Pirmizrādes Latvijā.
Jauns Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Operstudijas „Figaro” iestudējums:
Eižens d’Albērs
muzikāla traģēdija vienā cēlienā
KAINS
2024. gada 27. novembrī plkst. 20.30 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā.
Ieeja par ziedojumiem baznīcai.
Eižens d’Albērs /*1864.g Glāzgova, † 1864. g. Rīga/ operu Kains komponēja 1900. gadā. Tā pirmizrādīta tā paša gada 17. februārī Berlīnes Karaliskajā operā /Königliches Operhaus/, kas šodien saucas Berlīnes Valsts opera Unter der Linden.
Operas librets veidots kā Vecās Derības 1. Mozus grāmatas 4. nodaļā aprakstītā Kaina grēka, nogalinot savu brāli Ābelu, mākslinieciska fantāzija, un šodien ir aktuāls no visiem aspektiem.
Šīs operas, kur brālis nogalina brāli, notis JVLMA Operstudijas „Figaro” kādreiz uzvedamo operu plauktā gulēja gandrīz divdesmit gadus, gaidot laiku, kad būs aktuāla un vajadzīga. Un diemžēl šo laiku sagaidīja.
Ja iepriekšējā Operstudijas „Figaro” iestudējumā – Žana Krasa operā Polifēms – caur sengrieķu mītu runājām par traģiskajām sekām, ko cilvēkam, viņa dzīvei un mīlestībai nodara kara šausmas, tad šajā operā mēs runājam par šodien visaktuālāko – ticību un neticību, mīlestību un nodevību, dzīvību un nāvi. Runājam par to, cik viltīgi un gudri, ar glaimiem un sagrozītām patiesībām ļaunums iekļūst mūsos. Tikai nedaudz sašķiebjot mūsu domas, tas it kā pašiem ļauj nonākt pie atziņas, ka nonāvēt nozīmē atbrīvot, nonāvēt nozīmē darīt labu un dot mieru. Un tad cilvēks, noliedzis sevī Dievu, kļūst par nomaldījušos zvēru. Un brālis nogalina brāli…
Te ir vieta gan asociācijām par Krievijas iebrukumu Ukrainā, kur ļaunums savā starpā liek karot divām tik tuvām tautām, gan par globālām norisēm, kur redzam tik daudz naida un negāciju.
Bet opera ir arī par to, ka vara, kas vedina uz ļauno, lai kā tā gribētu sevi uzskatīt par pasaules valdnieci, stāv zemāk par to Avotu, kurš ir Lielais Taisnīgums, Lielā Gaisma, un ko saucam par Dievu. Un Dievs, sevī ietverot visu pasauli un tās esamību, beigās vienmēr uzvar…
JVLMA Operstudijas „Figaro” vadītājs Viesturs Gailis
Iestudējuma radošā grupa:
Muzikālā vadība: Viesturs Gailis
Režisors: Jurģis Spulenieks
Scenogrāfe un tērpu māksliniece: Kristīne Abika
Koncertmeistares: Inguna Puriņa, Svetlana Stankeviča
Grima māksliniece: Anda Šteina
Gaismu mākslinieks: Kristaps Gailis
Pavadošā ansambļa koordinatore: Laila Lakstīgala
Ādams: Inmārs Sikle
Ieva: Evita Martinija
Ābels, viņu dēls: Vitālijs Stankevičs
Kains, viņu dēls: Artis Muižnieks
Ada, Kaina sieva: Maija Beatrise Punka
Ēnohs, Kaina dēls: Gita Sondare
Lucifers: Emīls Gilučs-Lācis
Dieva balss: visi solisti, izņemot Kainu
Iestudējumu un izrādes atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīca