Valsts pētījumu programmas (VPP) ir zinātnes palīginstruments, kas darbojas ar mērķi palīdzēt valstij identificēt un pētīt Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākos jautājumus, kuru risināšanai nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu.
Ir svarīgi nodrošināt, ka valsts stratēģiski investē budžeta līdzekļus zinātniskajā darbībā, lai radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, tajā skaitā valsts drošībai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai, sabiedrības attīstībai un kultūras mantojuma saglabāšanai.

VPP "Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai"

Programmas virsmērķis bija Latvijas mākslas un kultūras kapitāla efektīva izmantošana Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

Programmas mērķis bija attīstīt cilvēkkapitālu un zināšanu bāzi humanitārajās zinātnēs, mākslas zinātnēs un sociālajās zinātnēs par procesiem Latvijas mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma jomā, to sociālo un ekonomisko ietekmi un ilgtspēju.

Lai sasniegtu programmas mērķi, tika noteikti šādi programmas uzdevumi:

1.    attīstīt zināšanu bāzi par mākslinieciskās jaunrades vēsturi un aktuālajiem procesiem Latvijas kultūrā, tai skaitā mūzikā, literatūrā, teātra un dejas mākslā, vizuālajā mākslā, dizainā, arhitektūrā, audiovizuālajā un filmu mākslā un citās jomās, kā arī par sabiedrības un radošo kopienu iesaistes un līdzdalības praksēm un kultūras un mākslas procesu daudzveidību, ilgtspēju un saikni ar kultūras un kultūrizglītības vajadzībām, sekmējot pētniecības, augstākās izglītības un mākslinieciskās jaunrades saikni;
2.    attīstīt zināšanu bāzi par Latvijas kultūras mantojuma (materiālā, nemateriālā, dokumentārā) aizsardzību, saglabāšanu, tālāknodošanu, komunikācijas un pārvaldības jautājumiem, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiskās iespējas, ekonomiskos, sociālos un vides apstākļus, kultūras mantojuma un atmiņas institūciju lomu, kā arī par sabiedrības, īpaši jauniešu, un mantojuma kopienu iesaistes un līdzdalības praksēm;
3.    attīstīt pētniecības metodes un zināšanu bāzi par mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma nozaru ietekmi, tostarp sociālo un ekonomisko ietekmi, pārneses efektiem un lomu Latvijas valsts, sabiedrības un tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā un nacionālās identitātes veidošanā.

Programmas kopējais finansējums 2020.-2022. gadam bija 1 075 350 eiro. Programmu finansēja no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas valsts budžeta programmā 20.00.00 “Kultūrizglītība” piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu administrēja Latvijas Zinātnes padome

Projekta apraksts

Projekta vadītājs: Dr.art. Rūta Muktupāvela

Projekta Nr.: VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003

Projekta īstenošanas laiks: 1.10.2020.-30.09.2022.

Projekta finansējums: 1 000 035,00 EUR

Projekta finansētājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija

Projekta partneri: Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI)

Kontaktinformācija: 

VPP projekta koordinatore un vadošā pētniece Dr.art. Baiba Tjarve, baibatj(abols)gmail.com 

VPP projekta kontaktpersona JVLMA, profesors, pētnieks Dr. art. Jānis Kudiņš, janis.kudins(abols)jvlma.lv

Projekts “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”/CARD (Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) tika īstenots Latvijas Republikas Kultūras ministrijas izstrādātās Valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai 2020.–2022. gadam" ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrēja Latvijas Zinātnes padome.

Kopsavilkums

VPP projekts CARD jeb Kultūras (C) un mākslas (A) resursi (R) attīstībai (D) tika izstrādāts, lai atklātu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai un nacionālās identitātes veidošanai nozīmīgākās mākslas un kultūras vērtības, kā arī novērtētu un argumentētu to resursietilpību kultūras kapitāla veidošanā. Projektā novērtēti nozīmīgākie mākslas un kultūras kapitāla vairošanas resursi: arhitektūras, audiovizuālās un filmu mākslas, dizaina, mūzikas, teātra un dejas, kā arī vizuālās mākslas vēstures un mūsdienu fenomeni; aktuālā Latvijas kultūras ekosistēma, tās operatoru saiknes un ietekme, sabiedrības un kultūras auditorijas līdzdalība; kultūras mantojums, atmiņas institūcijas, mantojuma kopienu līdzdalība, jo īpaši jauniešu segments. 

Pētījumam bija divu līmeņu teorētiskais ietvars: projektam kopumā (kultūras kapitāla un kultūras ekosistēmas teorijas) un pakārtoti katras pētnieciskās aktivitātes uzdevumiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta metodoloģijas, tai skaitā sociālās un ekonomiskās ietekmes noteikšanas, māksliniecisko pētījumu un digitālo metožu attīstībai. Projekta zinātnisko kvalitāti, ieviešanu un rezultātu ietekmi nodrošināja piecu zinātnisko institūciju konsorcijs (Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts), kura kapacitāti nosaka zinātniskās darbības rezultāti; iekšējā un starptautiskā partnerība; pētniecības, studiju un mākslinieciskās jaunrades sinerģija, cieša saikne ar kultūras un mākslas procesiem. Pētījums padziļināti un starpdisciplināri izskatīja kultūras un mākslas vidi, veidojot plašu ietekmes mērogu politikā, nozarē un izglītībā.

Projekta mērķis un uzdevumi

Projekta mērķis bija veidot starpdisciplināru cilvēkkapitāla un zināšanu bāzi par kultūras kapitāla daudzveidību un vērtību, kultūras sektora ekosistēmas dzīvotspēju veidojošiem procesiem kā resursu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

Projekta uzdevumi:
1.    analizēt atsevišķus mākslas vēstures fenomenus (arhitektūrā, audiovizuālajā un filmu mākslā, mūzikā, skatuves mākslās, vizuālajās mākslās un dizainā) un to lomu kultūras kapitāla veidošanā; 
2.    pētīt mūsdienu kultūras procesus – kartējot, tipoloģizējot un analizējot savstarpējās saiknes starp kultūras ekosistēmas aktoru grupām; 
3.    analizēt atsevišķu kultūras mantojuma veidu lomas un transformācijas kultūras ekosistēmā;
4.    pētīt mantojuma kopienu un citu sabiedriski aktīvo grupu (īpaši jauniešu) daudzveidību un jaunās mantojuma pārvaldības un komunikācijas pieejas; 
5.    pētīt un sistematizēt mākslas un digitalizācijas pētniecības metodoloģiskās pieejas mākslas un kultūras mantojuma studijās un augstākajā izglītībā; 
6.    attīstīt metodoloģijas un metodes kultūras un radošā sektora aktivitāšu sociālās un ekonomiskās ietekmes mērīšanai un izstrādāt Latvijas kontekstam piemērotus monitorēšanas indikatorus; 
7.    nostiprināt pētnieku tematisko  grupu pētniecisko kapacitāti un palielināt piecu partnerinstitūciju integrāciju; 
8.    nodrošināt zināšanu pārnesi politikas veidotājiem, praktiķiem un citām iesaistītajām pusēm.

Projekta ietvaros tika īstenoti septiņi darba posmi (DP), aktivitāšu īstenošanā piedaloties visiem partneriem:

1. darba posms: Mākslinieciskās jaunrades vēstures pētniecība un tās rezultāti kā kultūras kapitāla attīstības resurss (atbildīgās kontaktpersonas: Daina Lāce (LMA) un Jānis Kudiņš (JVLMA).
DP mērķis bija radīt jaunas zināšanas par Latvijas kultūras un mākslas vēsturi, lai 1) attīstītu pēctecīgu, sistematizētu un kontekstuālu Latvijas mākslinieciskās jaunrades vēstures zinātnisko zināšanu sistēmu; 2) novērtētu šo zināšanu nozīmi kultūras kapitāla veidošanā; 3) integrētu jaunās zināšanas augstākās izglītības saturā; 4) nodrošinātu zināšanu pārnesi mākslas nozaru radošo profesionāļu vidē.

2. darba posms: Aktuālo kultūras procesu ekosistēma un sabiedrības līdzdalība kā kultūras kapitāla vairošanas resurss (atbildīgā kontaktpersona: Anda Laķe (LKA).
DP mērķis bija papildināt kultūras informāciju sistēmu un radīt jaunas zināšanas par aktuālajiem kultūras procesiem: identificēt, kartēt un tipoloģizēt Latvijas kultūras un radošā sektora ekosistēmas operatoru grupas un to mijiedarbes, izvērtēt šo operatoru, kā arī sabiedrības un kultūras auditorijas līdzdalības nozīmi kultūras kapitāla daudzveidības vairošanā.

3. darba posms: Kultūras mantojuma loma kultūras ekosistēmas attīstībā. Atmiņas institūcijas kā kultūras kapitāla resurss (atbildīgās kontaktpersonas: Katrīna Teivāne-Korpa (LNB) un Inese Sirica (LMA).
DP mērķis bija novērtēt kultūras mantojumu (materiālo, nemateriālo un dokumentāro) kā kultūras ekosistēmas daļu mūsdienu tehnoloģisko, ekonomisko, sociālo un vides apstākļu kontekstā; argumentēt tā nozīmi kultūras kapitāla daudzveidības un vērtības nodrošināšanā; aktualizēt, aprobēt, instrumentalizēt un komunicēt atmiņu institūciju resursu (krājumu, arhīvu) pielietojamību, lai attīstītu zināšanu bāzi par kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu, tālāknodošanu, komunikāciju un pārvaldību.

4. darba posms: Sabiedrības un mantojuma kopienu līdzdalības prakses. Mantojuma kopienas jauniešu segmentā (atbildīgā kontaktpersona: Rūta Muktupāvela (LKA).
DP mērķis bija tipoloģizēt sabiedrības un mantojuma kopienas, kā arī to līdzdalības prakses mantojuma aizsardzībā, saglabāšanā, tālāknodošanā, komunikācijā un pārvaldībā, lai novērtētu sabiedrības un kultūras mantojuma kopienu lomu kultūras ekosistēmas daudzveidības attīstībā un kultūras vērtību (materiālo un nemateriālo) jaunradē, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu kultūras praksēm.

5. darba posms: Mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma pētniecības metodoloģijas specifika un attīstība (atbildīgās kontaktpersonas: Andris Teikmanis (LMA) un Līga Pētersone (JVLMA).
DP mērķis bija attīstīt zināšanu bāzi un inovatīvas metodoloģiskās pieejas mākslinieciskās jaunrades/mākslas un kultūras mantojuma pētniecībā, koncentrējoties uz inovatīvām mākslas un pētniecības mijiedarbes formām, kā arī atmiņas institūciju krājumu digitālajām izpētes metodēm.

6. darba posms: Kultūras un radošā sektora ietekmes un pārneses efektu noteikšana (atbildīgā kontaktpersona: Ieva Zemīte (LKA).
DP mērķis bija attīstīt mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma sociālās un ekonomiskās ietekmes pētniecības metodoloģiju un metodes; noteikt šo fenomenu mērīšanas un monitoringa indikatoru kopas; atklāt piemērotākos novērtējuma pētījuma dizainus un ceļa kartes, lai noteiktu mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma ietekmi uz valsts, sabiedrības un tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un nacionālo identitāti.

7. darba posms: Projekta vadība un sinerģijas starp konsorcija partneriem (atbildīgā kontaktpersona: Baiba Tjarve (LKA).
DP mērķi bija 1) Īstenot projektu dotā laika un finanšu ietvarā; 2) nodrošināt mijiedarbību un sinerģiju starp partneru pētnieciskajām un akadēmiskajām aktivitātēm.

Apakšprojekta fokusā bija mūzikas dzīves procesu izpēte Latvijas teritorijā 17.–19. gadsimtā – periodā, kas saistīts ar dinamiskām pārmaiņām Latvijas kā teritoriāla jēdziena vēsturē (19. gadsimts kultūrvēsturiskā ziņā jau aplūkojams kā "valsts pirms valsts"). Apakšprojekts ir individuālu pētījumu kopa par tādiem jautājumiem kā sakrālās un sekulārās mūzikas prakse, muzikālā teātra prakse (ieskaitot atsevišķu uzvedumu vēsturiskās rekonstrukcijas mēģinājumus), muzikāli estētiskā doma, mūzikas kritika, mūzikas dzīve un tradīcijas Rīgā un citās Latvijas pilsētās, mūzikas recepcija dažādās lingvistiskajās kopienās. Izstrādātie pētījumi ir vērsti uz mūzikas procesu kristalizāciju plašā un sazarotā kultūras panorāmā iepriekš minētā perioda ietvaros, analizējot gan kultūras ģenēzes (cēloņsakarību redzējums), gan kultūras transmisijas (Rietumu tradīciju kontinuitātes un lokalizācijas) jautājumus. Apakšprojekta aktualitāti apliecina analogas pētījumu kopas trūkums, izvirzot tajā vairākus svarīgus, līdz šim neapgūtus jautājumus un vērtības Latvijas kultūrā. 

Apakšprojekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. oktobris – 2022. gada 30. septembris.

Projekta izpildītāji-pētnieki:
galvenā izpildītāja, apakšprojekta zinātniskā vadītāja, profesore, pētniece, Dr. art. Lolita Fūrmane
galvenais izpildītājs, profesors, pētnieks, Dr. phil. Mārtiņš Boiko
galvenā izpildītāja, asociētā profesore, pētniece, Dr. art. Baiba Jaunslaviete
galvenais izpildītājs (periodā līdz 2021. gada 30. septembrim), profesors, pētnieks, Dr. art. Jānis Kudiņš
izpildītāja, pētniece, Dr. art. Zane Prēdele
izpildītāja (periodā no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. septembrim), Dr. art. Ieva Pauloviča

Horizontālās sadarbības iniciatīvas ar VPP projekta CARD pārējām partnerinstitūcijām kopīgu semināru norisē, sadarbība ar LU LFMI pētnieci, projekta galveno izpildītāju Dr. art. Ilzi Šarkovsku-Liepiņu, LNB Speciālo krājumu departamentu individuālo pētījumu izstrādē (projekta izpildītāja Mg. art. Eridana Žiba).

Apakšprojekta rezultāti

Izpildītāju piedalīšanās divu JVLMA apakšprojektu konferencēs:

2021. gada 22. – 23. aprīlis, tiešsaistes zinātniskā konference 18. – 20. gadsimta mūzikas kultūra un sociālvēsturiskie konteksti Latvijā: jaunākie pētījumi: ŠEIT. 

2022. gada 21. – 22. aprīlis, tiešsaistes zinātniskā konference Jaunākie pētījumi par 18. – 20. gadsimta mūziku Latvijā: ŠEIT. 

Apakšprojektu izpildītāju Mārtiņa Boiko, Baibas Jaunslavietes un Zanes Prēdeles dalība ar pētījumu prezentācijām piecās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Latvijā, Lietuvā un Itālijā.

Apakšprojekta izpildītāju izstrādāto pētījumu kopas publicēšana JVLMA periodiskā izdevuma Mūzikas akadēmijas raksti divos tematiskos numuros:

"Mūzikas akadēmijas raksti", Nr. 19, 2021, sešu pētījumu raksti. Izdevums pieejams tiešsaistē: ŠEIT. 

"Mūzikas akadēmijas raksti", Nr. 21, sešu pētījumu raksti, plānotais publicēšanas laiks 2023. gada martā. Izdevums būs pieejams tiešsaistē.

Zinātnisko pētījumu publikācijas citos izdevumos: 

Baiba Jaunslaviete (2020). Reception of Czech and Latvian music by German music critics in Riga in the late 19th and early 20th centuries: some comparative aspects. Musicologica Brunensia, Vol. 55 / 2. Brno: Masarykova univerzita, Filozofická fakulta, 149–162. 

Žurnāls indeksēts datubāzēs WEB of SCIENCE, SCOPUS. Raksts pieejams tiešsaistē: ŠEIT. 

Zane Prēdele (2022). Pētījuma raksts par Latvijas konservatorijas izveidošanās un Jāzepa Vītola darbības atsevišķiem aspektiem. Tiks publicēts projekta Latvijas Mākslas akadēmijas zinātnisko rakstu krājumā Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks. Plānotais izdevuma publicēšanas laiks – 2023. gads.

Klausies: iepazīstināšana ar apakšprojekta katra izpildītāja veiktajiem pētījumiem Latvijas Radio 3 Klasika raidījumu ciklā “Latvijas mūzika uz viļņa” – ŠEIT. 
 

Šajā apakšprojektā, kurā bija apvienojušies pieredzējuši pētnieki un studējošie, padziļināti tika pētīts 20. gadsimta 20.-30. gadu periods Latvijas mūzikas kultūrā, sabalansēti pievēršot uzmanību akadēmisko žanru, populārās (šlāgera) un džeza mūzikas attīstības procesiem, recepcijai sabiedrībā un mākslinieciskajām vērtībām. Vēl tika analizēti procesi džeza attīstībā un modernisma (modernitātes) adaptācijā padomju okupācijas periodā, kā arī mūzikas kultūras procesi Trešās Atmodas fundamentālo vēsturisko pārmaiņu laikā 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē un 90. gadu sākumā, kā arī tika veikts faktoloģijas un hronoloģijas analītisks apkopojums operas žanra mantojumā. Visu apakšprojekta individuālo pētījumu vienojošā metodoloģiskā pieeja balstījās uz kultūras socioloģijas teorijām, mākslas un kultūras recepcijas teorijām, vēsturiskā diskursa analīzes un kultūras atmiņas teorijām. Katrā atsevišķā pētījumā tika lietotas arī citas, ar konkrēto pētījuma objektu saistības metodes, tai skaitā dažādu datu un informācijas kvantitatīvā un kvalitatīvā kontentanalīze.

Apakšprojekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. oktobris – 2022. gada 30. septembris.

Projekta izpildītāji-pētnieki:
galvenais izpildītājs, apakšprojekta zinātniskais vadītājs, profesors, pētnieks, Dr. art. Jānis Kudiņš
izpildītājs, profesors, Dr. art. Indriķis Veitners
izpildītāja, pētniece Dr. art. Lauma Mellēna-Bartkeviča
izpildītāja, Mg. art. Ināra Jakubone
izpildītājs, doktora zinātniskā grāda pretendents (studējošais doktora studiju programmā periodā no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 31. augustam), Mg. hist. Alberts Rokpelnis
studējošā (periodā no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 18. jūnijam akadēmiskajā maģistra studiju programmā), Mg. art. Aija Kupjanska
studējošā (periodā no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 30. septembrim akadēmiskajā maģistra studiju programmā), Mg. art. Marina Vidmonte
studējošā (periodā līdz 2021. gada jūnijam profesionālajā bakalaura studiju apakšprogrammā Mūzikas vēsture, teorija un žurnāliste, periodā no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 30. septembrim akadēmiskajā maģistra studiju programmā), Bc. art. Laura Švītiņa

Apakšprojekta rezultāti 

Izpildītāju piedalīšanās divu JVLMA apakšprojektu konferencēs:

2021. gada 22. – 23. aprīlis, tiešsaistes zinātniskā konference 18. – 20. gadsimta mūzikas kultūra un sociālvēsturiskie konteksti Latvijā: jaunākie pētījumi: ŠEIT. 

2022. gada 21. – 22. aprīlis, tiešsaistes zinātniskā konference Jaunākie pētījumi par 18. – 20. gadsimta mūziku Latvijā: ŠEIT. 

Apakšprojektu izpildītāju Jāņa Kudiņa, Laumas Mellēnas-Bartkevičas, Alberta Rokpeļņa un Indriķa Veitnera dalība ar pētījumu prezentācijām 12 starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Itālijā, Grieķijā, Nīderlandē, Somijā, Zviedrijā.

Apakšprojekta izpildītāju izstrādāto pētījumu kopas publicēšana JVLMA periodiskā izdevuma Mūzikas akadēmijas raksti divos tematiskos numuros:

"Mūzikas akadēmijas raksti", Nr. 18, 2021, sešu pētījumu raksti. Izdevums pieejams tiešsaistē: ŠEIT. 

"Mūzikas akadēmijas raksti", Nr. 20, deviņu pētījumu raksti, plānotais publicēšanas laiks 2022. gada decembrī. Izdevums būs pieejams tiešsaistē.

Zinātnisko pētījumu publikācijas citos izdevumos: 

Kudiņš, Jānis (2020). The Rock Opera Lāčplēsis (Bearslayer, 1988): Symbolic Meaning in the Historical Change Process and the Cultural Memory of Latvia. Lietuvos Muzikologija / Lithuanian Musicology, No. 21, Lithuanian Academy of Music and Theatre, eds. Rūta Stanevičiūte, Rima Povilionienė, Pp. 94–111.
Žurnāls indeksēts datubāzē SCOPUS. Raksts pieejams tiešsaistē: ŠEIT. 

Kudiņš, Jānis (2021). Fragmentary and Moderate Modernism in Latvian Music History. Some Local Features and Peculiarities, Culture Crossroads, No. 19. Riga: Latvian Academy of Culture, eds. Anda Laķe, Ilona Kunda, Pp. 111–125.
Žurnāls indeksēts datubāzē ERIH PLUS. Raksts pieejams tiešsaistē: ŠEIT. 

Mellēna-Bartkeviča, Lauma (2022). Contemporary Music(al) Theatre in Latvia: Problem of Definitions and Formats. Culture Crossroads, No. … Riga: Latvian Academy of Culture, eds. Anda Laķe, Ilona Kunda. In progress.
Žurnāls indeksēts datubāzē SCOPUS.
*JVLMA pirmā apakšprojekta izpildītāja iesaiste:
Jaunslaviete, Baiba (2021). Latvian Music in the Forums of the Composers Union from the Late 1970s until the Late 1980s: Main Manifestations of Sociocultural Change. Lietuvos Muzikologija / Lithuanian Musicology, No. 22. Vilnius: Lithuanian Academy of Music and Theatre, 104–117.
Žurnāls indeksēts datubāzē SCOPUS. Raksts pieejams tiešsaistē: ŠEIT. 

Veitners, Indriķis (2021). Fanka kustība Latvijā 1990. gados un tās iespaids uz Latvijas džeza vēlāko attīstību. Jazz in, Nr. 24. Rīga: ŠEIT un ŠEIT. 

Citas publikācijas. 

Izstrādāts zinātniskās monogrāfijas manuskripts: Kudiņš, Jānis (2022). Phenomenon of Tango Songs by Oscar Strok in the Context of European Popular Music Culture. Riga: Latvian Acadey of Music. Manuskripts nodots glabāšanā JVLMA, uzsākta starptautiska izdevēja meklēšanas process.

Apakšprojekta ietvaros izstrādātie un aizstāvētie studiju diplomdarbi:

Kupjanska, Aija (2021). Libreta terminoloģija un Raiņa “Pūt, vējiņi!” atveide Felicitas Tomsones operā. Maģistra darbs. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

Vidmonte, Marina (2022). Valentīna Utkina klaviersonātes viņa dzīves un daiļrades kontekstā. Maģistra darbs. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

Švītiņa, Laura (2021). Latvijas Mūziķu biedrība (1923-1938): darbības profils un koncertakcijas “Mūziķu diena” ieguvumi. Bakalaura darbs. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

Klausies: iepazīstināšana ar apakšprojekta katra izpildītāja veiktajiem pētījumiem Latvijas Radio 3 Klasika raidījumu ciklā “Latvijas mūzika uz viļņa” – ŠEIT. 

Apakšprojektu sadarbībā īstenoja trīs augstskolas – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), Latvijas Kultūras akadēmija (LKA). Apakšprojekta zinātniskais vadītājs – LMA prorektors zinātniskajā un studiju darbā, profesors, VPP projekta CARD galvenais izpildītājs, Dr. art. Andris Teikmanis.

JVLMA pārstāve-izpildītāja apakšprojektā bija ZPC pētniece, profesionālās doktora studiju programmas direktore, Dr. art., Diāna Zandberga.

Apakšprojekta mērķis bija attīstīt zināšanu bāzi un inovatīvas metodoloģiskās pieejas mākslinieciskās jaunrades/mākslas un kultūras mantojuma pētniecībā, koncentrējoties uz inovatīvām mākslas un pētniecības mijiedarbes formām.

Apakšprojekta galvenie rezultāti JVLMA: 

- starptautiska stardiscplināra mākslinieciskās pētniecības konference Artistic research: various fields, approaches, experiences, kas JVLMA notika 2022. gada 5. – 7. maijā. Konferencē piedalījās 96 dalībnieki (70 prezentācijas), no 25 valstīm: LASĪT ŠEIT. 

- D. Zandbergas un profesionālās doktora studiju programmas doktorantu līdzdalība projekta kopīgajās konferencēs, publikācijas mākslinieciskās pētniecības rakstu krājuma un metodiskās rokasgrāmatas izstrādē.