Diskusijas par izmaiņām augstskolu likumā

Šobrīd ministrijās un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norit aktīvs darbs pie grozījumiem Augstskolu likumā, kas ietver gan augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, gan augstskolu tipoloģiju.

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojums paredz divu augstskolu tipu – universitātes un lietišķās augstskolas (Universities of Applied Sciences) – izveidi. Lai gan iepriekšējās darba grupas diskusijās ziņojums ticis atbalstīts, diskusija par mākslu augstskolu vietu izveidotās tipoloģijas kritērijos vēl paliek atvērta. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) un Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) cīnās par trešā tipa – mākslu universitātes – izveidi, atsevišķi izceļot augstskolas, kas veic akadēmisko, pētniecisko un mākslinieciskās jaunrades darbu. JVLMA rektors Guntars Prānis uzskata, ka tikai tā varam būt droši par mūsu akadēmijas mērķu un uzdevumu izpildi visaugstākajā kvalitātē, kā arī nodrošināt mūsu darbības ilgtspēju un attīstību.

Nostāju par trešā tipa izveidi diskusiju ciklā “Augstākās izglītības pārvaldība: drosme mainīties” pauž arī valsts prezidents Egils Levits: “Diskutabls jautājums ir par augstskolu tipizēšanu vismaz divos vai varbūt trijos tipos. Trešais tips būtu mākslas un kultūras augstskolas, kurām ir savs raksturs un kas nav nedz lietišķās, nedz fundamentālās zinātnes. Katram tipam ir jābūt attiecīgam uzdevumam un, protams, kritērijiem, lai sasniegtu šim tipam raksturīgo uzdevumu. Starp citu, arī pietiekošu finansējumu galvenajam uzdevumam, kas ir domāts attiecīgajam augstskolas tipam.”

Finanses ir vēl viens aspekts, par ko mākslu augstskolu pārstāvji pauž bažas. To iekļaušana jaunajā tipoloģijā var radīt konkrētu starptautisku projektu un sadarbības līgumu slēgšanas, kā arī investīciju piesaistes risku. Kā uzsver JVLMA rektors, profesors Guntars Prānis:

Jau šobrīd dzīvojam no iztikas minimuma, kas Mūzikas akadēmijai nepieciešams. Mums ir nepieciešami lielāki līdzekļi, lai pastāvētu un nodrošinātu dažādu struktūrvienību darbību, tādēļ Kultūras ministrijai esam iesnieguši precīzus finanšu aprēķinus augstskolas vajadzībām.”

Jaunās augstskolu tipoloģijas modelis raisa jautājumus par JVLMA, LMA un LKA attīstības iespējām. Šobrīd ir daudzi jautājumi, uz kuriem vēl tiek gaidītas konstruktīvas atbildes, kas sniegtu izpratni par piedāvātā augstskolu regulējuma darbību realitātē un mākslu augstskolu pozīciju nākotnē.

Visi šie jautājumi tika aktīvi diskutēti šodien, 28.janvārī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā piedalījās ministri, rektori, sociālie partneri un ierēdņi.

Mūzikas akadēmijas pārstāvji rūpīgi seko līdzi notikumu gaitai un aktīvi piedalās šajā diskusiju procesā, norādot uz JVLMA unikālo vietu Latvijas augstākajā izglītībā un cīnoties par adekvātu valsts atbalstu mūsu darbībai nākotnē.

Dalīties ar šo ziņu