"Šeit un tagad" / Ingas Stankevičas recenzija

22. decembra vakarā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē pūšaminstrumentu katedras studentu un docētāju vadībā izskanēja jau trešais cikla Latvijas komponistu jaundarbi Latvijas Mūzikas akadēmijai koncerts Šeit un tagad

Koncerta nosaukums tika atvasināts no Norvēģijā dzīvojošās latviešu komponistes Sabīnes Ķezberes jaundarba flautu kvartetam Her og NåŠeit un tagad. Šis bezrūpīgais “moto” ne tikai vienoja klausītājus tembrāli daudzveidīgajās pūšaminstrumentu skaņās, bet arī lieliski papildināja noskaņu zālē un ārpus tās, ko var raksturot kā īstu ziemas ceļojumu. Saltais un atturīgais, taču arī brīnumu pilnais gadalaiks kļuva par pasākuma vadtēmu visdažādākajās izteiksmēs – gaišie pasaku tēli, brāzmainie konflikti, dziļi filozofiskas pārdomas un krāšņas dabas ainavas. 

Ziemas koncertu atklāja Selgas Mences (1953) Pastorāles klarnešu kvartetam (izpildīja Līva Juruša, Katrīna Elīza Krastiņa, Katrīna Stikute un Laima Ratniece-Miltiņa). Skaņdarba emocionālā daudzveidība maigiem klarnešu skaņu triepieniem uzgleznoja netveramas ziemas ainas – noslēpumainu gadalaika sākumu (1. daļa Misterioso), noteiktu un pārliecinātu attīstību (2. daļa Lugubre), kā arī draisku izskaņu (3. daļa Energico). 

Savukārt Dzintras Kurmes-Gedroicas (1968) filozofiskais Multum, non multa, ko atskaņoja oboju trio (Elīza Vīksne, Marta Klinta Riemere, Kira Maija Kirsanova), šķiet, risināja kādu nozīmīgu, vietām pretrunīgu sarunu. Kulmināciju brīžos domstarpības sasniedza pat pārāk spalgu, tiešu un caururbjošu izteiksmi, kas drīzāk līdzinājās izmisīgiem kliedzieniem ziemas nakts dzestrumā. 

Mierinošu noskaņu radīja Agnetas Krilovas-Bērziņas (1980) Ziemas šūpuļdziesma metāla pūšaminstrumentu kvintetam (spēlēja Līga Saliņa, Anna Čornaja, Krista Ābola, Ralfs Liģeris, Nils Balodis). Noteiktie trompešu, mežraga, trombona un eifonija tembri precīzi raksturoja ziemas visvareno spēku, kas savā baltajā šūpulī spēj ieaijāt visu plašo pasauli, ietīt to sniega segā un iegremdēt mūžīgajā miegā.

Aukstajai ledus dziesmai sekoja Sabīnes Ķezberes (1985) Her og Nå, ko atskaņoja flautu kvartets (Darja Baranova, Alīda Emīlija Trumpika, Elza Liepiņa un Zane Ozola). Skaņdarba kontrastējošā izteiksme vienoja gan maigos, gan nemierīgos instrumentu radītos tēlus. Tādā veidā aktualizējot trauslo cilvēces jautājumu – kur šajā bezgalīgi saltajā pasaulē esam mēs? It kā nedroši un satraukti, bet ar cerības gaismu Her og Nå izskaņā sekoja atbilde – protams, šeit un, protams, tagad. 

Pārdomas  turpināja arī Renātes Stivriņas (1985) japāņu filozofijā balstītā kompozīcija Vabi-sabi trompešu kvartetam (izpildīja Jānis Frīdenfelds, Mārtiņš Zujs, Līga Saliņa un Anna Čornaja). Katra skaņdarba daļa – Viss ir nepastāvīgs, Viss ir nepilnīgs, Viss ir nepabeigts – uzvedināja uz vairākiem būtiskiem jautājumiem. Kas ir šis “viss”? Kāpēc tas ir nepastāvīgs, nepilnīgs un nepabeigts? Un vai tā būs vienmēr? Atbildes izskanēja smalki veidotajā un nepārtraukti pulsējošā trompešu skaņu tīklā.

Turpretim Māra Lasmaņa (1961) Latvijas lauku ainava mežragu kvarteta skanējumā piepildīja zāli ar vienkāršākām un reālākām emocijām (spēlēja Daniels Sabanskis, Kārlis Matīss Lignickis, Matīss Lektauers un Emīls Jauja). Tautiskā izteiksmē ilustrētais dabas plašums mijās ar dažādām sadzīves ainām, jestrākām un līganākām, domīgākām un svinīgākām. 

Ziemas ceļojumu noslēdza Andreja Jansona (1938) svīta koka pūšaminstrumentu kvintetam Brīnumputns (atskaņoja Daiga Koroļonoka, Kira Maija Kirsanova, Laima Ratniece-Miltiņa, Kārlis Matīss Lignickis, Māris Narvils, Arnis Stepiņš). Kompozīcijas daudzveidīgais raksturs uzbūra šo krāšņo pasaku tēlu visdažādākajās noskaņās – gan liriskās (2. daļa Arie, 4. daļa Pastorale), gan jestrajās (3. daļa Gypsy Dance, 5. daļa Polonaise), gan pārdomu un līksmes piepildītajās krāsās (1. daļa Introduction and Shepherd Dance). Skaņdarba vienkāršā harmoniskā valoda un uzmundrinošā sitaminstrumenta līdzdalība radīja pacilātas un priekpilnas sajūtas. 

Lai arī izskanējušo jaundarbu saturs un raksturs bija gana atšķirīgs un daudzveidīgs, pūšaminstrumentu ansambļu dalībniekiem tomēr izdevās vienot šo dažādību gaišajā un dzīvīgajā svētku atmosfērā, rosinot svinēt, priecāties, baudīt šeit un tagad. 

Dalīties ar šo ziņu