Operstudijas "Figaro" jauniestudējums "Polifēms. Versija"

JVLMA Lielā zāle

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudijas "Figaro" jauniestudējums

Žans Krass (1879–1932)
POLIFĒMS. VERSIJA 

Opera divos cēlienos, Alberta Samēna librets

Izrāde 7. novembrī plkst. 18.00 JVLMA Lielajā zālē

Muzikālais vadītājs: Viesturs Gailis
Režisore: Ināra Slucka
Scenogrāfs: Aigars Ozoliņš
Tērpu māksliniece: Evija Dāboliņa
Diriģents: Artūrs Gailis
Koncertmeistare: Inguna Puriņa

Solisti: 
Polifēms: Artis Muižnieks, Rihards Millers
Galateja: Laura Kancāne, Paula Mihailova
Līkasa: Liāna Muižniece
Akīds: Andris Kipļuks, Dainis Kalnačs
Zēns: Jāzeps Kehris, Jurģis Pudulis (Rīgas Doma skolas audzēkņi)

Biļetes cena 10 eur,  skolēniem, studentiem, pensionāriem – 7 eur
Biļetes tikai iepriekšpārdošanā Biļešu paradīzes kasēs un bilesuparadize.lv 

Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. 

"Pasaulē nav nekā briesmīgāka par karu. 
Tas sakropļo cilvēku likteņus, iznīcina mīlestību…"

Jebkurš mīts mūs aizved uz laiku, kad viss tika radīts. Tas sevī glabā lietu pastāvēšanas cēloni un mērķi, sniedzot iespēju tajos atgriezties, atjaunot, attīstot to šodienas realitātē. Tā mēs veidojam laika un šodienas telpas pieredzi. 
Franču komponists Žans Krass, būdams kara kuģa kapteinis, VERSIJU grieķu mītam par Polifēmu rakstīja pirmā pasaules kara laikā. Kaut arī mūzika vibrē brīnišķīgās impresionisma harmonijās un melodijās, operas sižetu nosaka robustā ciklopa nelaimīgā mīlestība uz jauno, trauslo Galateju.

Operstudijas "Figaro" VERSIJU Žana Krasa operai "Polifēms" nav iespējams aplūkot ārpus šī brīža situācijas pasaulē konteksta. Polifēms nav vardarbīgs. Viņš ir atbildīgs, viņš aizstāvējis savu zemi, savu mīlestību. Bet karš viņu pārveidoja pēc savas briesmīgās sejas fiziski un garīgi. 
Tāds ir izejas punkts notiekošajam operā – galvenais varonis pēc karā iegūtajām fiziskām un garīgām traumām – kad par vienīgo iemeslu dzīvot  kļūst mīlestība . Mīlestība pret Galateju.

"Zāles visbeidzot viņš atrada – uzkāpis augstajā klintī,
dziesmu par mīļoto toreiz viņš jūrmalā iesāka šādu:
“Galatej, baltā, ak, kāpēc tu atraidi mīlošu sirdi?
Nevaru rimties vēl tagad, kopš redzēju tevi es toreiz,
valdīt pār jūtām nav spēka….""

(Citāts no Teokrita vienpadsmitās idilles par Polifēmu, kurš iemīlējis Galateju)

Pirkt biļetes

Dalīties ar šo pasākumu