Šobrīd jau dzīvojam vasaras gaidās, taču vēlamies jūs aizvest atpakaļ uz kādu īpaši aizraujošu notikumu, ko piedzīvojām šī pavasara sākumā!
Šī gada janvārī mēs – JVLMA Etnomuzikoloģijas 1. kursa studentes Elīna Ose un Elza Ruča – negaidīti saņēmām uzacinājumu uz nepilnu nedēļu (no 7. līdz 11. aprīlim) doties uz NordTrad. Kas ir NordTrad? Šo jautājumu uzdevām arī mēs. Apvaicājāmies studentiem un pasniedzējiem, kuri šo notikumu jau bija piedzīvojuši, un gandrīz visi kā viens teica: “Jums noteikti patiks – brauciet! Šī pieredze mainīja manu dzīvi un skatījumu uz lietām.” Iedvesmojoši, vai ne?
Kas ir NordTrad?
NordTrad ir starptautisks tradicionālās un pasaules mūzikas augstskolu sadarbības tīkls Ziemeļvalstīs un Baltijā, kur studenti un pasniedzēji satiekas, lai kopīgi mācītos, muzicētu un apmainītos ar pieredzi. Tā ir platforma, kas ļauj iepazīt dažādu valstu muzikālās tradīcijas un veidot jaunus radošus kontaktus.
Šogad NordTrad svinēja savu trīsdesmito jubileju ar koncertiem, meistarklasēm un semināriem, pulcējot dalībniekus Zviedrijā. Pasākuma norises vieta tiek izvēlēta pēc rotācijas principa, un šoreiz tā bija Malmes Mūzikas akadēmija. NordTrad tīklā piedalās 16 augstskolas no Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas, un kopš 2008. gada – arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Šī gada konferences centrālā tēma bija “Minoritāšu mūzika”, pievēršoties dažādu minoritāšu muzikālajām tradīcijām Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. Katru dienu programmā bija semināri, individuāli izvēlētas, iepriekš pieteiktas meistarklases, koncerti un deju vakari.
Stāsta Elīna Ose
Plašais meistarklašu piedāvājums
Jau pirms ierašanās NordTrad konferencē Zviedrijā mums bija jāveic sava veida “mājasdarbs” – jāpiesakās meistarklasēm. Piedāvājums bija tik plašs un daudzveidīgs, ka brīžiem radās vēlme piedalīties vairākās vienlaikus, kas, protams, nebija iespējams. Lai labāk izprastu meistarklašu saturu, nācās veikt nelielu izpēti – iepazīties ar pasniedzējiem un viņu darbības jomu. Jāatzīst, ka digitālajā vidē ne par visiem varēja viegli atrast informāciju.
Pieteicāmies vairākām dziedāšanas meistarklasēm, kurās apguvām norvēģu, gotlandiešu un zviedru (Finnskogarna reģiona) tradicionālās dziesmas. Bija vairākas meistarklases, kurās mūsu izvēle ar Elzu bija vienāda. Viena no vērtīgākajām un vienlaikus arī visatšķirīgākajām bija Elinas Vailētas (Elin Waileth) vadītā nodarbība “Trad Embodied”. Tās centrālais jautājums bija – kā caur kustību un deju varam dziļāk izprast dažādu tautas mūzikas tradīciju ritmiskās struktūras?
Meistarklase bija pieejama ikvienam – neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes dejā vai kultūras piederības. Tajā valdīja brīva, rotaļīga, bet vienlaikus dziļa un koncentrēta atmosfēra. Sākām ar brīvu improvizāciju, saņemot dažas norādes par to, kam dejojot pievērst uzmanību. Nodarbības laikā diskutējām par cilvēku uztveri un attieksmi dažādās kultūrās attiecībā uz dejošanu kā solomākslu. Vai iespēja dejot solo ir “jānopelna”? Pasniedzēja, kura ilgstoši pētījusi Āfrikas deju tradīcijas, dalījās ar atziņu, ka šajā kultūrā katrs dejotājs vienlaikus ir arī solists. Tas rosināja mūs meklēt sajūtu par solistu kā daļu no kopējās, kolektīvās pieredzes. Nodarbībā guvām arī praktiskus paņēmienus, kā stiprināt pašpārliecību dejā, apzināties savu telpu un mērķtiecīgi ar to strādāt.
Dalība vokālajā ansamblī
Lai labāk iepazītu viens otru, kopīgi muzicējot, visi studenti tika sadalīti 11 dažāda lieluma jauktajos ansambļos. Šī gada inovācija (pēc iepriekšējā gada studentu padomes ierosinājuma) bija vokālā ansambļa izveide šī formāta ietvaros. Tā kā mūsu izvēlētais instruments NordTrad nedēļas notikumos bija balss, pieteicām savu dalību tieši šajā ansamblī. Interese par vokālo ansambli bija ļoti liela: dalībnieku sarakstā bija 27 vārdi, padarot to par skaitliski lielāko no visiem ansambļiem. Faktiski tas bija koris, taču dažādu iemeslu dēļ mēģinājumu procesā mūsu skaits samazinājās līdz aptuveni 20 dziedātājiem.
Kopīgās muzicēšanas darbnīcas notika trīs dienas, katru dienu veltot divas stundas intensīvam darbam. Šajā laikā iepazinām deviņu dažādu valstu tradicionālās dziesmas. Dziedājām horvātu, somu, azerbaidžāņu, ukraiņu, baltkrievu, lietuviešu, norvēģu un grieķu valodās, kā arī iemācījām pārējiem ansambļa dziedātājiem Kārsavas “Dzeguzes bolsu” latgaliešu valodā.
Dziesmas apguvām, galvenokārt klausoties un atkārtojot dzirdēto, vietām mēģinot arī pierakstīt. Dalībnieki savā starpā dalījās ar pieejamajiem materiāliem – ierakstiem, notīm vai tekstiem. Uzdevums nebija vienkāršs, īpaši valodu daudzveidības dēļ, taču tieši tas padarīja šo pieredzi tik vērtīgu. Tā bija unikāla iespēja ne tikai apgūt dažādu kultūru dziedāšanas tradīcijas, bet arī iemācīties vienam otru sadzirdēt, sajust un kopīgi izbaudīt a cappella muzicēšanu.
Noslēgumā izveidojām septiņas minūtes garu priekšnesumu – astoņu apgūto dziesmu virknējumu, kas atspoguļoja mūsu kopīgā darba rezultātu.
Stāsta Elza Ruča
Neviltots muzicētprieks un negaidīti pārsteigumi
Ne tikai radošās darbnīcas un darbošanās ansambļos, bet arī daudzie koncerti bija lieliska iespēja dalīties ar mūziku. Piecu dienu garumā pieredzējām Malmes studentu sarūpēto koncertu, visu akadēmiju prezentācijas koncertu, pedagogu koncertu, jaukto ansambļu koncertu kā arī ļoti neparastu koncertu Malmes folkfestivālā, kas norisinājās paralēli NordTrad konferencei.
Šķiet, ka visus NordTrad koncertus vieno lielais prieks par kopīgu muzicēšanu un mīlestība pret tradicionālo mūziku. Vienlaikus studenti nebaidās tai piešķirt mūsdienīgu skanējumu, kā arī apvienot ļoti dažādu tautu melodijas. Ļoti spilgti iezīmējās daudzo akadēmiju dažādās pieejas tradicionālās un pasaules mūzikas apguvē un izpildīšanā. Mūsu lielais prieks un pārsteigums bija tas, cik pozitīvi uzņēma arī mūsu atvestās latviešu melodijas, kas ļoti atšķiras no skandināvu dziesmām.
Studenti ir patiesi talantīgi, bet vēl iespaidīgāk bija piedzīvot viņu pedagogu sniegumu koncertā Nordic Baltic masters. Nosaukums tiešām nav mānīgs: tas bija fantastisks vakars meistarīgu, harizmātisku un radošu mūziķu lokā.
Lielākais pārsteigums bija koncerts kultūras telpā INKONST Malmes folkmūzikas festivāla ietvaros. Tajā piedalījās Džanete Eriksone (Jeanette Eriksson), kura spēlē renesanses instrumentu lira da braccio, a cappella trio Hekate no Norvēģijas un zviedru rokgrupa Den Fule. Kaut gan skanējums visiem izpildītājiem ļoti atšķirīgs, viņus vieno divas lietas: tradicionālās mūzikas ietekme un kopīgs ritmiskais pamats, kas sakrīt ar Skandināvijā populāro deju – polsku. Pateicoties šim vienojošajam polskas ritmam, varēja novērot ko tādu, ko Latvijā nevarētu pat iedomāties. Cilvēki dejoja šo tradicionālo deju gan a cappella, gan rokmūzikas pavadījumā. Šī pieredze latviešu acīm bija lielākais kultūršoks šī brauciena laikā.
Polkas un polskas visas nakts garumā
Polskas tika dejotas ik dienu. Katra vakara noslēgumā studenti kopā ar pedagogiem vienojās kopīgā muzicēšanā un dančos. Tā bija ļoti saliedējoša pieredze, kas ļāva veidot jaunus kontaktus un iepazīt dažādu mūziku. Skandināvi dalījās ar polskām, Baltijas valstu pārstāvji ar polkām. Latvieši un lietuvieši satikās vienotās melodijās, dāņi visiem mācīja savas mīļākās rotaļas. Šķiet, ka pēdējās nakts muzicēšana un sarunas turpinājās līdz pat brokastīm, jo skanīgā kompānija no festivāla skatuvēm bija aizceļojusi līdz pat viesnīcas ēdamtelpām.
Brīnišķīgi pavadītās dienas Zviedrijā ir nesušas jaunu iedvesmu un idejas, jaunus kontaktus un varbūt arī jaunus paradumus. Šķiet, ka zviedru iecienītā kafijas un saldumu pauze “fika” tagad biežāk parādās arī mūsu ikdienā kā neliels brīdis ikdienas steigā, lai aprunātos un atcerētos skaisto pieredzi. Tagad jau mēs ar nepacietību gaidām nākamo gadu, lai kopīgi dotos uz Raulandi Norvēģijā.
Atskatu sagatavoja Etnomuzikoloģijas klases 1. kursa studentes Elīna Ose un Elza Ruča.
Paldies JVLMA Muzikoloģijas katedras docētājai Laumai Mellēnai-Bartkevičai par padomiem teksta sagatavošanā!
