Aicinām uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Bibliotēkas un Tālākizglītības nodaļas tiešsaistes lekciju cikla “Ar tēju lasītavā” 5. sezonas 2. lekciju “Garie kartupeļi (mūzikā) – un ko ar tiem darīt?” lektores Lauras Šarovas sniegumā.
Šoreiz lekcijā ielūkosimies baroka laika – 17. un 18. gadsimta – instrumentālajā un vokālajā mūzikā caur komponistu Klaudio Monteverdi, Arkandželo Korelli, Johana Ādama Hillera u.c. kompozīcijām, lai uzzinātu, kas ir Adagio semantika un brīvās ornamentācijas pamatprincipi baroka laika instrumentālajā un vokālajā mūzikā.
Ik pa laikam nācies dzirdēt izteikumu, ka lasīt traktātus un citus 17.-18. gs. mūzikas mācību avotus ir ļoti labi, bet “mēs taču tāpat nevaram zināt, kā viņi baroka laikā spēlēja/dziedāja”. Un tik tiešām, reizēm šajos ārkārtīgi interesantajos, bet apjomīgajos metodiskajos materiālos var viegli apjukt, jo katrs no šiem lieliskajiem autoriem par vienu un to pašu tēmu izsakās šķietami dažādi. Tomēr, pateicoties itāļu vijoļspēles tēva Arkandželo Korelli, Leipcigas Gewandhaus orķestra pirmā kapelmeistara un Kurzemes-Zemgales hercoga Pētera Bīrona galma kapelmeistara Johana Ādama Hillera un slavenākā kastrāta Farinelli drauga Karlo Cukari u.c. kompozīcijām, ir saglabājušies tā laika skaņdarbi, kas atspoguļo sekojošu struktūru: ģenerālbass, pamata melodija jeb “garie kartupeļi” un trešā – šīs melodijas virtuozi ornamentēta versija. Skatīsimies, ko mēs no tā varam mācīties!
Lai reģistrētos lekcijai, līdz 2024. gada 21. oktobrim jāaizpilda pieteikuma anketa.
Vienas lekcijas maksa ir EUR 9,00.