Pateicoties Erasmus+ programmai, JVLMA Mūzikas pedagoģijas katedras docente Ginta Pētersone piedalījās 7. starptautiskajā Dalkroza studiju konferencē, kas šogad norisinājās Belvalas universitātē Luksemburgā un pulcināja 250 dalībniekus no 41 valsts no visas pasaules.
Konferences nosaukums – “Tiltu veidošana caur mūziku un kustību – iedvesma, iztēle, pārveide” (Building bridges through music and movement: inspire, imagine, transcend). Par dalību konferencē Ginta Pētersone saka tā:
“To, ka mūzikas un kustības sinerģijai ir liela ietekme visdažādākajos veidos un, īpaši, mūzikas un kustību pedagoģijā, Emīls Žaks-Dalkrozs manifestēja jau vairāk nekā pirms 100 gadiem. Dalkroza ritmikas mācība ir kļuvusi par pamatu daudzām pieejām gan mūzikas, gan vispārējā, gan arī speciālajā pedagoģijā, un bez mūzikas un kustības vienotības nav iedomājamas arī visdažādāko stilu dejas un citas ar mūziku un kustību saistītas mākslinieciskas izpausmes. Dalkroza metode liek mūziku sajust vispirms katram sevī; kustība kļūst par izteiksmes līdzekli mūzikas uztveres padziļināšanai, arī interpretēšanai un līdzpārdzīvojuma veidošanai.
Pats Dalkrozs ir teicis, ka ar ritmisku kustību palīdzību cilvēks ne tikai iepazīst mūziku daudz dziļāk, bet būtībā PATS SEV TIEK UZDĀVINĀTS! Cilvēks kļūst pats par sevis atklājēju, kas ir ļoti būtiski gan jebkuram māksliniekam, gan jebkuram cilvēkam.
Laikam ejot, interese par Dalkroza sistēmu ir nevis mazinājusies, bet tikai pieaug, par ko liecina regulārās starptautiskās konferences, arī lieli kongresi un vasaras kursi. No jauna tiek veidotas ritmikas speciālistu sagatavošanas programmas dažādās pasaules augstskolās. Ženēvas Dalkroza institūts pulcē ritmikas interesentus jau kopš 1915. gada, visu laiku attīstoties un bagātinoties.
Esmu ļoti priecīga, ka man bijusi iespēja apmeklēt šīs konferences un iepazīties ar bezgala daudziem kolēģiem, viņu darba pieejām, idejām, klausīties interesantus referātus un aktīvi darboties meistarklasēs.
Šoreiz es vadīju 45 minūšu garu darbsemināru ar nosaukumu “Vai ritmikai ir robežas?”, akcentēdama ritma vingrinājumu saikni arī ar matemātiku, sportu, dziedāšanu, kustību improvizāciju un ķermeņa lokanību. Protams, tas viss bija saistībā ar muzikāliem uzdevumiem un arī jautru kustību stāstu veidošanu. Esmu gandarīta, ka sešu dažādu pasākumu un nodarbību paralēlā norisē manā darbseminārā bija pāri par divdesmit dalībnieku no vienpadsmit valstīm.
Savu nodarbību balstīju gan uz savu vingrinājumu krājumu “Kustīgās dziesmas”, gan pasaku dzejā “Pasaka par Pustukšīti – Ķēmrausīti un Vējamilzi”, kā arī jauniem vingrinājumiem, daloties ar savu ritmikas pedagoģes pieredzi gan Emīla Dārziņa Mūzikas skolā, gan Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, gan arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Paldies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai par lielo atbalstu un Erasmus+ mobilitātes izmantošanas iespējām!”
