Oļģerta Grāvīša arhīvs jeb OGA

1. Projekta kopsavilkums*
Oļģerts Grāvītis (1926–2015) - komponists, muzikologs, profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un Lielās mūzikas balvas laureāts par mūža ieguldījumu mūzikā - teju visu sava radošā un pētnieciskā darba mūžu veltīja latviešu mūzikas vēstures apkopošanai, kas iekļāva dažādu materiālu vākšanu. Muzikologs veidojis kolekcijas par personībām, organizācijām un notikumiem, bet 90. gados JVLMA apmeklēja trimdā devušās personas un nodeva dažādus materiālus, kā arī sūtīja tos Oļģertam Grāvītim uz Latviju. Darbs ir rezultējies nozīmīgā Oļģerta Grāvīša arhīvā (turpmāk OGA), kurā atrodas unikāli materiāli - manuskripti, fotogrāfijas un cita veida avoti, kas nav pieejami plašākam pētnieku un interesentu lokam. Arhīvs atrodas Jāzepa Vītola piemiņas istabā, skapī, tā pašreizējais fiziskais veidols ir apmēram 200 lielas mapes (foto pielikumā), kuru saturs ir zināms, bet sistematizēta izpēte vēl nav veikta. Šī projekta pirmajā posmā ir jāveic materiālu izvērtēšana un šķirošana, kolekcijas sistematizēšana. Darba gaitā tiktu veidoti protokoli, lai saglabātu informāciju par kolekcijas mapju satura sākotnējo saturu un izmaiņām. Nozīmīga pirmā posma daļa ir arhīva glabāšanai piemērotu mapju iegāde. Otrajā posmā saturs tiktu kataloģizēts pēc bibliotēkas standartiem un iekļauts jau esošajā JVLMA elektroniskajā katalogā. Daļa materiālu - rokraksti un fotogrāfijas - ilgtermiņā ir jādigitalizē, bet primāri jāveic materiālu sistematizēšana (protokolēšana), šķirošana un nozīmīgāko materiālu ekspertīze un iekonservēšana. Apjomīgo darbu projekta I posma ietvaros laikā no šī gada aprīļa līdz oktobrim veiks JVLMA Zinātniskās pētniecības centra pētnieces - muzikoloģes Zane Prēdele, Kristiāna Vaickovska un Laura Švītiņa. Otrajā posmā projektā iesaistīsies JVLMA bibliotēkas darbinieki.
2. Informācija par projekta mērķiem un uzdevumiem (projekta ilgtermiņa, īstermiņa mērķu formulējums)*
Īstermiņa mērķis jeb pirmā posma mērķis ir - sistematizēt (protokolēt) OGA materiālus, šķirot tos pēc nozīmīguma un uzglabāšanas metodes. - iegādāties arhīva materiālu glabāšanai atbilstošas mapes no bezskābes kartona. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku esam noskaidrojuši iespējamo piegādātāju un cenu. Ilgtermiņa mērķis ir sakārtot OGA, lai tas uz profesora, komponista simts gadu jubileju (2026. gadā) būtu pieejams plašam interesentu – mūziķu un pētnieku lokam atbilstoši mūsdienu labas prakses piemēriem par avotu pieejamību, ar to saprotot ievietošanu elektroniskā katalogā, lai no jebkuras vietas pasaulē varētu iepazīties ar materiālu saturu, vērtīgākos materiālus digitalizējot uz pievienojot jau esošajai JVLMA digitālajai bibliotēkai, ar kuru ikviens var iepazīties digitalabiblioteka.lv
3. Darbības programma*
1. posms - 2024. gada aprīlis - oktobris: materiālu ekspertīze, šķirošana, protokolēšana un iekonservēšana; 2. posms - 2024. gada novembris - 2025. gada augusts: kataloģizēšana un uzglabāšanas metodes izvēle (piem. digitalizācija); 3. posms - 2025. gada septembris - 2026. gada marts: digitalizācija; 4. posms - 2026. gada aprīlis - septembris: komunikācija ar potenciālo mērķauditoriju (publikācijas, lekcijas, diskusijas u.tmldz.), Oļģerta Grāvīša arhīva konference vai cita veida norise, kas atspoguļo sakārtoto un atklāj krājuma pieejamību un saturu.
4. Informācija par paredzamajiem rezultātiem, ko plānots sasniegt, īstenojot projektu*
Projekts · nodrošina iepriekš nepieejama kultūras piedāvājuma pieejamību sabiedrībai; - padara pieejamus materiālus gan aktīvam pētniecības darbam, gan studējošiem; · vērsts uz kultūras piedāvājuma un pakalpojumu attīstīšanu un pieejamības nodrošināšanu; · nodrošina rezultātu ilgtspēju un kultūras piedāvājuma pieejamību ilgtermiņā, · tiek īstenots, sadarbojoties divām lielām kultūras organizācijām - JVLMA un LNB. Sistematizētie materiāli tiks kataloģizēti un aprakstīti atbilstoši publiskai pieejama bibliotēkas kataloga standartiem; JVLMA digitalizētie resursi nonāks JVLMA personalizētajā profilā un papildinās JVLMA kolekciju, tomēr tie ir integrēti LNB DOM sistēmā un, meklējot vajadzīgo objektu, meklētājā uzrādās informācija jebkuram lietotājam. 
Personalizētais JVLMA profils atvieglo lietošanu, jo: 1) Atvieglos pieeju vienumam – ja meklējamais objekts atradīsies JVLMA digitālās bibliotēkas profilā, neradīsies pārpratumi, kur atrodas oriģināls. 2) Digitalizējamie rokraksti ir JVLMA īpašums, tādēļ juridiski nav iespējams tos iekļaut LNB katalogā bez atsauces uz JVLMA. Atkarībā no autora dzīves gadiem, tiks piedāvāta pieeja vai nu no jebkuras vietas pasaulē (piemēram, Jāzepa Vītola darbi), vai, ja nav pagājuši 70 gadi pēc autora nāves, nepārkāpjot autortiesības, pieeja ierobežota ar JVLMA IP adresēm vai jebkuram lietotājam, kas ieradīsies JVLMA bibliotēkā. Šādu pieejamības principu saviem digitalizētajiem rokrakstiem izmanto arī LNB.
5. Informācija par projekta īstenotājiem (īstenošanā iesaistītās personas un organizācijas)*
Projekta pirmajā posmā iesaistītas trīs pētnieces: Laura Švītiņa [Mg.art] muzikoloģe. Pētnieciskās intereses saistās ar mūziķu organizācijām, Latvijas mūzikas vēsturi 20. gadsimtā un digitālajām tehnoloģijām vēstures izpētē.
Kristiāna Vaickovska [Mg.art], zinātniskā grāda pretendente, kordiriģente un muzikoloģe, kuras promocijas darba tēma skar padomju Latvijas periodu un latviešu kormūziku. Piedalījusies līdzīgas prakses projekta Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles senās nošu kolekcijas pirmreizēja inventarizācija un kataloģizācija darba grupā. Libauer cantorat iekļauts starptautiskajā nošu katalogā RISM [International Inventory of Musical Sources]. 
Zane Prēdele [Dr.art] darbojusies pētnieciskos nolūkos ar Oļģerta Grāvīša arhīva materiāliem, rakstot promocijas darbu Jāzeps Vītols kultūras atmiņas dinamikā: kanoni un arhīvi.
6. Informācija par plānoto mērķauditoriju, norādot, kā plānots to sasniegt*
OGA mērķauditorija galvenokārt ir mūzikas profesionāļi, pētnieki, tomēr liela daļa materiālu būs interesants izpētes objekts arī studentiem un skolu jauntanei. OGA krājumā blakus mapēm par personībām ir arīi mapes par organizācijām, koriem, Dziesmu svētkiem. Šajā projekta posmā īpašu uzmanību pievērsīsim skolu jaunatnes Dziesmu svētkiem. Par šo kultūras fenomenu pašlaik tiek rakstita grāmata un OGA materiāli varētu būt interesants papildinājums tās saturam. Aizvien pieaugoša interese par latviešu mūziku ir arī ārzemju pētniekiem un mūziķiem, attiecīgi potenciālā mērķauditorija ir starptautiska: no topošo mūzikas profesionāļu līdz augstākā līmeņa pētniekiem. Šobrīd Oļģerta Grāvīša arhīvs pieejams šauram lokam - principā tikai JVLMA pētniekiem, studentiem un darbiniekiem. Par lielu daļu materiālu nav iespējams uzzināt attālināti, jo informācija nav specifiski apkopota, lai to iekļautu kopkatalogā, kā arī vēlams, lai būtu pieejama digitālajā bibliotēkā.
7. Ja projekts turpinās, rakstiska atskaite par VKKF agrāk piešķirtā finansējuma apjomu un izlietojumu
Cita informācija
“Jau 1952. gadā O. Grāvītis tika uzņemts Latvijas Komponistu Savienībā, kur darbojās arī sekretāra amatā (1959.–1962.; 1968.–1976.). Nu jau labu laiku blakām daudzajiem radošajiem uzdevumiem KS un LMA, O. Grāvītis aizrautīgi aprūpē J. Vītola Piemiņas istabas archīvu, vācot un krājot materiālus ne tikai par mūsu mūzikas vecmeistaru, bet veidojot daudzo viņa skolnieku, laika biedru dokumentālos fondus (Ādolfa Ābeles, Arnolda Kalnāja, Jāņa Mediņa, Oļģerta Zīversa, Teodora Reitera u.c) - Kļaviņš, Jānis V. Prof. Dr. art. fragments no Kanādā iznākošā nedēļas laikraksta latviešu valodā - Oļģerts Grāvītis. Latvija Amerikā, Nr.8 (22.02.1997) Oļģerta Grāvīša arhīvs [ar šāda nosaukuma zīmogu ir apzīmogoti lielākā daļa arhīva materiālu] ir sakārtots pa tematiskām mapēm [kuras neatbilst ilgstpējīgam uzglabāšanas standartam], kas apzīmētas ar personu (komponisti, mūziķi, muzikologu) uzvārdu un vārdu vai kolektīva, organizācijas nosaukumu. Kopskaitā arhīvā atrodamas ap 200 mapēm. Mapēs tika iekļauti periodikas izgriezumi [šķirojami, salīdzināmi ar periodika.lv], fotogrāfijas [unikāli materiāli, digitalizējami], vēstules [manuskripti, digitalizējami], pastkartes [oriģināli], koncertu programmiņas [gan drukātas, gan rokrakstos ar Oļģerta Grāvīša komentāriem], biļetes, ielūgumi, kā arī grāmatu, nošu manuskripti [unikāli, publiski nepieejami, digitalizējami] un izdevumi [šķirojami, salīdzināmi ar citu mūzikas krātuvju katalogiem], un citi ar konkrēto tēmu saistīti materiāli, to starpā nozīmīgi materiāli, kas pēc neatkarības atgūšanas ir sūtīti no trimdas kopienām.