JVLMA mācībspēki piedalījās projektā par studējošo kompetencēm

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Mūzikas pedagoģijas katedras profesore Dace Medne un docente Ilze Vilde piedalījās Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskā institūta īstenotajā projektā “Augstākā izglītībā studējošo kompetenču novērtējums un to attīstības dinamika studiju periodā”.

27. oktobrī notika konference, kurā tika prezentēti pētījuma rezultāti, no kuriem nozīmīgākie ir Latvijas studējošo caurviju kompetenču attīstības līmeņa izpēte 2022./2023. akadēmiskajā gadā studijas uzsākušajiem un pēdējā studiju gadā studējošajiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu jomā Baiba Bašķere konferencē pauda viedokli, ka pētījuma rezultāti ir nozīmīgs ieguldījums, lai sasniegtu IZM izvirzīto mērķi – augstskolu pārstāvjiem ir vienota izpratne par katru no kompetencēm, tās ir sekmīgi iestrādātas studiju rezultātos, paaugstinot izglītības kvalitāti un studentu konkurētspēju darba tirgū.

Pētījumā piedalījās vairāk nekā 1500 studējošie no 21 Latvijas augstākās izglītības institūcijas. Pētījuma rezultātā augstskolas ir ieguvušas datus par studējošo caurviju kompetencēm 2023. gada pavasara semestrī, ko varēs izmantot salīdzināšanai ar datiem, kas tiks iegūti vēlāk – akreditācijas u.c. studiju kvalitātes novērtēšanas un pilnveides vajadzībām. Pētījums ir vitāli nepieciešams un aktuāls, jo IZM paredz, ka caurviju kompetenču mērīšana kļūs par prasību izglītības kvalitātes novērtēšanai visās Latvijas augstskolās.

Konferencē bija iespēja iepazīties ar ziņojumiem par augstākajā izglītībā studējošo caurviju kompetenču novērtēšanas aktualitāti, augstskolu personāla profesionālās pilnveides pieredzi caurviju kompetenču ilgtspējas nodrošināšanai studijās, kā arī ar vadlīnijām pētījuma rezultātu izmantošanai augstākās izglītības iestādēs. Pētījuma rezultāti liecina, ka studenti ir augstu novērtējuši savas globālās, digitālās, inovāciju, uzņēmējspēju un pētniecības kompetences. Taču satraucoši ir tas, ka zems ir pilsoniskās kompetences novērtējums – demokrātiskas sabiedrības principu pārzināšanas un izmantošanas, iesaistes kopienā un pilsoniskas rīcibspējas zemais līmenis.

Pētījumā abās kārtās kopumā bija iesaistīti vadošie pētnieki, eksperti un zinātniskie asistenti no Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, JVLMA, Helsinku Universitātes (Somija), Groningenas Universitātes (Nīderlande). Pētījums tapa sadarbībā ar izglītības uzņēmumu “Lielvārds” un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. Pētījuma vadītāja – LU prof. Zanda Rubene.

Dalīties ar šo ziņu