JVLMA.lv
Bibliotēka

Par bibliotēku

No nelielas nošu krātuves JVLMA bibliotēka 90 gadu laikā pārvērtusies par modernāko un fondu ziņā pilnīgāko mūzikas bibliotēku valstī. Šeit glabājas notis, grāmatas, skaņu ieraksti, videomateriāli, fotogrāfijas, rokraksti un zinātniski pētnieciskie darbi. Bibliotēka ir nodrošināta ar modernām informācijas tehnoloģijām un datorizētām lietotāju vietām.

Pēdējo piecu gadu laikā strauji attīstījusies bibliotēkas automatizācija un līdzdalība vietējos un starptautiskos projektos. Īpaša uzmanība un pūles veltītas Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanai – izveidots Latvijas mūziķu darbu arhīvs, digitalizēti skaņu ieraksti, aizsākta Latvijas mūzikas vēstures foto un attēlu datu bāzes izveide.

Pieprasījums pēc JVLMA bibliotēkas krājuma un sniegtajiem pakalpojumiem ir liels. Tos izmanto JVLMA studenti un mācībspēki, JVLMA kolektīvi, kā arī Latvijas Nacionālās operas, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Liepājas simfoniskā orķestra mūziķi, kultūras darbinieki, mūzikas pedagogi un kolektīvu vadītāji. Bibliotēkas materiāli ir pieejami ikvienam interesentam.

  • JVLMA bibliotēkas pamati likti gadu pēc Latvijas Konservatorijas dibināšanas. 1920. gada oktobrī nodibinājās Konservatorijas audzēkņu pulciņš, kas savu darbību atklāja 7. novembrī. Pulciņš izvirzīja mērķi - pulcēt Konservatorijas audzēkņus garīgam darbam un izveidot Konservatorijas Bibliotēku.
  • JVLMA Bibliotēka ir senākā specializētā nošu un mūzikas literatūras krātuve Latvijā, kurā atrodami reti iespieddarbi, notis, grāmatas, skaņu ieraksti, video materiāli, periodika. Bibliotēkas krājumi nemitīgi tiek papildināti: no dažiem desmitiem nošu materiālu Bibliotēka ir izaugusi par bagātu mūzikas krātuvi. Nozīmīga daļa ir iegūta dāvinājumu ceļā - no Latvijas kultūras darbiniekiem, partneriem un draugiem ārzemēs.
  • JVLMA bibliotēka ir Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas (LATABA) un Latvijas Mūzikas bibliotēku asociācijas locekle.  
  • Bibliotēkas struktūru veido trīs nodaļas: Nošu nodaļa, Grāmatu nodaļa un lasītava, Audiovizuālo ierakstu nodaļa un klausītava.

 

Nošu un Grāmatu nodaļas fondi

  • Nošu materiāli, grāmatas par mūziku, humanitāro zinātņu literatūra, enciklopēdijas un uzziņu literatūra - kopumā ap 150 000 iespiedvienības.
  • Lielāko Bibliotēkas krājuma daļu veido nošu materiāli. Par īpašām kolekcijām uzskatām: J. S. Bach, G. F. Handel, V. A. Mozart, F. Schubert skaņdarbu  krājumus; senās mūzikas autoru - Adriano Willaert, Antoine Brumel, Giovanni Gabrieli, Cipriano de Rore, Pierre de la Rue, Antoine Brumel, Luca Marenzio u.c - skaņdarbus. Nošu nodaļas fondos ir ievērojamu 20. gadsimta autoru - O. Messianen, A. Schoenberg, T. Takemitsu, E. Varese, J. Cage, S. Reich, G. Ligeti, A. Berg, B. Bartok, K. Stockhausen, Finnissy M., Boulesz P. u.c. - kompozīcijas.

  • Grāmatu nodaļā ir pieejamas lielākās mūzikas enciklopēdijas: The New Grove Dictionary of Music and Musicians; MGG - Die Musik in Geschichte und Gegenwart; The Garland Encyclopedia of World Music. Mūzikas studijām un zinātniskajam darbam mūsu Bibliotēkā ir literatūra latviešu, krievu, angļu, vācu, franču valodās. Ievērojams krājums ir pētījumi mūzikas teorijas un mūzikas vēstures jomās kā arī jaunākās grāmatas mūzikas filosofijā, mūzikas socioloģijā, mūzikas psiholoģijā un citās humanitārajās nozarēs - mākslas vēsturē, valodniecībā.
  • No 2007. gada 1. janvāra J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas datortīklā ir pieejama lielākā elektroniskā pilnu tekstu mūzikas uzziņu datu bāze GROVE MUSIC ONLINE. Studenti, mācībspēki, darbinieki to var lietot no visiem JVLMA pārziņā esošajiem datoriem. Interneta adrese http://www.grovemusic.com/ 
  • JVLMA tīklā pieejama pilnu tekstupublikāciju datu bāze EBSCO

 


Bibliotēkas īpašie fondi

  • LVK un JVLMA mācībspēku un studentu zinātniski pētnieciskie darbi. Ar izcilību aizstāvētie un īpašu zinātnisku vērtību saturoši studentu darbi un mūzikas zinātnieku pētnieciskie darbi, disertācijas tiek glabāti bez laika noilguma.
  • Latvijas mūzikas arhīvu veido Latvijas mūziķu skaņdarbi, rokraksti, grāmatas. Latvijas mūziķu arhīvs nemitīgi papildinās ar jaunizdotiem materiāliem kā arī vērtīgām vēsturiskām liecībām. Latvijas mūziķu darbu reģistrēšana un bibliogrāfiskās informācijas veidošana elektroniskajā katalogā sākās 2004. gadā ar Valsts Kultūrkapitāla Fonda atbalstu.
  • Bibliotēkas retumu fondu veido 19-20. gadsimta daudzsējumu periodiskie izdevumi Die Musik, Allgemeine Musikalische Zeitung, Neue Berliner Musikzeitung, Musikalisches Wochenblatt; cariskās Krievijas periodiskie izdevumi, kuros rakstīts arī par Pēterburgas konservatorijā studējošajiem Latviešu komponistiem - Jāzepu Vītolu, Andreju Jurjānu, Alfrēdu Kalniņu, Emīlu Melngaili, Emīlu Dārziņu. Bibliotēkas krājumā ir reti 19. gadsimta nošu materiāli.

Lasītava

Pieejama uzziņu literatūra - vārdnīcas, enciklopēdijas: Latvijas un ārvalstu populāri periodiskie izdevumi mūzikas un mākslas jomā: Mūzikas Saule, Māksla Plus, Studija, Opera, Neue Zeitschrift für Musik, Opernwelt. Das internationale Opernmagazin, Das Orchester Zeitschrift für Orchesterkultur & Rundkunf ß Chorwesen, Музыкальная Академия u.c.

Lasītavā ir moderni ierīkota ar datorizētām lietotāju vietām un brīvu pieeju inetrenetam, elektroniskajiem katalogiem, abonētajām datu bāzēm.

Audio un vizuālo ierakstu kolekcija un klausītavas


Bibliotēka lepojas ar unikālu skaņu ierakstu un video materiālu kolekciju. Šobrīd tās krājumā ir 54 000 skaņu ierakti un videomateriāli. Sevišķi plašas iespējas tiek piedāvātas interpretāciju pētniekiem, jo liela daļa skaņdarbu ir 3-50 un pat vairāk interpretācijās. JVLMA skaņu ierakstu uzkrājums šai ziņā ir pats plašākais un bagātākais Latvijā. Baletu, koncertu video ieraksti, dokumentālas filmas par mūziķiem, dažādu vēsturisku notikumu dokumentējumi bagātina Bibliotēkas krājumā esošos mūzikas materiālus. Bibliotēkas apmeklētāji izmanto klausītavas, kuras  ir aprīkotas ar labu tehniku gan skaņu plašu, gan kasešu, gan kompaktdisku atskaņošanai.

Bibliotēkas apmeklējums

Pieprasījums pēc Bibliotēkas krājuma un sniegtajiem pakalpojumiem ir liels. Dienā bibliotēkas pakalpojumus izmanto apmēram 300 lietotāji un izsniegumu skaits sniedzās no 500 - 700 informācijas vienībām. Mūsu Bibliotēkas krājumu izmanto: JVLMA studenti un mācībspēki, Latvijas Nacionālās operas, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi, kultūras darbinieki, mūzikas pedagogi un kolektīvu vadītāji. Bibliotēkas fondus uz vietas lasītavā var izmantot ikviens interesents.

aktualizēts: 28.10.2015 13:18