Koncertprogramma KATRAM SAVA PASAULE ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 6. semestra doktorantes Lienes Denisjukas-Straupes noslēdzošais studiju procesa mākslinieciskais projekts. Atbilstoši pētniecības tēmai par komponistu Juri Ābolu un viņa piederību dadaisma strāvojumam, koncertprogrammā ir iekļauti ne tikai Ābola opusi, bet arī to skaņražu darbi, no kuriem Ābols iedvesmojās dadaisma un dažādu eksperimentālu risinājumu aspektos.
Pētniecības procesā noskaidrojās, ka Jura Ābola Trio Alise Brīnumzemē flautai, vijolei un klavierēm ir daļu nosaukumi: I - daļa Mazs kruīzs pa Brīnumzemi, II - Viens no daudzajiem trakajiem piedzīvojumiem un III - Joga ar apakšvirsrakstu iekavās (Galvas stāja, respektīvi, viss otrādi nekā tam vajadzētu būt). Šis ir viens no spilgtākajiem Ābola opusiem, kur mūzikas programmatismā atklājas autora iekšējā pasaule, turklāt Ābols pats šo darbu ir atskaņojis kopā ar vijolnieku Jāni Bulavu un pianistu Edmundu Goldšteinu ap 1987. gadu, iekļaujot gan improvizācijas, gan flautas paplašinātās tehnikas, gan mūzikas performances elementus.
Viens no svarīgākajiem iedvesmas avotiem Ābolam bija Maurīsio Kāgels, tamdēļ koncertprogrammā iekļauts skaņdarbs Pāns pikolo flautai un stīgu kvartetam. Partitūras priekšvārdā ir lasāms Kāgela veltījums: “Visiem Papageno”, kas sasaucas ar skaņdarba vadmotīvā iekļauto V. A. Mocarta citātu no operas Burvju flauta Papageno 1. cēliena ārijas “Der Vogelfanger bin Ich ja”.
Koncertā iekļauts Lauras Dubinas skaņdarbs Aizmirstās atslēgas flautai, vijolei, altam un čellam, kas tapa pandēmijas laikā, un tikai tagad ir radusies iespēja to pirmatskaņot.
Flautas modernisma stila repertuārā nepārspējams ir Pjērs Bulēzs gan sarežģītības pakāpē, gan arī tēlaini ilustratīvās valodas izteiksmē un radikāli matemātiskā precizitātē. Doktorantūras noslēguma koncertā iekļauts opuss Explosante-fixe versija flautai solo (Transitoire VII), kas simboliski sasaucas ar Ābola māksliniecisko spontanitāti un personības spilgtumu.
Koncertprogrammā iekļauti arī divu vēsturisko dadaistu opusi: Ervina Šūlhofa Sonāte flautai un klavierēm, kā arī Ērika Satī Mēbeļu mūzika instrumentālam ansamblim. Šūlhofa radošā darba mūžs atspoguļo visu divdesmitā gadsimta sākumu: vispirms viņš komponēja romantiskā, tautiskuma piesātinātā stilā, tad aizrāvās ar džeza klavierdarbiem un dadaisma provokācijām (Symphonia germanica). Divdesmitajos gados viņš rakstīja skarbi lirisku kamermūziku Bartoka garā, bet nākamajā desmitgadē tik ļoti aizrāvās ar sociālistisko reālismu, ka pat komponēja mūziku “Komunistiskās partijas manifestam”. Sonāti flautai un klavierēm Šūlhofs sacerēja 1927. gadā un laika gaitā tas ir kļuvis par flautistu zelta repertuāra skaņdarbu, kurā dominē romantiskais tautiskuma stils.
Savukārt par Satī Mēbeļu mūziku (Musiques d’ambeublement), kas sacerēta 1917. gadā un instrumentēta flautai, pikolo flautai, trijām klarnetēm, fagotam, mežragam, trompetei, stīgu kvartetam, trombonam, sitaminstrumentiem un divām klavierēm, pētniece Ornella Volta nošuraksta priekšvārdā sniedz sekojošu komentāru: “Satī dzīvoja laikā (1866-1925), kad masu kultūra un masu mediji vēl nebija ikdienas dzīves līdzās pastāvoša parādība. Nereti cilvēkiem mājās bija klavieres, un Satī sacerēja šo darbu pieticīgiem mūzikas cienītājiem, kas spētu šo mūziku atskaņot jebkurā sev ērtā brīdī. Vēl kādu brīdi pirms radio un ierakstu atskaņošanas tehnoloģiju ieviešanas ikdienas dzīvē cilvēki juta pieprasījumu pēc populāras mūzikas priekšnesumiem kafejnīcās, universālveikalos un citās sabiedriskās vietās. Mūziķiem bija jāpielāgo šādas melodijas atbilstoši nelielam spēlētāju skaitam un kopumā viduvēja izpildījuma standartiem. Mēbeļu mūzikas uzdevums ir aizpildīt klusumu un tā ir tikpat nepretencioza kā istabas tapetes vai apgaismojums. Turklāt to var papildināt ar populārām melodijām un atkārtot neierobežotā skaitā.”
Koncertā piedalīsies vijolnieki: Indulis Cintiņš, Agnese Kanniņa, altists Pēteris Trasuns, čellists Jānis Pauls, pianistes: Kristīne Paula un Lelde Tīrele, un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkņi.
Koncerts notiks 2024. gada 17. decembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas LMT kamerzālē, plkst. 18.30.