta Kokara virsvadībā izstrādāja eksperimentālo nacionālās muzikālās audzināšanas programmas modeli. Sāka veidot mūzikas mācību satura reorganizāciju un mūzikas skolotāju sagatavošanas mācību plānu pilnveidošanu. Katedras metodiķi izstrādāja jaunu mūzikas mācīšanas programmu, veidoja metodiskos mācību līdzekļus un mācību grāmatas mūzikas mācīšanai sākot no pirmās līdz devītajai klasei (izdevniecībās Muzika Baltika, RaKa). Notika intensīva metodiskā sadarbība ar eksperimentā iesaistītajām skolām, pilnveidojās mūzikas stundu vadīšanas metodika. Eksperimenta ietvaros sadarbībā ar Poznaņas Mūzikas akadēmijas ritmikas speciālistiem un JVLMA docētāju Liju Jērcumu tika izstrādāta ritmikas mācību programma vispārizglītojošām skolām un ritmikas studiju kurss mūzikas pedagoģijas nodaļas studentiem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Mag. art. asoc.prof. Arvīds Platpers vadīja nodaļu no 1991. līdz 2005. gadam. Šajā laika posmā mainījās Mūzikas akadēmijas mācību plāni, tie tika papildināti ar jauniem studiju kursiem: improvizāciju, mūzikas instrumentārija apguvi (tai skaitā sitaminstrumentu, blokflautas, kokles spēli), Karla Orfa metodiku. Aktivizējās mācību spēku un studentu metodiskais darbs. Arvīds Platpers vada Mūzikas skolotāju sieviešu kori. Ārpus studiju darba koris aktīvi sniedz koncertus, gūstot nozīmīgus panākumus starptautiskos koru konkursos – Radio BBC radioierakstu konkurss Sudraba rozes kauss – galvenā balva (Londona, Anglija, 2001), Orlando di Lasso polifonās mūzikas konkurss – Grand Prix (Roma, Itālija, 2000), Fēliksa Mendelszona- Bartoldi starptautiskais kora mūzikas konkurss – Grand Prix (Polheima, Vācija, 1999), Franča Šūberta 15. Starptautiskais kora mūzikas konkurss – Grand Prix (Vīne, Austrija, 1998) u. c.
Muzicēšanas tradīcijas un inovācijas pedagoģijā turpina nest Arvīda Platpera audzēkņi Dr.paed. Liene Batņa un Dr.paed. Edgars Vītols.

Dr. art. prof. Ilma Grauzdiņa vadīja nodaļu no 2005. līdz 2008. gadam, šajā posmā Mūzikas skolotāju katedras metodiskie uzdevumi tuvinājās mūzikas skolu un vispārizglītojošo skolu metodiskajā sadarbībā. Sākās aktīvs mācību grāmatu sastādīšanas, pilnveidošanas un grāmatu recenzēšanas posms.

No 2010. gada līdz 2014. gadam katedras vadītāja pienākumus pārņēma Dr. paed. doc. Liene Batņa. Mūzikas akadēmijā izveidojās jauna tradīcija – no 2009. gada katru otro gadu organizēt Jāzepa Vītola bērnu un jauniešu koru un vokālo ansambļu konkurss „Lai skan!”. Tika veikta mūzikas skolotāju katedras metodikas auditorijas labiekārtošana, kurā jaunie mūzikas skolotāji apgūst jaunākās mūzikas mācīšanas metodes informāciju tehnoloģijās. Metodikas
kabinets ir aprīkots ar mūzikas skolotāju darbā nepieciešamajiem Karla Orfa un mūzikas terapijas instrumentāriju, kā arī citiem praktiskajā darbā nepieciešamajiem metodiskiem materiāliem. Katedrā notiek intensīvs metodiskais darbs studentu kritiskās domāšanas attīstības virzienā, ieviešot metodoloģiskos seminārus, kuros norit diskusijas par inovācijām mūzika pedagoģijā.

No 2014. gada septembra katedru turpina vadīt Dr.paed. Edgars Vītols, XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents. Ik gadu kopā ar Mag.art. Irēnu Nelsoni katedras vadītājs organizē Latvijas Mūzikas olimpiādi un ir Jāzepa Vītola bērnu un jauniešu koru un vokālo ansambļu konkurss „Lai skan!” idejas atbalstītājs un konkursa organizators. Ik gadu Mūzikas skolotāju katedra rīko Studentu forumu
studentiem, docētājiem un viesiem. Edgars Vītols ir mūzikas skolotāju katedras sieviešu kora diriģents.

Iegūstamais grāds un kvalifikācija

Pēc profesionālās bakalaura studiju programmas sekmīgas absolvēšanas studentam tiek piešķirts profesionālais bakalaura grāds mūzikā, horeogrāfijā vai mūzikas pedagoģijā (programmās Vispārējās izglītības mūzikas skolotājs, Profesionālo mūzikas priekšmetu skolotājs), kā arī specializācijai atbilstoša 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija (pianists, vijolnieks, kordiriģents, komponists, muzikologs, horeogrāfs u.tml.).

Integrēti veidotais bakalaura studiju saturs, kurā līdzās akadēmiskās un profesionālās izglītības kursiem ir ietverti arī pedagoga darbā nepieciešamie studiju kursi, ļauj visiem absolventiem piešķirt specializācijai atbilstošās pedagoga tiesības (klavierspēles, vijoļspēles, kordiriģēšanas, mūzikas teorētisko priekšmetu, dejas pedagogs u.tml.). Piemērojoties mūsdienu darba tirgus prasībām, vairāku studiju programmu brīvās izvēles daļā ir paredzēta iespēja studentam iegūt tiesības strādāt mūzikas skolā vēl arī par citu mācību priekšmetu pedagogu (par klavierspēles, mūzikas teorētisko priekšmetu, radniecīga pūšaminstrumenta spēles skolotāju u.tml.).

Pēc profesionālās maģistra studiju programmas beigšanas absolventam tiek piešķirts profesionālā maģistra grāds mūzikā vai horeogrāfijā. Pēc akadēmiskās maģistra studiju programmas sekmīgas absolvēšanas tiek piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā.

Akadēmiskās doktorantūras studiju noslēgumā studējošais saņem izziņu par doktora studiju programmas apguvi un pēc sekmīgas promocijas darba aizstāvēšanas iegūst doktora diplomu un mākslas zinātņu doktora zinātnisko grādu.(Dr. art.).

Studiju līmeņi

Kontakti

Bakalaura un maģistra līmeņa studijas