JVLMA.lv
Pētniecība » Zinātniskās pētniecības centrs (ZPC)

Zinātniskās pētniecības centrs

Zinātniskās pētniecības centrs (turpmāk tekstā - ZPC)Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā darbojas kopš 2005. gada 8. decembra. Tas ir izveidots uz Zinātnes daļas bāzes kā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas struktūrvienība (JVLMA Senāta 2005. gada 16. septembra lēmums), kuras galvenais uzdevums ir sekmēt zinātniskās pētniecības darbu JVLMA, īstenojot dažādus pētniecības projektus un citas aktivitātes. ZPC ir reģistrēts Zinātnisko institūciju reģistrā un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai tiek finansēts no valsts budžeta.

Zinātniskās pētniecības centra darbības galvenie virzieni

Saskaņā ar JVLMA Zinātniskās padomes 2007. gada 10. janvārī pieņemto lēmumu (protokols Nr.1) ZPC darbībā prioritāri ir sekojoši pētniecības virzieni:

  1. pētījumi (materiāli) topošajai Latvijas mūzikas vēsturei;
  2. etnomuzikoloģijas pētījumi saistībā ar Latvijas tradicionālo mūziku (latviešu un Latvijā dzīvojošu cittautu kopienu tradicionālā mūzika);
  3. jaunas metodoloģijas izstrāde, analīze, problemātika, aktuālu metožu aprobācija muzikoloģijā, Eiropas klasiskā mantojuma analīze;
  4. muzikoloģiskie starpnozaru pētījumi.

Veicot zinātnisko pētniecību prioritārajos virzienos, ZPC sadarbojas ar pārējām JVLMA akadēmiskajām struktūrvienībām, kā arī citām zinātniskajām institūcijām Latvijā un ārzemēs, aktīvi iesaistās JVLMA izglītības programmu īstenošanā un sekmē jauno zinātnieku, tai skaitā maģistrantu un doktorantu iekļaušanos nacionālā mūzikas kultūras mantojuma un mūsdienu mūzikas procesu izpētē.

 

Zinātniskās pētniecības centra nolikums

 

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra darbības un attīstības stratēģija 2010.-2015. gadam

 

 

Zinātniskās pētniecības centra vadītāja p.i.: Līga Pētersone.

ZPC adrese: Rīga, Krišjāņa Barona iela 1, JVLMA 203. telpa, LV-1050; tālrunis 67 22 09 06. ZPC vadītājas e-pasts: liga.petersone@jvlma.lv

 

Zinātniskās pētniecības centra zinātniskais (akadēmiskais) personāls

Pētnieks, docents          

Dr.art.         

Valdis Bernhofs

(1969)

 
1992. gadā pabeidzis Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļu un ieguvis bakalaura akadēmisko grādu kordiriģēšanas specialitātē. 2004. gadā diploms pielīdzināts profesionālā maģistra grādam mūzikā. 2006. gadā absolvējis Heidelbergas (Vācija) Sociālo zinātņu universitāti, iegūstot mākslas maģistra grādu mūzikas terapijā. 2014. gadā ieguvis mākslas zinātņu doktora zinātnisko grādu muzikoloģijā, izstrādājot promocijas darbu par skaņaugstuma un ritma struktūrām dzirdes uzmanības treniņam. 1994. gadā piedalījies Rīgas Doma kora skolas izveidošanā. Kora skolā pasniedz solfedžo un diriģēšanas mācību priekšmetus. Kopš 2007. gada vada mūzikas terapijas privātpraksi. Kopš 2014. gada ir docents Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedrā.Zinātniski pētnieciskā darbība ietver sistemātiskās muzikoloģijas problēmjautājumu izpēti, jo īpaši mūzikas uztveres un dzirdes uzmanības izpēti gan klīniskā, gan dažādu kognitīvo procesu  - mūzikas mācīšanās un muzicēšanas - kontekstā. Viena no zinātniskās darbības jomām ir saistīta ar atmiņas un  dzirdes treniņa moduļu izveidi un iekļāvumu dzirdes uzmanības treniņinstrumentā AUT, turpinot pētīt arī uzmanības sistēmas komponentu un mūzikas parametru kopsakarības. Zinātniskās pētniecības darbs apkopots vairākās starptautiskās zinātniskajās publikācijās, bet metodiskais darbs - metodiskajos materiālos mūzikas teorētisko mācību priekšmetu skolotājiem. Ievēlēts par pētnieku 2014. gadā.

Pētnieks, profesors      Dr.phil.

Mārtiņš Boiko         (1960)

Absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju (1984) un doktora studijas Hamburgas Universitātes Muzikoloģijas institūtā (Vācija, 1995). 1995. gadā Hamburgas Universitātē aizstāvējis promocijas darbu – disertāciju Lietuviešu sutartines. Pētījums par Baltijas tautu mūziku, iegūstot filozofijas zinātņu doktora (Dr. phil.) zinātnisko grādu, kas Latvijā nostrificēts filoloģijas zinātņu doktora (Dr. philol.) zinātniskajam grādam. Strādājis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta folkloras krātuvē, Latvijas Universitātē, kopš 2005. gada ir Rīgas Stradiņa Universitātes viesprofesors un RSU Eiropas Studiju Fakultātes Komunikācijas studiju katedras vadītājs. JVLMA docētājs kopš 1982. gada, 2004. gadā JVLMA ievēlēts profesora amatā.  JVLMA vada dažādus teorētiskos studiju kursus etnomuzikoloģijas bakalaura studiju apakšprogrammā, studiju kursus akadēmiskajā un profesionālajās maģistra studiju programmās un doktora studiju programmā Muzikoloģija. Kopš 2008. gada Zinātniskās pētniecības centra pētnieks. Zinātnisko pētījumu loks aptver jautājumus par Baltijas tradicionālo mūziku, vokālo daudzbalsību, akustisko biokomunikāciju un mūziku, katoļu psalmodiju mutisko tradīciju, rečitatīvu, mūziku un nāvi, identitāti un mūziku, vecticībnieku mūziku Latvijā, klusumu un klusēšanu, skaņu ainavu un skaņu vidi.

Pētniece,      Mg.art.

Mārīte Dombrovska (Lodziņa)

(1977)


Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju muzikoloģijas (bakalaura grāds, 2001) un kompozīcijas specialitātē (Pētera Plakida klase, bakalaura grāds, 2003, maģistra grāds, 2009). Komponiste un muzikoloģe. Strādājusi par redaktori žurnālā Mūzikas Saule (2001–2007). Kopš 2004. gada strādā Latvijas Mūzikas informācijas centrā par muzikoloģi-projektu vadītāju. Apkopojusi informāciju par latviešu komponistiem LMIC datubāzei un citām publikācijām. Sastādījusi Latviešu simfoniskās mūzikas katalogu (Latvian Symphonic Music. – Rīga: JVLMA, 2009). Ievēlēta pētnieka amatā 2015. gadā. Veic J.Vītola Piemiņas istabas materiālu zinātnisko apstrādi.

Pētniece, profesore      Dr.art.

Lolita Fūrmane        (1958)

Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju (1982) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas doktora studiju programmu (1993). 1995. gadā aizstāvējusi promocijas darbu – disertāciju Mūzikas izglītības vēsturiskie un teorētiskie aspekti Latvijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, iegūstot mākslas zinātņu doktora (Dr. art.) zinātnisko grādu muzikoloģijas apakšnozarē. JVLMA docētāja kopš 1989. gada, no 2001. gada līdz 2007. gadam bija JVLMA Mūzikas vēstures katedras vadītāja. 2005. gadā JVLMA ievēlēta profesora amatā un Zinātniskā pētniecības centra pētnieka amatā. JVLMA vada dažādus teorētiskos un praktiskos studiju kursus bakalaura  studiju programmās mūzikas vēsturē un studiju kursus doktora studiju programmā Muzikoloģija. Zinātnisko pētījumu loks aptver jautājumus par renesanses perioda, Eiropas klasiskā mūzikas mantojuma, vācbaltiešu un latviešu mūzikas vēstures jautājumiem.

Pētniece,   asociētā profesore

Dr. art.

Baiba Jaunslaviete

(1964)

Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju (1988). 1993. gadā aizstāvējusi promocijas darbu – disertāciju Izskaņu traktējums 20. gadsimta otrās puses kompozīcijās: skats cur latviešu kamermūzikas prizmu, iegūstot mākslas zinātņu doktora (Dr. art.) zinātnisko grādu muzikoloģijas apakšnozarē. JVLMA docētāja kopš 1995. gada. 2005. gadā ievēlēta par Zinātniskās pētniecības centra pētnieci, 2008. gadā JVLMA ievēlēta docenta amatā, 2014. gadā – asociētā profesora amatā. JVLMA vada dažādus teorētiskos studiju kursus mūzikas formas mācībā bakalaura studiju programmās  un studiju kursus doktora studiju programmā Muzikoloģija. Zinātnisko pētījumu loks aptver jautājumus par mūzikas formveides jautājumiem, kā arī latviešu mūzikas vēstures un sakaru ar cittautu mūzikas kultūrām jautājumiem.

Pētniece,

Mg. art.

Līga Pētersone

(1980)

Absolvējusi JVLMA, kur ieguvusi bakalaura (2004, prof. Valda Zariņa vijolklase) un maģistra (2011, prof. Guntas Sproģes kameransambļa klase) grādu. Kopš 2006. gada ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra māksliniece. 2014. gadā L. Pētersone beigusi studijas JVLMA doktorantūrā un gatavo aizstāvēšanai promocijas darbu Klavieru trio Latvijas atskaņotājmākslā: vēsture un mūsdienu tendences (darba zinātniskā vadītāja asoc. prof., Dr. art. Baiba Jaunslaviete). 2017. gada martā L. Pētersone ievēlēta par pētnieci JVLMA Zinātniskās pētniecības centrā. Veic darbu pie Jāzepa Vītola piemiņas istabas arhīva datubāzes – materiālu izpētes, sistematizācijas, apstrādes un to digitālas satura apstrādes.

Pētnieks,

Mg.  sc. ing.

Oskars Patjanko

(1982)


2005. gadā absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti un ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu datorzinātnēs. 2012. gadā absolvējis JVLMA un ieguvis profesionālā bakalaura grādu etnomuzikoloģijā. Savu diplomdarbu veltījis ieviņu izpētei, vācot ziņas par instrumentiem, spēlmaņiem, repertuāru un muzicēšanas situācijām. Strādā par vadošo programmētāju  a/s Exigen Services Latvia, kopš 2012. gada pasniedz arī tradicionālo instrumentu – ermoņiku spēli Latvijas Mūzikas akadēmijā. Zinātniski pētnieciskās intereses aptver Latvijas tradicionālo instrumentālo mūziku un Baltijā sastopamos akordeona veida instrumentus. Publicējis akadēmisku izdevumu ar kompaktdisku “Ieviņas” (Rīga: Lauska, 2014), kur apkopojis informāciju par ieviņu vēsturi un izcelsmi, uzbūvi un skanējumu, kā arī instrumentu būves un spēlēšanas meistariem. JVLMA ZPC veic tradicionālās mūzikas arhīva datu zinātnisko apstrādi. Ievēlēts par pētnieku 2015. gadā.

Pētniece,  

Dr. art.

Zane Prēdele

(1981)

Absolvējusi JVLMA Muzikoloģijas nodaļu ar bakalaura (2005) un maģistra (2009) grādu, pētot simfonijas un cikla fenomenus latviešu laikmetīgajā mūzikā. 2012. gadā beigusi JVLMA doktorantūras studijas (specializācija Vēsturiskā muzikoloģija), aizstāvējusi promocijas darbu Jāzeps Vītols kultūras atmiņas dinamikā: kanoni un arhīvi (darba zinātniskā vadītāja profesore, Dr.art. Lolita Fūrmane). Kopš 2003. gada darbojusies kā asistente un arhivāre JVLMA J. Vītola Piemiņas istabā. Pētniecisko interešu centrā – latviešu mūzikas vēsture. Publicējusi materiālus zinātnisko rakstu krājumos, rakstus presē, izdevumā Music in Latvia, I. Grauzdiņas sastādītajā grāmatā Latvijas Lielā kora virsdiriģenti. Izredzētie (Rīga, 2008) u. c. Kopš 2006. gada ir mūzikas apmaiņas projektu redaktore, raidījumu autore Latvijas radio 3 programmā Klasika.  Ievēlēta par JVLMA ZPC pētnieci 2015. gadā.

aktualizēts: 24.04.2017 14:39