Noritējušas LPMKA pārstāvju pirmās tikšanās ar nozares atbildīgajām amatpersonām.
Maija beigās dibinātā Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija (LPMKA) ir aizsākusi aktīvu darbu pie profesionālās mūzikas nozares interešu pārstāvniecības, tostarp aktualizējot nozares faktiskā stāvokļa un kolektīvu atalgojuma jautājumus, kā arī jauno mūziķu aizplūšanas problemātiku. LPMKA pārstāvji ir tikušies ar Kultūras ministrijas amatpersonām un Saeimas Izglītības, kultūras zinātnes komitejas locekļiem, iepazīstinot ar savu nozares attīstības vīziju un neatliekami risināmajiem jautājumiem.
“Mūsu darba gala rezultāts ir pavisam vienkāršs - spēlēt koncertus. Klausītājiem ir iespēja baudīt mūziku augstā kvalitātē, pat neiedomājoties par to, ko tas no mūziķa prasa, lai šāds izpildījuma līmenis tiktu sasniegts”, par orķestra mūziķa profesijas specifiku izsakās starptautisku atzinību guvusī latviešu altiste Santa Vižine.
Raksturojot orķestra mūziķa darba un radošās noslodzes, kā arī finansiālās stabilitātes atšķirības mūziķes pašreizējā darba vietā Nīderlandē un situāciju Latvijas profesionālajos orķestros, Vižine norāda:
“Es strādāju Amsterdamas Karaliskajā Concertgebouw orķestrī. Man ir viens darbs, ar kuru es komfortabli dzīvoju dārgā valstī un varu atļauties laiku sev. Es jūtu, ka mani darba devēji novērtē manu ieguldījumu orķestrī, un līdz ar to man ir vēlme un arī pietiekami daudz laika, lai uzturētu savu profesionālo formu augstākajā līmenī. Pretēji manai veiksmīgajai karjerai ārvalstīs, es nevaru nosaukt nevienu mūziķi Latvijā, kam būtu tikai viena darba vieta. Lielākā daļa no maniem draugiem, studiju biedriem un bijušajiem kolēģiem strādā garas stundas vairākās darba vietās bez brīvdienām. Cilvēki pastāvīgi dzīvo uz izdegšanas robežas, lai varētu apmaksāt ikmēneša rēķinus.”
LPMKA uzrunātās Vižines pieredzes stāsts pilnā mērā atspoguļo esošo situāciju Latvijas orķestros – sabiedrība no mūziķiem sagaida visaugstāko māksliniecisko atdevi un starptautiski atzīstamu sniegumu, taču tā uzturēšana būtībā balstīta entuziasmā vai apstākļos, kas raksturojama kā bezizejas situācija.
Nule kā LPMKA pārstāvji ir tikušies ar kultūras ministru Nauri Puntuli (NA) un vienojusies par neatliekamiem pasākumiem esošās situācijas uzlabošanai un nepieciešamību jau nākamajā gadā risināt profesionālo mūzikas kolektīvu darbinieku - mūziķu un baleta mākslinieku atalgojumu, kā arī iezīmējuši uzdevumus Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) darbības atbalstam.
6. jūnijā pēc LPMKA iniciatīvas notikusi tikšanās arī ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komitejas locekļiem, deputātiem skaidrojot situāciju nozarē un argumentējot nepieciešamību valsts budžetā paredzēt stratēģiskas investīcijas akadēmiskās mūzikas nozares straujākai attīstībai. LPMKA norāda, ka profesionālās mūzikas nozarē, tostarp JVLMA kā nozares jauno kadru kalvē, vērojamas vispārējas stagnācijas iezīmes un vienotas attīstības perspektīvas trūkums. To lielā mērā nosaka nozarei līdz šim atvēlētais finansējuma apjoms. LPMKA pārstāvji pauž gandarījumu par Saeimas nozares atbildīgās komisijas locekļu vispārēju atsaucību un ieinteresētību asociācijas pārstāvju paustajā redzējumā.
LPMKA turpinās aktīvu nozares interešu lobiju, tostarp regulāri aicinot uz tikšanos atbildīgo institūciju pārstāvjus un informējot plašāku sabiedrību par šo mērķu vitāli svarīgo nozīmi kultūrnācijas attīstībā, tostarp sakārtotas profesionālās mūzikas nozares ilgtermiņa pozitīvo iespaidu uz valsts tautsaimniecību.
LPMKA mērķis ir veidot starptautiski konkurētspējīgu darba un izglītības vidi, lai pārskatāmā nākotnē piedzīvotu pozitīvu attīstības scenāriju – mūsu izcilo mākslinieku atgriešanos, jeb, un varbūt galvenokārt - jauno talantu noturēšanu Latvijā. LPMKA skatījumā ir nepieciešams apzināt un risināt gan mūziķu darba apstākļu un atalgojuma jautājumus, gan uzsākt pārmaiņas profesionālās mūzikas izglītības sistēmā, stiprinot talantu kalvi – JVLMA.
Asociācijas dibināšanas dokumentu parakstījuši sekojoši profesionālie kolektīvi un institūcijas: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, “Kremerata Baltica”, trīs VSIA “Latvijas koncerti” pārstāvētie kolektīvi - Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio koris un Latvijas Radio Bigbends, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālā opera un balets (pārstāvot orķestri, kori, baleta trupu un solistus), Liepājas simfoniskais orķestris un Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”.