(1919-1935); (1937-1944)

Veselu gadsimta ceturksni Jāzeps Vītols bija konservatorijas rektors, tās sirds un dvēsele, kompozīcijas klases vadītājs.

Vītols iedibināja augstus pedagoģiskos principus, ko pirmām kārtām raksturo pietāte pret pedagoga darbu, mācību spēka prestižs un atbildības apziņa.*

 

Lūcijas Garūtas atmiņas:

"Atceros, ka reiz pavasara pārbaudījumu laikā profesors meklēja savā nākamās dienas darbu sarakstā stundu –  kad varētu pieņemt mūs – komponistu grupu.

Dienas kārtībā – eksāmens, sēde, eksāmens sēde… Tad profesors atrada vienīgo brīvo laiku – plkst. 12 naktī (!). Tā arī visi ieradāmies.Uz klavierēm bija neiztrūkstošā glāze tējas vai melnas kafijas, no kuras profesors laiku pa laikam ieņēma pa malkam.

Mēs, jaunie komponisti, likām uz klavieru pults mūsu sīki sarakstītās notiņas; profesors tās vērīgi lasīja un izteica savas piezīmes, lai gan viņš bija darbā jau no plkst. 9 rītā."

Jāzeps Vītols Latvijas konservatorijas rektora kabinetā (1928)

Jāzeps Vītols un Pauls Jozuus ar audzēkņiem (1934)
Pirmajā rindā no kreisās puses: Rihards Kohs, Pauls Jozuus, Jāzeps Vītols, Aldona Jozuus; Otrajā rindā no labās puses: otrais - Jānis Dreimanis.

 

*  Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija / Sastādītāja un teksta autore Sofija Vēriņa. - Rīga : Avots, 1985.

**Fotogrāfijas no JVLMA Bibliotēkas attēlu datubāzes.