Latvijas Universitātes zinātniskā žurnāla "Akadēmiskā dzīve" 61. izdevumā publicēts JVLMA pētnieces Laumas Mellēnas-Bartkevičas raksts "Rokopera “Lāčplēsis (1988): Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas laika atmiņu kultūras fenomens”.
Pētījumā izmantota atmiņu kultūras teorija (Aleida Asmane un Pjērs Norā), kas iztirzā atmiņu kultūras lomu sabiedrības pašapziņā. Pamatojoties uz A. Asmanes izvirzītajām premisām par jauno atmiņu kultūru, rokopera “Lāčplēsis” aplūkota kā līdzdalības struktūru piemērs, kurā dažādu kultūras jomu profesionāļi kopdarbā ar amatieriem veido līdzdalības uzlādētu vēstījumu ar politisku ievirzi plašai auditorijai. Pirmuzvedums 1988. gadā kļuva par sabiedrisku notikumu ar skaidru pretpadomju ievirzi, savukārt atsevišķi dziedājumi ar kora iesaisti (“Atgriešanās”, “Uz krustcelēm”, “Tas ir laiks” u. c.) parādās Dziesmu svētku repertuārā kā Atmodas simboli.
Autore analizē arī pēdējo trīsdesmit gadu pieredzi “Lāčplēša” publiskajās izrādīšanas reizēs (1998., 2008., 2013., 2018. un 2023. gadā) un secina, ka rokopera “Lāčplēsis” ir galvenokārt atmiņu kultūras sastāvdaļa, kas tiek aktualizēta jeb, A. Asmanes izpratnē, “tagadniskota” ar konkrētajā brīdī populāru mūziķu, autoru un pirmiestudējuma dalībnieku iesaisti no jauna. Tā ir lieu de memoire jeb “atmiņu vieta” (P. Norā izpratnē), kur aktualizēt konkrēto skaņdarbu un atcerēties/pieminēt Atmodas laiku.
Raksts izstrādāts valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra resurss valsts attīstībai (2023.-2026.) projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/ CERS” ietvaros un brīvpieejā lasāms šeit: https://journal.lu.lv/adz/article/view/2942/2658