Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Līdz 29. janvārim šī daudzveidīgā ekspozīcija būs apskatāma JVLMA vestibilā.
Janvāra zinātniece – mākslas zinātnes doktore, JVLMA zinātniskā un radošā darba prorektore, Latvijas mākslas augstskolu kopīgās profesionālā doktora studiju programmas mākslās direktore un pianiste Diāna Zandberga.
Divpadsmit zinātnes izcilības, pārstāvot 12 vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas, apliecina Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību Eiropas Pētniecības telpā. Sadarbībā ar zinātnes komunikācijas platformu researchLatvia kalendārs un izstāde "Zinātnei Latvijai 2025" atspoguļo Latvijas zinātnieku pētītos jautājumus, kas ietekmē mūsu sabiedrību, vidi un kultūru. Katrs no zinātniekiem pārstāv savu unikālo pētniecības jomu, tostarp horeomuzikoloģiju, valsts aizsardzību un drošību, farmakoģenētiku, reto un aizsargājamo sugu aizsardzību, ūdenstilpju aizaugšanas samazināšanu, komētu un to aktivitātes pētniecību, mākslas zinātni, imitējošo modelēšanu, modernās sabiedrības iekšējo loģiku no filozofijas skatījuma, kultūru, kā arī grāmatniecību, bibliotēkzinātnes un rakstītā vārda vēsturi.
“Mākslinieciskā pētniecība ir viens no radošuma virzītājspēkiem, lai rastu jaunas, kvalitatīvas un, iespējams, starpdisciplināras mākslinieciskās atklāsmes. Tas ir īpaši svarīgi mūsdienās – citādi mākslinieks atražo pats sevi,” uzsver Diāna Zandberga.
JVLMA ir vienīgā augstākās izglītības iestāde pasaulē, kur mūzika tiek apgūta latviešu valodā, un Dr. art. D. Zandberga īpaši uzsver, cik svarīgi ir jauniešos jau no skolas vecuma veicināt interesi par pētniecību mūzikā. “Daudzi studenti sākotnēji domā tikai par spēlēšanu, taču, kad lekcijās sākam runāt par aizraujošām tēmām, viņi mainās – un to var dzirdēt arī viņu mūzikā,” stāsta pētniece.
Šobrīd D. Zandbergas pētnieciskās intereses ir vērstas uz horeomuzikoloģiju – zinātnes nozari, kas pēta mūzikas un dejas mijiedarbību. Horeomuzikologi uzskata, ka, analizējot dažādās attiecības starp skaņu un kustību dažādās izpildītājmākslās, iespējams iegūt dziļāku izpratni par uztveres jutīgumu, kultūras procesiem un starppersonu dinamiku.
Dr. art. D. Zandbergas pētījumi aptver māksliniecisko pētniecību, klaviermūziku un horeomuzikālās performances. Viņa ir piedalījusies starptautiskās mākslinieciskās pētniecības konferencēs un uzstājusies ar koncertiem un lekcijām dažādās pasaules vadošajās universitātēs un mūzikas akadēmijās gan Eiropā, gan ASV.
Zinātniska pieeja mūzikai palīdz izprast tās ietekmi uz cilvēku, kultūru un emocijām, sniedzot jaunas iespējas mākslas un zinātnes mijiedarbībai. Ar savu mērķtiecīgo darbu mākslas zinātnes doktore D. Zandberga veicina mākslinieciskās pētniecības attīstību un tās integrāciju starptautiskajā akadēmiskajā un mākslinieciskajā vidē.
Par “Zinātnes kalendāru 2025”
Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai.
Visa gada garumā IZM ceļojošo izstādi varēs apskatīt dažādās augstākās izglītības iestādēs, kā arī citās sabiedriskajās un kultūrvietās visā Latvijā. Skenējot kvadrātkodus, ikviens interesents varēs noskatīties visus 12 videostāstus. Šī iniciatīva ne vien veicina zinātnes atpazīstamību, bet arī stiprina sabiedrības saikni ar zinātni.
12 zinātnes personības – sešas pētnieces un seši pētnieki – ar savu unikālo pētniecisko darbu sniedz ieguldījumu starpdisciplināru nacionāla un pasaules līmeņa zinātnes centru attīstībā:
- Dr. art. Diāna Zandberga (JVLMA zinātniskā un radošā darba prorektore, Latvijas mākslas augstskolu kopīgās profesionālā doktora studiju programmas mākslās direktore, pianiste);
- Dr. sc. pol. Toms Rostoks (Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, asociētais profesors);
- Dr. biol. Renāte Ranka (Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes tenūrprofesore, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece);
- Dr. biol. Artūrs Škute (Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors);
- Ph. D. Rūta Ozola-Davidāne (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore);
- Mg. sc. comp. Karina Šķirmante (Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošā pētniece, doktorante);
- Art. D. Ansis Rozentāls (Latvijas Mākslas akadēmijas docents, IT speciālists, gleznotājs);
- Ph. D. Oskars Java (Vidzemes Augstskolas Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta direktors, pētnieks);
- Dr. phil. Raivis Bičevskis (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes tenūrprofesors filozofijas, ētikas un reliģijas nozares sociālās filozofijas apakšnozarē);
- Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs (Rīgas Tehniskā universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors);
- Ph. D. Baiba Tjarve (Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadītājas vietniece, vadošā pētniece);
- Mg. art., Mg. soc. Dagnija Baltiņa (Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore, doktorante).
Zinātnes kalendārs ir izstrādāts IZM realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital”, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, piedaloties researchLatvia radošajai komandai.
Publicitātes foto: Toms Norde / Izglītības un zinātnes ministrija
