Kordiriģentu un mūzikas pedagogu loma Latvijas kultūrtelpā un kultūrvidē ir nenovērtējama. Tā nodrošina latviešu kultūras un mūzikas starptautisku atpazīstamību.
Studentu un mācībspēku galvenais uzdevums ir popularizēt latviešu kordziedāšanas kultūru un Dziesmu svētku tradīcijas pasaulē, kā arī stiprināt kordiriģēšanas tradīciju pēctecību un profesijas prestižu. Kordiriģēšanas profesijas prestižs un attīstība ir panākama tikai ar augstiem profesionāliem kritērijiem mūzikas izglītības procesā.
Studiju ietvaros topošajiem kordiriģentiem ir iespēja strādāt ar JVLMA sieviešu un jaukto kori, tādējādi padziļinot un praksē pielietojot teorētiskās zināšanas un iegūstot jaunu pieredzi darbā ar kori. Tāpat ir iespēja piedalīties dažādos valsts un starptautiska mēroga konkursos. Viens no tādiem ir Jāzepa Vītola Starptautiskais kordiriģentu konkurss.
Liela daļa JVLMA Kordiriģēšanas katedras absolventu turpina darbu diriģenta profesijā, veicinot tās popularitāti Latvijā un pasaulē.
Kordiriģēšanas katedra 2019. gadā svin 75. jubileju. Kopš katedras dibināšanas un profesionālas kordiriģēšanas skolas izveides Latvijā notikusi liela izaugsme, Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju un JVLMA absolvējuši ap 700 kordiriģentu.
Latvijas kora māksla un diriģēšanas skola guvusi plašu starptautisku atzinību koru un diriģentu konkursos un festivālos. Profesionālu mūzikas producentu un aģentūru rīkotajos koncertos visā pasaulē piedalās Latvijas Radio koris (māksl.vad.prof.Sigvards Kļava), Valsts Akadēmiskais koris Latvija (māksl.vad.asoc.prof.Māris Sirmais), Rīgas kamerkoris Ave sol (māksl.vad.asoc.prof.Andris Veismanis), daudzi labākie Latvijas amatierkori.
Izcilas profesionālu kordiriģentu paaudzes veidojušas Latvijas Dziesmu svētku tradīcijas pēctecību un attīstību, tāpat arī atpazīstamību pasaulē ar mākslinieciski spilgtām programmām – Teodors Reiters, Teodors Kalniņš, Imants un Gido Kokari, Ausma Derkēvica, Edgars Račevskis, Sigvards Kļava, Kaspars Putniņš, Andris Veismanis, Māris Sirmais, Aira Birziņa, Mārtiņš Ozoliņš, Ainārs Rubiķis, Kaspars Ādamsons, Jānis Liepiņš, Jānis Ozols un citi.
Pēc profesionālās bakalaura studiju programmas "Mūzika un skatuves māksla" sekmīgas absolvēšanas studentam tiek piešķirts profesionālais bakalaura grāds mūzikā, kā arī atbilstoša 6. līmeņa profesionālā kvalifikācija.
Integrēti veidotais bakalaura studiju saturs, kurā līdzās akadēmiskās un profesionālās izglītības kursiem ir ietverti arī pedagoga darbā nepieciešamie studiju kursi, ļauj visiem absolventiem piešķirt specializācijai atbilstošās pedagoga tiesības (klavierspēles, vijoļspēles, kordiriģēšanas, mūzikas teorētisko priekšmetu, dejas pedagogs u.tml.). Piemērojoties mūsdienu darba tirgus prasībām, vairāku studiju programmu brīvās izvēles daļā ir paredzēta iespēja studentam iegūt tiesības strādāt mūzikas skolā vēl arī par citu mācību priekšmetu pedagogu (par klavierspēles, mūzikas teorētisko priekšmetu, radniecīga pūšaminstrumenta spēles skolotāju u.tml.).
Pēc profesionālās maģistra studiju programmas beigšanas absolventam tiek piešķirts profesionālā maģistra grāds mūzikā vai horeogrāfijā. Pēc akadēmiskās maģistra studiju programmas sekmīgas absolvēšanas tiek piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā
Akadēmiskās doktorantūras studiju noslēgumā studējošais saņem izziņu par doktora studiju programmas apguvi un pēc sekmīgas promocijas darba aizstāvēšanas iegūst doktora diplomu un mākslas zinātņu doktora zinātnisko grādu.(Dr. art.).
