Eksperimentālās mūzikas festivāls “Skaņu mežs” sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Mākslas akadēmiju 3. un 4. oktobrī piedāvā aizraujošu izglītības programmu.
Šarmeinas Lī performance-lekcija “Balss, improvizācija un personīgas valodas veidošana”
- Kad: 3. oktobris, 11.00 – 12.30
- Kur: JVLMA (Krišjāņa Barona ielā 1), LMT kamerzāle
Sidnejā dzimusī un Ņujorkā dzīvojošā Šārmeina Lī (Charmaine Lee) izceļas ar unikālu vokālās improvizācijas stilu, ko raksturo spontanitāte un rotaļīgums. Balss tiek kombinēta ar tehniskiem palīglīdzekļiem – pastiprinātājiem, mikrofoniem un skaņas pārveides iekārtām. Viņa izmanto amplifikāciju, lai padarītu sadzirdamas pat “vismazākās” un citkārt nejaušākās mutes dobumā mītošās skaņas, savā mūzikā tās padarot par centrālu elementu.
Lī lekcija ietvers priekšnesuma un jautājumu un atbilžu sesijas elementus. Tās centrā būs tādi temati kā vokālās tehnikas un elektroniskie instrumenti, kā arī improvizācija un personīgas valodas izkopšana.
Atbalsta: VKKF, fonds “Trust for Mutual Understanding”, platforma “SHAPE+”, fonds “Pro Helvetia”, Eiropas Savienība, Latvijas Kultūras ministrija un JVLMA.
Nīla Laka atvērtā lekcija “Izkrist no lomas – apstulbis aktieris mediju pārsātinātā ainavā”
- Kad: 3. oktobris, 13.00
- Kur: LMA (Kronvalda bulvāris 4, bijusī LU bioloģijas fakultāte), 2. auditorija
Nīls Laks (Neil Luck) ir komponists un vokālists, kas primāri ieinteresēts muzikālā teātrī un multimediju mākslā. Laks piedalījies tādās norisēs kā Venēcijas biennāle un ievērojamajā klasiskās un laikmetīgās mūzikas festivālā “BBC Promenāde”, kā arī sadarbojies ar tādām mākslas institūcijām kā Teita galerija un “Institute for Contemporary Arts”. Laks šobrīd ir eksperimentālās mūzikas profesors Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā.
Laks šajā lekcijā aplūkos kompozīcijas formas, kas iekļauj darbu ar multimedijiem, kā arī “dzīvo mūziku”. Tiks izklāstīti daudzi piemēri “hibrīdpraksēm” jaunajā un eksperimentālajā mūzikā, ieskaitot paša komponista darbu paraugus, piemēram, darbu ciklu “Sensible Activities” un jauno instalāciju “Almanach”, kas ir aplūkojama šī gada laikmetīgās mākslas festivālā “Survival Kit 15”.
Atbalsta: Fonds “Culture Ireland”, VKKF, projekts “tekhnē”, ko atbalsta Eiropas Savienība, Latvijas Kultūras ministrija un Latvijas Mākslas akadēmija.
Freds Frits – Improvizācijas meistarklase
- Kad: 3. oktobris, 15.00
- Kur: JVLMA (Krišjāņa Barona ielā 1), džeza klasē (telpa nr. 328.)
Apmeklējums: Bezmaksas, bet ierobežotā dalībnieku skaita dēļ ar obligātu iepriekšēju pieteikšanos, rakstot uz aliseziemule(abols)gmail.com
Medijs “The New York Times” 1949. gadā Lielbritānijā dzimušo Fredu Fritu (Fred Frith) aprakstījis kā “vienu no respektētākajām figūrām laukā, kur rokmūzika sastopas ar avangardu”, savukārt laikraksts “Chicago Reader” Fritu nosaucis par “avangarda mūzikas gigantu”, piebilstot sekojošo: “Eksperimentālās mūzikas ģitāristu vidū par Fritam vienlīdzīgiem, iespējams, uzskatāmi tikai Dereks Beilijs, Henrijs Kaizers un Sonijs Šaroks. Viņam ir arī nevainojama reputācija progresīvajā rokā, jo viņš vēl padsmitnieka vecumā dibinājis grupu “Henry Cow” un arī blakusprojektu “Art Bears”. [..] Viņa plašajā diskogrāfijā atrodamas sarežģītas kompozīcijas, vienkāršas dziesmas, “tīra” brīvā improvizācija, kā arī mūzika deju uzvedumiem, filmām un teātrim.”
Līdzīgi kā Kīts Rovs (Keith Rowe), Frits elektrisko ģitāru dažādi preparē un spēlē to, novietotu horizontāli. Pat viņa eksperimentālākajos ierakstos, Frits izvēlas interesantos veidos akcentēt savas saknes rokmūzikā un folkmūzikā.
Freda Frita ievads gaidāmajai meistarklasei:
““Šis brīdis nav tāds, kā pirms brīža: klausīšanās, dzirdēšana un ļaušanās.”
Dalailamas padomi jaunajai simtgadei satur vērtīgas domas, kas var noderēt improvizējošam mūziķim.
Ņemiet vērā, ka mīlestība un lieli sasniegumi ietver lielus riskus.
Atcerieties, ka nesaņemt to, ko vēlaties, dažreiz ir liela veiksme.
Atcerieties, ka klusums reizēm ir vistrāpīgākā atbilde.
Nav “pareiza” vai “nepareiza” veida, kā improvizēt.
Katra spēlētāja impulsi radīt skaņas nāk no tā personīgās, muzikālās, sociālās un kulturālās vēstures. Mums visiem jāsastop no saviem muzikālajiem lēmumiem rezultējošās “klausīšanās telpas” ar pašcieņu, cieņu pret citiem un atbildības izjūtu.
Tas, kas šodien tīri labi darbojas man, rīt necik nenoderēs jums. Un otrādi! Mēs kā improvizējoši mūziķi pastāvīgi sevi pārkonfigurējam, veidojam ar sevi jaunas vienošanās, mācāmies no jauna un pat vecas zināšanas cenšamies aizmirst. Mēs izgudrojam sevi un savus instrumentus no jauna, atbilstoši kontekstam un situācijai, kurā sevi atrodam.
Kā mēs klausāmies?
Ko mēs klausāmies, un ko tiecamies sadzirdēt?
Kāda ir sakarība starp klausīšanos un muzikālu žestu?
Kas tikko notika?
Kas notiks tālāk?
Vai Tu vēlējies, lai tas notiek?
Vai tas ir svarīgi?
Vai ir stratēģijas, kas spēs palīdzēt vienmēr?
Vai mēs tādas maz gribētu?
Šie ir vien daži no jautājumiem, kas tiks izskatīti gaidāmajā meistarklasē.”
Atbalsta: VKKF, projekts “SHAPE+”, ko atbalsta Eiropas Savienība, fonds “Pro Helvetia”, Latvijas Kultūras ministrija un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Āre Mokelbusta lekcija “Tehnoloģija kā piekļuves līdzeklis” un individuālās sarunas ar studentiem
- Kad: 3. oktobris, 16.00
- Kur: LMA (Kalpaka bulvāris 13), jaunais korpuss K2
Šajā lekcijā Āre Mokelbusts (Are Mokkelbost) aplūkos, kā tehnoloģija ietekmē daudznozaru mākslas praksi. Pēc lekcijas apmeklētājiem būs iespēja gan saņemt individuālas konsultācijas ar mākslinieku, gan pieteikties tām uz nākamo dienu, proti, 4. oktobri. Mākslinieks par individuālo sarunu mērķauditoriju primāri izvēlējies maģistra grāda studentus.
Āre Mokelbusts ir norvēģu daudznozaru mākslinieks. Kopš Oslo Mākslas akadēmijas absolvēšanas 2002. gadā viņa prakse ir virzījusies starp mākslu, mūziku un dizainu gan solo, gan sadarbībā ar citiem māksliniekiem. Viņš periodiski pasniedz tēlotājmākslas, amatniecības, dizaina un arhitektūras nodaļās, pievēršoties radošajai metodoloģijai.
Pastāvīga metode Mokelbusta darbā ir bijusi kolāža – gan uz papīra, gan konceptuāli darbā ar citām tehnikām, piemēram, skaņu, stiklu, pulksteņiem, sienu ciļņiem, tekstilizstrādājumiem un mēbelēm. Šo pieeju var redzēt plašā publisko mākslas darbu klāstā, kas tapuši pēdējo 15 gadu laikā, un pēdējā laikā arī mēbeļu un interjera dizainā.
Mokelbusts vairākkārt ir muzicējis Rīgā – pirmo reizi 2001. gadā kopā ar elektroniskajiem improvizatoriem “ARM”. Vēlāk viņš spēlēja “Skaņu mežā” ar savu metāla-kolāžu solo projektu “Single Unit”, pēc tam ar epileptisko audiovizuālā metāla grupu “KILLL” un visbeidzot ar savu dīdžeju projektu “Dausteg” kopā ar “Spykidelic”, apvienojot minimālistisku “grime” un tumšā hiphopa instrumentāciju ar avangarda tekstūrām.
Atbalsta: VKKF, projekts “tekhnē”, ko atbalsta Eiropas Savienība, Latvijas Kultūras ministrija un Latvijas Mākslas akadēmija.
Dāvids Laskovskis “Kailā patiesība par skatuves fotogrāfiju”
- Kad: 4. oktobris, 13.00
- Kur: LMA (Kalpaka bulvāris 13), jaunais korpuss K2
Dāvids Laskovskis (Dawid Laskowski) ir Polijā dzimis un Londonā bāzēts neatkarīgs foto un video dokumentālists. Laskovskis īpaši aizraujas ar frīdžeza performanču iemūžināšanu un norāda, ka tieši šim mūzikas žanram, kura laikā uz skatuves notiek pirmreizēja komunikācija, ir liela ietekme uz viņa radošo darbu. Viņš ir prestižās Londonas koncerttelpas “Cafe OTO” galvenais fotogrāfs, un ir sadarbojies ar tādiem medijiem kā “The Wire Magazine”, “Jazzwise”, “MI Magazine”, “The Financial Times”, “The Guardian”, “Time Out”, kā arī ir vairāku mūzikas albumu vāka foto autors.
Viena no redzamākajām Laskovska publikācijām ir fotogrāmata “Peter Brötzmann at Oto”, kas monohromās fotogrāfijās dokumentē pazīstamā vācu saksofonista priekšnesumus Londonā.
Sarunā tiks meklētas atbildes uz sekojošajiem jautājumiem:
Kas mūzikas un tās radītāju fotouzņēmumu padara “labu”?
Kam šīs uzņēmumi paredzēti?
Kam tos var izmantot, un vai to derīgumam ir termiņš?
Vai uzņēmumus var “izjaukt”?
Vai tiem var likt izzust?
Dāvids Laskovskis dokumentēs arī eksperimentālās mūzikas festivālu “Skaņu mežs’2024”.
Atbalsta: VKKF, projekts “tekhnē”, ko atbalsta Eiropas Savienība, Latvijas Kultūras ministrija un Latvijas Mākslas akadēmija.
Dženifera Volša: “13 veidi, kā uzlūkot mākslīgo intelektu, mākslu un mūziku”
- Kad: 4. oktobris, 15.00
- Kur: LMA (Kalpaka bulvāris 13), jaunais korpuss K2
Dž. Volšas ievadvārdi gaidāmajai sarunai: “Mākslīgais intelekts nav vienpersonisks. Mēs esam raduši par to runāt tā, it kā tam piemistu monolīta identitāte, taču patiesībā tas iemieso daudz un dažādas lietas – fiktīvu romantisku personāžu: čata robotu, kas mums ausī čukst saldu, virtuālu tukšvārdību; algoritmu, kas skenē mūsu sejas pasu pārbaudes rindā lidostā; pleilistes, kas mums pasviestas pretim brīdī, kad paši nespējam izlemt, kādu albumu straumēt. Tehnoloģija visos šajos gadījumos ir līdzīga, taču tīklojums, dati un iznākumi katru reizi ir citi.
Tad kā lai mēs uzlūkojam ar mākslīgā intelekta palīdzību radītu mūziku? Tā vietā, lai meklētu vienu definitīvu pieeju – vienu sterilu vai, gluži pretēji, šerpu perspektīvu, kas dominēs pār citām – mēs varētu mēģināt domāt tā, kā domā mākslīgais intelekts… Augstākās dimensijās. No vairākām perspektīvām vienlaikus. Haotiski. Jaukti. Uzlūkot mākslīgo intelektu nevis vienā veidā, bet daudzos.”
Volša (Jennifer Walshe) ir viena no mūsdienu pazīstamākajām īru komponistēm. Par viņas mūziku izdevumam “The New Yorker” rakstījis ievērojamais mūzikas kritiķis un apskatnieks Alekss Ross (Alex Ross): “[..] Volša labāk nekā jebkurš man zināms mākslinieks spēj atainot mūsdienu digitalizētās pasaules grotesko, netīro, trakulīgo, pēc grēksūdzēm izmisīgo un reizē arī gandrīz cildeno dabu. [..] Viņa sevi ir pierādījusi ne tikai kā komponiste, bet arī kā aizgrābjoša vokāliste, šķelmīga komiķe un stāstniece, kā arī ražena videodarbu un vizuālās mākslas autore.”
Medijs “The Guardian” viņas mūziku raksturojis kā “īpaši iespaidīgu un eksistenciālu”, savukārt žurnāls “The Wire” Volšas 2020. gada mākslīgā intelekta asistēto albumu “A Late Anthology Of Early Music Vol 1: Ancient To Renaissance” ierindojis starp 50 gada labākajiem mūzikas ierakstiem. Volša šobrīd strādā par pasniedzēju Oksfordas universitātē.
Atbalsta: Fonds “Culture Ireland”, VKKF, projekts “tekhnē”, ko atbalsta Eiropas Savienība, Latvijas Kultūras ministrija un Latvijas Mākslas akadēmija.
Saruna ar komponistu Reivenu Čakonu
- Kad: 4. oktobris, 17.00
- Kur: JVLMA (Krišjāņa Barona ielā 1), LMT kamerzāle
46 gadus vecais Reivens Čakons (Raven Chacon) 2022. gadā kļuva par pirmo Amerikas pamatiedzīvotāju, kas saņēmis Pulicera balvu mūzikā. 2023. gadā viņš saņēma arī prestižo Makārtura “ģēniju balvu”, tādejādi kļūdams par vienu no visapbalvotākajiem savas paaudzes eksperimentālajiem mūziķiem ASV.
Čakona solo koncerti reizēm sastāv no trokšņu mūzikas ar atsaucēm uz Amerikas dienvidrietumu pamatiedzīvotāju tradicionālo mūziku, taču reizēm tie ir arī konceptuāli priekšnesumi, kuros elektroakustika un kolāžmūzika vijas ar sociālpolitiskām tēmām, kas izklāstītas ar balss ierakstu palīdzību. Viņa kompozīcijas savukārt robežojas no modernas, taču lielākoties tradicionāli notētas stīgu un lielu ansambļu mūzikas līdz ekstravagantiem skaņdarbiem, kas jāizpilda ar kuģu miglas taurēm, šaujamieročiem, cirvjiem un apskaņotiem sadzīves priekšmetiem. Viņa mūzika ir skanējusi kā zem klajas debess, tā Alkatrazas cietumā.
Šajā sarunā Čakons apspriedīs mūzikas attiecības ar klātienes sajūtu laikā un telpā - tas var izpausties intuitīvā un spontānā atvērtas partitūras interpretācijā, vai arī, veidojot instalāciju ar uzsvērtām attiecībām ar telpu, kurai tā radīta. Viņš izklāstīs, kā jēdzienu “partitūra”, “priekšnesums” un “instalācija” drosmīga pārdefinēšana var ārpus komforta zonas izcelt gan publiku, gan māksliniekus - šāds stāvoklis ir vēlams, jo tas ļauj nodibināt dziļāku saikni ar tekošo brīdi un apkārtējo vidi, kā arī vēsturi un konfliktiem, kas tajā slēpjas.
Atbalsta: Fonds “Trust for Mutual Understanding”, VKKF, projekts “tekhnē”, ko atbalsta Eiropas Savienība, Latvijas Kultūras ministrija un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
