Šogad Vox Musicae virtuālo redakciju veidojām mēs:

Diāna Logina

"Ar mūziku aizraujos jau kopš agras bērnības, kad kopā ar savu vecmammu dziedāju tautasdziesmas dzimtajās mājās Briežuciema pagastā. Muzikālie ceļi mani veduši no dzimtajām mājām uz Rēzekni, kur sāku studēt Latvijas un citu valstu tradicionālo mūziku, tālāk arī uz Rīgu, uz JVLMA, kur šobrīd studēju etnomuzikoloģiju. Tur iegūstu jaunas, nu jau teorētiskas zināšanas par to, ko jau sen esmu dziedājusi un spēlējusi pamatskolā un vidusskolā. Nekad neesmu jutusi sevī teorētiķa garu un degsmi, jo vairāk esmu praktisks cilvēks, kas labāk iet un dara. Patīk braukt pie etnogrāfiskajiem ansambļiem un daudziem individuāliem muzikantiem visās Latvijas vietās, īpaši Latgalē, un ar viņiem saspēlēties un sadziedāties. Manuprāt, tā var vairāk iemācīties par mūziku un cilvēkiem, kas to izpilda. Savās muzikālajās gaitās esmu izpildījusi dažāda veida mūziku gan no Latvijas, gan no ārvalstīm. Piemēram, roku, metālu, tradicionālo mūziku, džezu utt. Pa ceļam esmu iemācījusies arī daudzus instrumentus – kokli, klavieres, cimbalu, dūdas, mandolīnu, ģitāru, eifoniju u. c. Esmu par to, lai mēs dalāmies ar to, ko paši esam piedzīvojuši reālajā dzīvē, nevis tikai to, kas izlasīts grāmatā vai redzēts video."

Agnese Lukjanova

"Tradicionālo mūziku iepazinu jau bērnībā, klausoties vectēvu dziedot un spēlejot. Vairāk par to sāku interesēties vidusskolas laikā, darbojoties folkloras kopā ”Rūtoj” un pēc tam arī folkloras kopā “Vīteri”. Tas deva lielāku iedvesmu sākt etnomuzikoloģijas studijas JVLMA. Mācoties etnomuzikoloģiju, paveras plašāks redzesloks zinātnē, mūzikā, domāšanā un dažādu lietu izpratnē. Tas ļauj skatīties uz tautas mūziku un dažādām dzīves situācijām no cita skatu punkta. Jau trešo gadu vadu folkloras kopu “Lākači”, pasniedzu bērniem dziedāšanu, dažādu instrumentu spēli (mandolīnu, kokli, stabules, bungas, akordeonu) un dejošanu.  Iedvesmot mazus bērnus un redzēt to, cik priecīgi viņi ir – tas ir zelta vērts brīdis."

Igeta Ozoliņa

"Esmu šerpa kurzemniece! Liepājniece. Kad piecu gadu vecumā kopā ar mammu braucu vilcienā Liepāja – Rīga, staigāju pa visām vilciena kupejām un pasažieriem dziedāju Raimonda Paula dziesmas. Aizbraucot uz laukiem skaistajā Embūtē, no kurienes cēlusies manas dzimtas sieviešu līnija, bez pārtraukuma dziedāju. Arī tautasdziesmas, kuras pūriem zināju. Mamma aizveda uz Melngaiļskolu, kur pati uzstājīgi izvēlējos spēlēt klavieres. Tālākie izglītības ceļi veduši uz tās pašas skolas Mūzikas teorijas nodaļu, tad uz Mūzikas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu, un nu jau atkal studēju – šoreiz bezgala aizraujošo etnomuzikoloģiju! Tautasdziesmu izziņa atvērusi man milzu bagātībām pilnu pasauli. Smalki skaņu raksti, pavedieni, toņi, valoda, smalkums un raupjums – iedvesmas avots izpratnes veidošanai, lai varētu strādāt un nodot kvalitatīvas zināšanas jaunajai paaudzei. Tautasdziesmas ir iedvesmas avots  jaunradei. Un vēlmei joprojām dziedāt! Dziedāt tikpat daudzveidīgās krāsās, kā senāk mūsu tautas teicējas to darījušas."