2024. gada nogalē iznācis JVLMA akadēmiskā žurnāla Mūzikas akadēmijas raksti XXII numurs “Schlager & Jazz in the 1920s – 1930s: Case Studies of the Popular Music” – speciālizdevums angļu valodā.
Krājums veltīts 20. gadsimta starpkaru perioda populārās mūzikas kultūras procesiem un piemērpētniecībai. Šlāgeris (vāciski schlager, angliski arī hit) tolaik bija apzīmējums populārai vokāli instrumentālai vai instrumentālai kompozīcijai, galvenokārt saistītai ar dejošanu, fona mūziku sabiedrības izklaides kultūrā (teātros, restorānos, deju klubos u. c.) un to veidojošo industriju (nošu un skaņuplašu izdevumi, atskaņojumi radio u.c.). Šlāgeris sabiedrības uztverē nozīmēja īpašu popularitāti guvuša mūzikas darba aktīvu apriti gan vienas valsts, gan arī starptautiskajā populārās mūzikas kultūras vidē. Daļā gadījumu šī popularitāte bija īslaicīga, daļā – nostabilizējās uz vairākiem gadiem un saglabāja laikmeta liecības nozīmi līdz pat 21. gadsimta sākumam. Rakstu autori ir pētnieki no piecām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Serbijas un Vācijas. Numura sastādītājs ir Jānis Kudiņš, žurnāla galvenā redaktore – Lauma Mellēna-Bartkeviča. No 2024. gada žurnāls pieejams tikai elektroniski vietnē www.scriptamusica.lv
Izdevumu atklāj Jāņa Kudiņa (Latvija) piedāvātā analīze par Rīgas tango karaļa Oskara Stroka 20. gadsimta 30. gadu pazīstamāko tango dziesmu muzikālās stilistikas avotiem un salīdzinošajiem kontekstiem. Nākamais ir Kamiles Rupeikaites (Kamilė Rupeikaitė, Lietuva) pētījums par 20. gadsimta starpkaru laika Lietuvas galvaspilsētas Kauņas populārās mūzikas kultūras personības, vijolnieka Daniela Pomeranca (Daniel Pomeranz, 1904–1981) radošās darbības un biogrāfijas zināmajiem un mazāk zināmajiem faktiem un notikumiem. Rakstu nosacīto pirmo sadaļu noslēdz Mariannes Becas (Marianne Betz, Vācija) analītiskā etīde par mūziķa un komponista Vladimira Dukeļska (Vladimir Dukelsky, 1903–1969) alias Vernona Djūka (Vernon Duke), muzikālo jaunradi un darbību ASV gan akadēmiskās, gan populārās mūzikas jomās, balansēšanu starp divām identitātēm mūzikā.
Nākamo tematisko ievirzi rakstu secībā sāk Marija Goluboviča (Marija Golubović, Serbija), raksturojot industrijas lomu populārās mūzikas izplatībā un uzplaukumā 20. gadsimta starpkaru Dienvidslāvijas Karalistē, dažādiem sociokulturāliem un sociālpolitiskiem šī procesa kontekstiem. Turpinājumā Alberts Rokpelnis (Latvija) detalizēti analizē šlāgeru nošu izdevniecību darbību un faktus, kas raksturo galvenās tendences populārās mūzikas nošu izdevumos starpkaru laika Rīgā. Savukārt Nikolas Komatoviča (Nikola Komatović, Serbija) rakstā uzmanība pievērsta Belgradas Radio darbības lomai Serbijas šlāgeru un tautas mūzikas popularizēšanā 20. gadsimta 30. gados.
Nosacīto trešo tematisko ievirzi krājumā pārstāv divi raksti. Āre Tols (Aare Tool, Serbija) piedāvā 20. gadsimta starpkaru Igaunijas presē atspoguļoto šlāgeru un džeza mūzikas recepcijas detalizētu analīzi. Savukārt Indriķis Veitners (Latvija) raksturo Latvijas džeza mūziķu pirmo paaudžu darbību, likteņus un ietekmi uz džeza tālākās attīstības procesiem.
Izdevumu noslēdz Dmitrija Dragiļeva (Dmitri Dragilew, Vācija) analītiska etīde par mūziķu un komponistu Oskara Stroka un Edija Roznera (Eddie Rosner, 1910–1976) radošās darbības faktiem, kontekstiem un dažādu ietekmju impulsiem uz 20. gadsimta 20. gadu un 30. gadu pirmās puses Berlīnes populārās mūzikas vidi. Abu spilgto personību radošā darbība, lai arī abiem tieši nesatiekoties, piedāvā iespēju konstatēt virkni interesantu faktu un mijiedarbību, kas arī no šāda rakursa izgaismo šlāgera žanra sejas dažādos vaibstus, vēlreiz atgādinot par šī mūzikas kultūras slāņa nozīmi vēsturē.
Žurnāla raksti pieejami šeit.