19. gadsimta Eiropas balles dejas nacionālās atmodas kontekstā

Zoom

Aicinām uz JVLMA Bibliotēkas un Tālākizglītības nodaļas tiešsaistes lekciju cikla “Ar tēju lasītavā”  4. sezonas 5. lekciju “19. gadsimta Eiropas balles dejas nacionālās atmodas kontekstā” 26. janvārī docentes Gunas Ezermales sniegumā.

Lai reģistrētos lekcijai, līdz 2024. gada 23.janvārim jāaizpilda pieteikuma anketa ŠEIT.  pieteikuma anketa. Vienas lekcijas maksa ir 9 EUR.

Guna Ezermale: “Ielūkojoties dejas vesture, ir novērojams, ka konkrētā vēstures perioda balles deju rašanās pirmsākumi parasti ir meklējami tautas dejā, tās soļos un īpatnībās. Deju skolotāji un horeogrāfi tās transformē un pielāgo deju modei, mūzikai, tērpiem, apaviem, arhitektūrai – kas būtiski ietekmē dejas attīstību konkrētā laika posmā un valstī.
Tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta Eiropā spēcīgi ietekmē dejas vidi, jo nacionālās vēsmas, kas ieplūst arī balles dejās, ir izteiktas un tiek rūpīgi izceltas, radot košu un daudzkrāsainu balles ainu. Tad nu dejotājiem ir jāprot ne vien deju soļi, bet arī jāspēj tos pasniegt vajadzīgajā nacionālajā manierē.
Notiek arī folklorizēšanās process – populārākie deju soļi un dejas nokļūst no balles zāles tautas svētkos, saplūstot ar nacionālajām īpatnībām konkrētajā vietā. Tādā veidā dejas un deju soļi pārceļo un iesakņojas citā pasaules malā.
To ļoti spilgti varam novērot kadriļas uzvaras gājienā, kas sākas 1816. gadā un ilgst līdz pat gadsimta beigām. Tāpat arī polkas popularitātē sākot no 1844. gada, kad uz brīdi tiek aizēnots pat valsis. Mazurka, galops un citas nacionālās izcelsmes dejas tiek dejotas balles zālēs visā Eiropā, un arī Latvijas teritorijas muižās un pilīs, kā varam spriest pēc baltvāciešu dienasgrāmatās lasāmajiem ierakstiem par deju skolotāju klātbūtni šajā sabiedrībā, deju mācīšanu, par to kādas dejas tika dejotas un kad.”

Dalīties ar šo pasākumu