2021. gada 1. maijā plkst. 18.00 tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kores izskanēs Kloda Debisī, Morisa Ravela un Daniela Lezūra vokālās kamermūzikas cikli. Šos augstvērtīgos, Latvijā reti skanošos franču mūzikas meistardarbus interpretēs Marija Elizabete Sīgere (mecosoprāns, Francija) un Toms Ostrovskis (klavieres, Latvija).
Koncertprogramma “Dans les yeux d'une française / Pasaule … francūža acīm” ir ļoti dažāda, un tajā impresionisma, simbolisma, neoklasicisma, vēlīnā ekspresionisma un modalitātes stilu mūzikas valodas krāsainība nebūt neatpaliek no skaņdarbos izmantotajiem franču poēzijas paraugiem. Lai gan katra no izcilo komponistu daiļradēm ir spilgti individuāla, visi trīs komponisti iedvesmu smēlušies arī citvalstu kultūrās – programmā ietverto skaņdarbu tematika saistīta ar Franciju, seno Persiju, Kambodžu un Grieķiju, veidojot savdabīgu un eksotisku muzikālu ceļojumu.
Kloda Debisī dziesmu ciklā “Piecas Šarla Bodlēra poēmas” vērojama izteikta Vāgnera mūzikas ietekme, tādēļ Parīzes sabiedrība šo opusu sākotnēji uzņēma visai atturīgi. Interesanti, ka arī franču dzejnieks Šarls Bodlērs, kura 200 gadu jubileju šogad svin pasaulē, bijis kvēls Vāgnera mūzikas piekritējs un popularizētājs Francijā. Ciklā izmantoti dzejoļi no Bodlēra krājuma “Ļaunuma puķes” par mīlestību un splīnu. Pēc vāgneriskās ietekmes perioda Debisī pievērsies simbolismam un svaigas vēsmas viņa mūzikā ienesa cikls "Trīs Bilitis dziesmas", kurš balstīts Pjēra Luisa savulaik skandalozajos dzejoļos par mīlestību sengrieķu pasaulē.
Moriss Ravēls ciklu “Šeherezade” rakstījis mecosoprānam ar orķestri, vēlāk pats pārlicis to balsij ar klavierēm. Austrumu pasaules maģija viņu saistījusi jau no bērnu dienām, un 1903. gadā Ravēls iedzīvinājis mūzikā trīs dzejoļus no sava laikabiedra un drauga ar vāgnerisko pseidonīmu Tristans Klingzors dzejas krājuma “Šeherezade” – šis cikls ir kā ceļojuma piezīmes: asprātīga rietumniecisku stereotipu kolekcija par “pasakainajiem austrumiem” un slaveno Šeherezadi. Komponists ieturējis aprakstošu stilu un aicina klausītājus mierīgi baudīt balss un instrumenta uzburtās eksotiskās ainavas.
Franču komponista Daniela Lezūra, Olivjē Mesiāna laikabiedra un drauga, pieeja eksotikas tematikai ir īpaši savdabīga. 1964. gadā komponists veicis Kambodžas tautas melodiju krājuma starpkultūru “tulkojumu” balsij un klavierēm. Apzināti vairoties no austrumnieciskās mūzikas klišejām, viņš dziesmu ciklā “Piecas Kambodžas dziesmas” austrumniecisku atmosfēru veiksmīgi rada ar oriģināliem mūzikas izteiksmes līdzekļiem. Cikla tematika saistīta ar cilvēka emocionālo pasauli un saikni ar dabu.
Franču dziedātāja Marija Elizabete Sīgere stāsta: “Ļoti priecājos atgriezties Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kores zālē, šoreiz ar savas dzimtās zemes skaistākās vokālās mūzikas programmu. Pirms dažiem gadiem te atskaņoju sarežģītāko Olivjē Mesiāna opusu balsij un labi atceros Latvijas atsaucīgos klausītājus, kā arī brīnišķīgo zāli, no kuras paveras skats uz naksnīgo pilsētu. Jau labu laiku mūsu iespējas ceļot ir ļoti ierobežotas, es to izjūtu īpaši spēcīgi, jo cieš manas iespējas uzstāties starptautiski, kā arī iedvesmoties no saskarsmes ar citu valstu kultūrām. Koncerta programmas sākotnējais moto bija “ilgas pēc brīvības” – ceļot mūzikā mums nespēj aizliegt neviens!” Savukārt Toms Ostrovskis piebilst: “No profesionālā viedokļa šī, iespējams, ir krāsainākā programma, kādu jebkad esmu gatavojis. Impresionisms, minimālisms, mazliet ekspresionisma – eksotiskajās gleznās komponisti izmanto neiedomājami smalkas klavieru un orķestra instrumentu skanējuma nianses.”
Marija Elizabete Sīgere specializējusies 20. gadsimta mūzikas stilos, īpaši pētot Riharda Vāgnera un Olivjē Mesiāna daiļradi. Ar JVLMA Klavieru katedras asociēto profesoru Tomu Ostrovski viņa sadarbojas kopš 2003. gada, kad abi mākslinieki sastapušies Londonas Gildholas Mūzikas un drāmas skolas profesionālā maģistra studiju programmā. Atrodoties Latvijā, Marija Elizabete Sīgere 23. aprīlī sniegs tiešsaistes meistarklases vokālajā mākslā un franču valodas fonētikā JVLMA Vokālās katedras studentiem.
Koncerta tiešraide būs skatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas Facebook un YouTube kanālos, kā arī mājaslapā. Koncertu atbalsta Latvijas Nacionālā bibliotēka, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.