Kompozīcijas studiju programmā var apgūt komponēšanas mākslu, atraisot jaunrades spējas un iepazīstot radošā darba pamatus. Docētāji ir ne tikai augstas profesionālās kvalifikācijas mācībspēki, bet, papildu pedagoģiskajai darbībai, veic arī aktīvu māksliniecisko pašizpausmi, gūstot atzinīgu novērtējumu lokālā un starptautiskā mērogā.
Studentu radošā darbība aptver gan aktīvu studiju procesu, gan arī dalību mākslinieciskos projektos – JVLMA laikmetīgās mūzikas festivālā deciBels, Pētera Vaska fonda atbalstītajā kamermūzikas konkursā, sadarbības koncertos ar JVLMA jaukto kori un topošajiem diriģentiem. Tādējādi jaunie skaņraži iegūst komponista darbam nepieciešamo publicitāti, kontaktus ar atskaņotājmāksliniekiem un klausītājiem, saņemot sava darba vērtējumu ne tikai no pedagogiem, bet arī no plašākas sabiedrības.
Lielākā daļa Kompozīcijas katedras absolventu turpina iesākto jaunrades darbu. Viņu vārdus lasām Latvijas un ārzemju profesionālo mūzikas kolektīvu afišās, Dziesmu svētku programmās, uz nošu izdevumu un disku vākiem; viņi saņem Lielo Mūzikas un starptautisko konkursu balvas; bez viņiem nebūtu iedomājama Latvijas mūzikas kultūras telpa. Iegūtā teorijas priekšmetu skolotāja kvalifikācija absolventiem paver darba iespējas mūzikas skolās.
JVLMA Kompozīcijas skolas ciltstēvs ir akadēmijas dibinātājs – komponists un pirmais rektors Jāzeps Vītols. Viņa audzēkņi – Jānis Ivanovs, Ādolfs Skulte, Valentīns Utkins – skolojuši tādus kompozīcijas profesorus kā Ģedertu Ramanu,
Romualdu Kalsonu, Paulu Dambi, Pēteri Plakidi un Juri Karlsonu. Savukārt tagadējie katedras docētāji ir studējuši šo skaņražu un pedagogu vadībā, tādējādi iezīmējot Latvijas kompozīcijas skolas vaibstus, ko raksturo plaša stilistiskā un tehnoloģiskā daudzveidība.
Pēc profesionālās bakalaura studiju programmas sekmīgas absolvēšanas studentam tiek piešķirts profesionālais bakalaura grāds mūzikā, horeogrāfijā vai mūzikas pedagoģijā (programmās Vispārējās izglītības mūzikas skolotājs, Profesionālo mūzikas priekšmetu skolotājs), kā arī specializācijai atbilstoša 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija (pianists, vijolnieks, kordiriģents, komponists, muzikologs, horeogrāfs u.tml.).
Integrēti veidotais bakalaura studiju saturs, kurā līdzās akadēmiskās un profesionālās izglītības kursiem ir ietverti arī pedagoga darbā nepieciešamie studiju kursi, ļauj visiem absolventiem piešķirt specializācijai atbilstošās pedagoga tiesības (klavierspēles, vijoļspēles, kordiriģēšanas, mūzikas teorētisko priekšmetu, dejas pedagogs u.tml.). Piemērojoties mūsdienu darba tirgus prasībām, vairāku studiju programmu brīvās izvēles daļā ir paredzēta iespēja studentam iegūt tiesības strādāt mūzikas skolā vēl arī par citu mācību priekšmetu pedagogu (par klavierspēles, mūzikas teorētisko priekšmetu, radniecīga pūšaminstrumenta spēles skolotāju u.tml.).
Pēc profesionālās maģistra studiju programmas beigšanas absolventam tiek piešķirts profesionālā maģistra grāds mūzikā vai horeogrāfijā. Pēc akadēmiskās maģistra studiju programmas sekmīgas absolvēšanas tiek piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā.
Akadēmiskās doktorantūras studiju noslēgumā studējošais saņem izziņu par doktora studiju programmas apguvi un pēc sekmīgas promocijas darba aizstāvēšanas iegūst doktora diplomu un mākslas zinātņu doktora zinātnisko grādu.(Dr. art.).
