Skolotājs dejā un kultūras studijās

JVLMA tiek realizēta Latvijā vienīgā profesionālā bakalaura studiju programma, kas sagatavo deju un ritmikas skolotājus pirmsskolas izglītības iestādēm, vispārizglītojošo skolu interešu izglītībai, kultūrizglītības iestādēm un privātām deju skolām vai studijām.

Šajā nodaļā studējošie iegūst zināšanas pedagoģijā, psiholoģijā, ritmikā, dejas kompozīcijā un dejas mākslas žanros - klasiskajā dejā, latviešu, bērnu, modernajā, džeza, vēsturiskajā un cittautu dejā. Svarīgi izprast arī dejai pakārtotus mākslas veidus: mūzikas teoriju, aktiermeistarību, tērpu vēsturi un citus. Studiju laikā tiek izkopta prasme iegūtās zināšanas lietot savā profesionālajā darbībā, izprotot izglītības un kultūrvidē notiekošos procesus.

Apakšprogrammā Deju un kultūras studiju skolotājs studiju process tiek īstenots teorijas un prakses vienotībā. Nodrošinot teorētisko zināšanu apguvi (studiju kursi pedagoģijā un psiholoģijā, dejas teorijā un vēsturē, dejas un mūzikas didaktikā, tērpu vēsturē u.c.), kā arī praktiskā darbībā gūtās prasmes un pieredze (klasiskajā dejā, modernajā un džeza dejā, dejas kompozīcijā, latviešu un cittautu dejā u.c.), kas paredz izzināt dejas žanrus un stilus to daudzveidībā, ļauj izprast dejas mākslu veidojošos komponentus, lai topošais deju skolotājs prasmīgi spētu izmantot iegūto profesionālo kompetenci, strādājot profesionālajā, profesionālās ievirzes vai interešu izglītībā.

Kultūras studiju skolotāju studiju kursu saturs tiek  integrēts kopējā studiju programmā, balstoties uz Skola 2030 apstiprināto pamatizglības un  vispārējās vidējās izglītības (vidusskolas) standartu jomā Kultūras izpratne un pašizpausme mākslām - vizuālā māksla, mūzika, literatūra un drāma.

Vēsture

Deju pedagoģijas katedra JVLMA tiek atvērta 2008. gadā, pārņemot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Deju un ritmikas skolotāju programmas. Katedras vadītāja ir asociētā profesore Sandra Vītola.

Tās zināmākie absolventi: Iluta Mistre, Indra Ozoliņa, Jānis Marcinkevičs, Taiga Ludborža, Inga Pulmane, Aija Daugele, Ineta Indriksone, Aija Konstante, Aija Ērgle, Mārtiņš Pēdājs un citi.

Iegūstamais grāds un kvalifikācija

Pēc profesionālās bakalaura studiju programmas sekmīgas absolvēšanas studentam tiek piešķirts profesionālais bakalaura grāds mūzikā, horeogrāfijā vai mūzikas pedagoģijā (programmās Vispārējās izglītības mūzikas skolotājs, Profesionālo mūzikas priekšmetu skolotājs), kā arī specializācijai atbilstoša 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija (pianists, vijolnieks, kordiriģents, komponists, muzikologs, horeogrāfs u.tml.).

Integrēti veidotais bakalaura studiju saturs, kurā līdzās akadēmiskās un profesionālās izglītības kursiem ir ietverti arī pedagoga darbā nepieciešamie studiju kursi, ļauj visiem absolventiem piešķirt specializācijai atbilstošās pedagoga tiesības (klavierspēles, vijoļspēles, kordiriģēšanas, mūzikas teorētisko priekšmetu, dejas pedagogs u.tml.). Piemērojoties mūsdienu darba tirgus prasībām, vairāku studiju programmu brīvās izvēles daļā ir paredzēta iespēja studentam iegūt tiesības strādāt mūzikas skolā vēl arī par citu mācību priekšmetu pedagogu (par klavierspēles, mūzikas teorētisko priekšmetu, radniecīga pūšaminstrumenta spēles skolotāju u.tml.).

Pēc profesionālās maģistra studiju programmas beigšanas absolventam tiek piešķirts profesionālā maģistra grāds mūzikā vai horeogrāfijā. Pēc akadēmiskās maģistra studiju programmas sekmīgas absolvēšanas tiek piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā.

Akadēmiskās doktorantūras studiju noslēgumā studējošais saņem izziņu par doktora studiju programmas apguvi un pēc sekmīgas promocijas darba aizstāvēšanas iegūst doktora diplomu un mākslas zinātņu doktora zinātnisko grādu.(Dr. art.).

Mācībspēki

Kontakti

Bakalaura un maģistra līmeņa studijas