Izskanējis JVLMA docētājas Dzintras Erlihas solokoncerts “Cerībai”

2021.gada 6.martā Dubultu koncertzālē izskanēja docētājas Dzintras Erlihas tiešraides solokoncerts “Cerībai”.

Koncerts ir viens no solokoncertu cikla “Cerībai”, kuri plānoti šī gada pavasarī. 30.aprīlī pianiste uzstāsies Ulbrokā, koncertzālē “Ulbrokas Pērle”, bet 13. maijā sniegs solokoncertu Rīgā, VEF Kultūras pils kamerzālē. Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Vairāk par notikumu:


Starptautisko konkursu laureāte, pianiste Dzintra Erliha (1981) klavierspēli apguvusi kopš trīs gadu vecuma. Viņas pirmie skolotāji bijuši vecāki – profesionāli mūziķi, un agri atklājusies arī absolūtā dzirde. Dz. Erliha mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā (pedagoģe Ligita Muižarāja), Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā (pedagoģe Gunta Boža) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (profesors Arnis Zandmanis), ar izcilu vērtējumu absolvējot maģistrantūru. 2013. gadā viņa ieguvusi mākslas zinātņu doktora grādu, izstrādājot disertāciju par komponisti Lūciju Garūtu (darba vadītāja asoc. prof. Baiba Jaunslaviete). 

Dz. Erliha guvusi panākumus vairākos starptautiskos pianistu konkursos; to vidū bijis Baļa Dvariona konkurss Lietuvā (1997, diploms), konkurss Roma-1997 Itālijā (1997, 1. vieta), Ludmilas Kņezkovas-Hasijas pianistu konkurss Kanādā (1998, 3. vieta) un Nikolaja Rubinšteina pianistu konkurss Francijā (1999, 1. vieta).

Ar Martas Kundrātes-Tūteres piemiņas fonda stipendijas atbalstu māksliniece studējusi Kanādā pie izcilā latviešu/kanādiešu pianista Artura Ozoliņa. Viņa papildinājusi zināšanas arī starptautiskās pianistu meistarklasēs pie profesoriem Lazara Bermana (Lazar Berman), Barija Duglasa (Barry Douglas), Viktora Jeresko (Victor Eresko), Igora Lazko (Igor Lazko), Filipa Džuzjāno (Philippe Giusiano), Birgitas Vollenvēberes (Birgitta Wollenweber), Zjū Hjao Mei (Zhu-Xiao-Mei), Oļega Mantura (Oleg Mantur), Mūzas Rubackītes (Mūza Rubackytė), Aldonas Dvarionaites (Aldona Dvarionaitė) u. c. Koncertējusi Latvijā un pasaulē: ASV, Austrālijā, Brazīlijā, Kanādā, Islandē, Francijā, Somijā, Polijā, Ukrainā un citviet.

Pianiste ir ieskaņojusi vairākus mūzikas albumus, tai skaitā Zvaigznes skatiens / Regard de l`etoile (latviešu komponistes Lūcijas Garūtas un franču komponista Olivjē Mesiāna klaviermūzika, 2008) un Kvēlot, liesmot, sadegt (L. Garūtas vokālā un instrumentālā kamermūzika, 2010). Duetā ar mecosoprānu Vilmu Indru Vītols Kanādā izdots albums, kas veltīts Tālivalža Ķeniņa 90 gadu atcerei Tilts pār jūrām / The Bridge Across the Seas. 2017. gada janvārī klajā laists albums Citādas krāsas, kurā kopā ar flautisti, Latvijas Lielās mūzikas balvas 2015 laureāti Ilonu Meiju ieskaņoti latviešu komponistu skaņdarbi flautai un klavierēm. Savukārt 2018. gadā kopā ar pasaules operzvaigzni Maiju Kovaļevsku un LNO solistu Krišjāni Norveli izdots CD albums Ar siltu sirdi / Warmhearted, kura ienākumi veltīti labdarībai. Tajā ieskaņota latviešu komponistu vokālā un instrumentālā kamermūzika.

Kopš 2017. gada pianiste aktīvi koncertē Skandināvijā, piedaloties kopīgos projektos ar citiem atskaņotājiem un sadarbojoties ar komponistiem, kā arī regulāri pasniedzot meistarklases topošajiem pianistiem. 2018. gadā Dzintra Erliha sniedza pasaules koncerttūri, veltītu Latvijas 100-gadei, uzstājoties Reikjavīkā, Islandē (martā), Austrālijā - Sidnejā, Melburnā, Adelaidē (aprīlī / maijā), Amerikas Savienotajās valstīs – Bostonā, Klīvlendā, Ņūdžersijā, Vašingtonā un Ņujorkā (septembrī / oktobrī), sniedzot koncertus gan solo, gan kopā ar izcilo soprānu Maiju Kovaļevsku. 2019. gada rudenī Dz. Erliha solokoncertu tūrē ASV ne vien muzicējusi, bet uzstājusies arī kā lektore, tostarp kopā ar Latvijas Republikas vēstnieku ANO Andreju Pildegoviču.

Pianiste aktīvi darbojas arī muzikoloģijas nozarē. Izdoti vairāki Dz. Erlihas pētījumi, to vidū Lūcijas Garūtas klaviermūzika (Rīga: Musica Baltica, 2007), Hermanis Brauns laikabiedru liecībās un skaņuierakstos (krājums Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kameransambļa katedrai – 50. Rīga: Ulma, 2009), Lūcija Garūta – pianiste, savu skaņdarbu interprete (zinātnisko rakstu krājums Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais. Daugavpils: Saule, 2009) u. c.

Dalīties ar šo ziņu