Sveicināti JVLMA jaunajā mājaslapā! Līdz 1. septembrim vecā versija vēl pieejama šeit

Vokālā mūzika

Vokālās mūzikas studiju pamatakmens ir akadēmiskā dziedāšana, kas cieši saistīta ar aktiermeistarību un ķermeņa un runas kultūras izkopšanu. Sekojot operas mākslas augošajām prasībām, tiek attīstītas ne tikai studentu vokālās prasmes, bet arī  veidotas daudzpusīgas un spilgtas personības. Studenti tiek sagatavoti opernamu skatuvēm un koncertdzīvei, stilistiski aptverot vairāku gadsimtu muzikālās zināšanas.

Katru gadu JVLMA studējošie uzved apjomīgus operas izrāžu fragmentus un piedalās dažādos koncertos. Vokālā katedra, veicot aktīvu sadarbību ar ārvalstu mūzikas augstskolām, īsteno Erasmus+, Nordoperas un Eiropas operu akadēmiju projektus tās studentiem un pedagogiem.

Vokālo studiju absolventu balsis dzirdamas ne tikai uz pašmāju, bet arī pasaules lielākajām operskatuvēm. Elīna Garanča, Inese Galante, Inga Kalna, Maija Kovaļevska, Liene Kinča, Egīls Siliņš un citi publikā iemīļoti mākslinieki ir JVLMA absolventi. Nenovērtējama ir arī dziedātāju darbība Latvijas mūzikas skolās un vidusskolās, izskolojot jaunus potenciālos augstskolas studentus.

Vēsture

Vēsturiski vokālā katedra izveidojas kā viena no pirmajām, darbību uzsākot līdz ar Latvijas Valsts konservatorijas dibināšanu. Dziedāšanas klases vadītājs bija Pāvuls Jurjāns, studentu balsis izkopjot arī operas solistiem – soprānam Adai Benefeldei un tenoram Oskaram Žubītim. Nedaudz vēlāk par mācībspēku kļuva arī tenors Pauls Sakss. Vokālās katedras pedagogu sastāvā esošie operas mākslinieki un pasniedzēji izaudzinājuši tādus jaunos dziedātājus kā Aleksandrs Viļumanis (seniors), Gurijs Antipovs, Ludmila Rjabova-Brauna, Regīna Fridenberga, Laima Andersone-Silāre,
Ilga Tiknuse, Kārlis Zariņš, Anita Garanča, Arvīds Imants Luste un daudzi citi Latvijas vokālās skolas pamatu izkopušie pedagogi.

Iegūstamais grāds un kvalifikācija

Pēc profesionālās bakalaura studiju programmas sekmīgas absolvēšanas studentam tiek piešķirts profesionālais bakalaura grāds mūzikā, horeogrāfijā vai mūzikas pedagoģijā (programmās Vispārējās izglītības mūzikas skolotājs, Profesionālo mūzikas priekšmetu skolotājs), kā arī specializācijai atbilstoša 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija (pianists, vijolnieks, kordiriģents, komponists, muzikologs, horeogrāfs u.tml.).

Integrēti veidotais bakalaura studiju saturs, kurā līdzās akadēmiskās un profesionālās izglītības kursiem ir ietverti arī pedagoga darbā nepieciešamie studiju kursi, ļauj visiem absolventiem piešķirt specializācijai atbilstošās pedagoga tiesības (klavierspēles, vijoļspēles, kordiriģēšanas, mūzikas teorētisko priekšmetu, dejas pedagogs u.tml.). Piemērojoties mūsdienu darba tirgus prasībām, vairāku studiju programmu brīvās izvēles daļā ir paredzēta iespēja studentam iegūt tiesības strādāt mūzikas skolā vēl arī par citu mācību priekšmetu pedagogu (par klavierspēles, mūzikas teorētisko priekšmetu, radniecīga pūšaminstrumenta spēles skolotāju u.tml.).

Pēc profesionālās maģistra studiju programmas beigšanas absolventam tiek piešķirts profesionālā maģistra grāds mūzikā vai horeogrāfijā. Pēc akadēmiskās maģistra studiju programmas sekmīgas absolvēšanas tiek piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā.

Akadēmiskās doktorantūras studiju noslēgumā studējošais saņem izziņu par doktora studiju programmas apguvi un pēc sekmīgas promocijas darba aizstāvēšanas iegūst doktora diplomu un mākslas zinātņu doktora zinātnisko grādu.(Dr. art.).
 

Studiju līmeņi

Kontakti

Bakalaura un maģistra līmeņa studijas