Koncerts Eņģeļkauls ir stāsts par tiekšanos pēc gaismas – par spēku, kas ļauj būt trauslam, un par neredzamiem spārniem, kas mūs nes, kad aizmirstam kā lidot.
Koncerta pirmā daļa veido ceļu no Volfganga Amadeja Mocarta dzidri harmoniskās, bet pārsteidzošu kontrastu piesātinātās Sonātes K.332 Fa mažorā pretim brīnumam un garīgai apskaidrībai Ferenca Lista leģendās “Sv. Asīzes Franciska sprediķis putniem” un “Sv. Paolas Francisks soļo pāri viļņiem” līdz Riharda Vāgnera “Izoldes mīlas nāvei” Lista klavieru transkripcijā, kur mīlestība tiecas pāri cilvēciskās eksistences robežām.
Otrās daļas centrā būs šī gada jubilāru Imanta Zemzara un Pētera Vaska skaņdarbi, tostarp Vaska jaunākā klavierdarba “Liesmojošā rīta mūzika” pirmatskaņojums, kas ir pārsteidzoši aktuāli šobrīd kā kara šausmu attēlojums un brīdinājums apstāties.
Mākslinieciskās pētniecības iedvesmotajos, īpaši Diānai Zandbergai radītajos horeomuzikālajos jaundarbos – Sabīnes Ķezberes “Spoži balts” ar Baibas Kokinas horeogrāfiju un Lindas Leimanes “Eņģeļkauls” ar Raimonda Martinova horeogrāfiju – pianiste kļūs arī par dejotāju.
“Katra spārna pamatā ir kauli. Aiz lidojuma viegluma slēpjas spēks, aiz maiguma - izturība, aiz redzamā - neredzamais", šī Lindas Leimanes doma kļūst par visa koncerta metaforu.
Diāna Zandberga ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskā un radošā darba prorektore, Doktorantūras skolas vadītāja un Klavieru katedras asociētā profesore.
Jau vairākus gadu desmitus D. Zandberga aktīvi koncertē Eiropas valstīs, ASV un Brazīlijā, ir vairāku desmitu dažādu komponistu klavierdarbu pirmatskaņotāja, ieskaņojusi septiņus klaviermūzikas albumus, tostarp ar latviešu komponistu darbiem – Daces Aperānes Skaņas un atskaņas (Skani, 2015), Imanta Zemzara klaviermūziku Kāda cita Ceļiniekfantāzija (Skani, 2021), Latviešu klavierainavas (Skani, 2022).
Pianiste, kuras pirkstos ir uguns, – tā par Diānu Zandbergu rakstīja Spānijas laikraksts La Vanguardia.
