A-Ronne, Latvijas Radio koris

JVLMA Mūsdienu mūzikas festivāla “deciBels” ietvaros piektdien, 12. marta vakarā plkst. 19.00 Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš uzstāsies tiešsaistes koncertā “A-Ronne”. 

Koncerta centrā ir 20. gadsimta modernista, itāļu avangardista, izsmalcinātā intelektuāļa un dzīves baudītāja Lučāno Berio (Luciano Berio) skaņdarbs ar tādu pašu nosaukumu. To papildinās Evijas Skuķes, Agitas Reķes un Alises Rancānes darbu pirmatskaņojumi. Jaunās komponistes radījušas skaņdarbus, zinot, ka tos atskaņos vienā programmā ar Berio “A-ronne”, un būvē tuvākus vai tālākus tiltus uz šo maģistrālo darbu. Koncerts klausītājiem tiks piedāvāts bez maksas.

Lučano Berio slavenais darbs “A-ronne” balstās teksta vokalizācijā un tā pārveidošanā uz kaut ko tikpat pirmatnēju, bet grūti vārdos nodefinējamu. Edoardo Sangvinetti dzejolis, kas ir šī darba pamatā, interpretācijas gaitā tiek lasīts apmēram 20 reizes, bet tas nekalpo kā teksts, kas būtu jāizmanto kā “vārdi mūzikai”, bet drīzāk kā teksts, kas jāanalizē kā dažādu vokālo situāciju un izteiksmju radītājs. Dzejoļa tekstu veido citāti no dažādiem avotiem – Jaunās Derības, Gētes “Fausta”, panti no Eliota un Dantes dzejas,  pirmie vārdi no Komunistiskās partijas manifesta u.c.  Berio radījis tādu kā “klausāmo teātri”, liekot mūziķiem gan verbāli, gan vokāli veikt visneiedomājamākos uzdevumus.
Dzejolis vienmēr tiek lasīts no sākuma līdz beigām, un šai idejai pielāgota alegorija - no ‘A’ līdz ‘Ronne’, kurš bija pēdējais burts senajā itāļu alfabētā, bet nu jau sen alfabēts beidzas ar Z.

Alise Rancāne aizņēmusies skaņdarba nosaukumu “ars magna” no Raimunda Lullija (Ramon Llull) darba “Ars magna et ultima” jeb ‘Pēdējā lielā māksla’. Lullijs ir viduslaiku filozofs un mistiķis, kurš savā darbā tiecas algoritmiskot filozofiskas patiesības. Mācoties izmantot šos algoritmus un ejot cauri dažādiem Lielās Mākslas līmeņiem, tās apguvējam iespējams rast atbildi uz jebkuru filozofisku jautājumu. Tam pretstatīts renesanses laikmeta komponista un dzejnieka Karlo Džezualdo (Carlo Gesualdo) madrigāla “Beltà poi che t’assenti” teksts. Džezualdo, kurš pazīstams ne tikai kā komponists, bet arī savas mīļotās sievietes un viņas mīļākā slepkava, īpaši pievērsies mokpilnas mīlestības lirikai. Skaņdarbā izmantotais madrigāla teksts ir viens no šīs grūtsirdīgās mīlestības dzejas paraugiem.

Komponiste Agita Reķe skaņdarbā “Ievainots putns” korim un elektronikai vēlējusies izmantot skaistu, nedaudz abstraktu tekstu latviešu valodā, ar nosacījumu, ka izvēlētā autora dzeja līdz šim vēl nav tikusi ietērpta muzikā. Skaņdarbam izraudzīts Toma Treiberga dzejolis, kas sākas ar tekstu ''Vajadzētu iet gulēt, bet es vēl sēžu tepat, lejā, dārzā, pie galda''. Lai saglabātu tā būtību, daudzviet skaņdarbā autore izvēlējusies atstāt tekstu dzejas veidolā. Dzejolis autori uzrunājis pilnībā un palīdzējis veidot darbu atmosfērisku un emocionāli krāsainu.

Evija Skuķe skaņdarbā “fff “ attēlojusi neveiksmīgus centienus izrauties no radošā sastrēguma, kas radies, darbojoties monotonā ikdienā ilgstošu laiku. Reti ir tie brīži, kad ārējā fasāde pilnībā attēlo iekšējās pasaules notikumus. Toties, kad iekšpusē notiekošās negāciju vētras atspoguļojas ārpusē, mūsdienu sabiedrībā tas vairs nav pieņemami. Sarkasms nomāc patiesību, bet patiesība tiek uztverta par abstraktu neiespējamību. Tādējādi jebkura pašizpausme kļūst par mokpilnu procesu, kas tiek uztverts kā joks. Nekas vairs nav patiesi īsts, līdz ar to pilnīgi viss kļūst vienlīdz īsts.

Koncerta skaņu režisors – Normunds Slava, video režisors – Gints Fārenhorsts.

Koncerts notiek sadarbībā ar VSIA “Latvijas Koncerti”, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam.

Projekta partneris – “HDPD Productions & Dreams”

Kultūras informācijas sistēmu centrs nodrošina koncerta ieraksta saglabāšanu ERAF projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)” ietvaros.

Dalīties ar šo pasākumu