2021. gada 10. decembrī mākslas muzejā “Rīgas Birža” norisinājās Zviedrijas vēstniecības organizēts pasākums Nobela dienas ietvaros – kopš 1901. gada Nobela prēmijas laureātiem tiek tradicionāli pasniegtas Stokholmā un Oslo 10. decembrī, zviedru rūpnieka un zinātnieka nāves dienā.
Klātesošos uzrunāja Zviedrijas vēstniece Kārina Hēglunde (Karin Höglund) un Norvēģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Kristians Ēdegors (Kristian Ødegaard), kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anders Pālzovs (Anders Paalzow), kurš sniedza ieskatu SSE Rīgas Mediju studiju centra pētījumā par runas brīvības nozīmi pasaulē. Pasākuma viesiem bija iespējams apskatīt vēstniecības sarūpētus Nobela prēmijas oficiālā banketa servīzes komplektus, kuri tiek izmantoti ceremonijās jau 120 gadus.
Pasākuma oficiālo daļu ar priekšnesumu noslēdza JVLMA Stīgu instrumentu katedras vadītāja, asociētā profesore Terēze Zīberte-Ijaba un Klavieru katedras asociētais profesors Toms Ostrovskis, atskaņojot Vilhelma Stenhammara (1871-1927) 1900. gadā komponēto Vijoļsonāti la minorā op. 19. Šogad pasaule svin šī ievērojamā zviedru pianista, komponista un diriģenta 150. dzimšanas dienu. Mūziķis studējis Berlīnē, tādēļ viņa daiļradē paralēli zviedru mūzikas kolorītam jūtama izteikta vācu kompozīcijas skolas ietekme. Sonātei vijolei un klavierēm Do mažorā, op. 19 raksturīgi vācu vēlīnā romantisma elementi, atgādinot par tādu skaņražu veikumu kā F. Lists, J. Brāms un R. Vāgners, taču Stenhammara mūzikas valodā tie organiski apvienojas ar ziemeļniecisku domas skaidrību un nopietnību.
