Valsts pētījumu programma "Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" – projekts CARD

VPP Latvijas kultūra - resurss Latvijas attīstībai: vispārēja informācija

Valsts pētījumu programmas (VPP) ir zinātnes palīginstruments, kas darbojas ar mērķi palīdzēt valstij identificēt un pētīt Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākos jautājumus, kuru risināšanai nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu.

Ir svarīgi nodrošināt, ka valsts stratēģiski investē budžeta līdzekļus zinātniskajā darbībā, lai radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, tajā skaitā valsts drošībai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai, sabiedrības attīstībai un kultūras mantojuma saglabāšanai.

VPP "Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai"

Programmas virsmērķis ir Latvijas mākslas un kultūras kapitāla efektīva izmantošana Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

Programmas mērķis ir attīstīt cilvēkkapitālu un zināšanu bāzi humanitārajās zinātnēs, mākslas zinātnēs un sociālajās zinātnēs par procesiem Latvijas mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma jomā, to sociālo un ekonomisko ietekmi un ilgtspēju.

Lai sasniegtu programmas mērķi, noteikti šādi programmas uzdevumi:

  1. attīstīt zināšanu bāzi par mākslinieciskās jaunrades vēsturi un aktuālajiem procesiem Latvijas kultūrā, tai skaitā mūzikā, literatūrā, teātra un dejas mākslā, vizuālajā mākslā, dizainā, arhitektūrā, audiovizuālajā un filmu mākslā un citās jomās, kā arī par sabiedrības un radošo kopienu iesaistes un līdzdalības praksēm un kultūras un mākslas procesu daudzveidību, ilgtspēju un saikni ar kultūras un kultūrizglītības vajadzībām, sekmējot pētniecības, augstākās izglītības un mākslinieciskās jaunrades saikni;
  2. attīstīt zināšanu bāzi par Latvijas kultūras mantojuma (materiālā, nemateriālā, dokumentārā) aizsardzību, saglabāšanu, tālāknodošanu, komunikācijas un pārvaldības jautājumiem, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiskās iespējas, ekonomiskos, sociālos un vides apstākļus, kultūras mantojuma un atmiņas institūciju lomu, kā arī par sabiedrības, īpaši jauniešu, un mantojuma kopienu iesaistes un līdzdalības praksēm;
  3. attīstīt pētniecības metodes un zināšanu bāzi par mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma nozaru ietekmi, tostarp sociālo un ekonomisko ietekmi, pārneses efektiem un lomu Latvijas valsts, sabiedrības un tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā un nacionālās identitātes veidošanā.

Programmas kopējais finansējums 2020.-2022. gadam ir 1 075 350 eiro. Programmu finansē no Kultūras ministrijas valsts budžeta programmā 20.00.00 “Kultūrizglītība” piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts "Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai/CARD"

Projekta apraksts

Projekta vadītājs: Dr.art. Rūta Muktupāvela

Projekta Nr.: VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003

Projekta īstenošanas laiks: 1.10.2020.-30.09.2022.

Projekta finansējums: 1 000 035,00 EUR

Projekta finansētājs: Latvijas Zinātnes padome

Projekta partneri: Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI)

Kontaktinformācija: 

VPP projekta koordinatore un vadošā pētniece Dr.art. Baiba Tjarve,  

VPP projekta kontaktpersona JVLMA, profesors, pētnieks Dr. art. Jānis Kudiņš,


Projekts “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”/CARD (Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) tiek īstenots Latvijas Republikas Kultūras ministrijas izstrādātās Valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai 2020.–2022. gadam" ietvaros. Finansē Latvijas Zinātnes padome.

Kopsavilkums

VPP projekts CARD jeb Kultūras (C) un mākslas (A) resursi (R) attīstībai (D) izstrādāts, lai atklātu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai un nacionālās identitātes veidošanai nozīmīgākās mākslas un kultūras vērtības, kā arī novērtētu un argumentētu to resursietilpību kultūras kapitāla veidošanā. Projektā novērtēti nozīmīgākie mākslas un kultūras kapitāla vairošanas resursi: arhitektūras, audiovizuālās un filmu mākslas, dizaina, mūzikas, teātra un dejas, kā arī vizuālās mākslas vēstures un mūsdienu fenomeni; aktuālā Latvijas kultūras ekosistēma, tās operatoru saiknes un ietekme, sabiedrības un kultūras auditorijas līdzdalība; kultūras mantojums, atmiņas institūcijas, mantojuma kopienu līdzdalība, jo īpaši jauniešu segments. Pētījumam ir divu līmeņu teorētiskais ietvars: projektam kopumā (kultūras kapitāla un kultūras ekosistēmas teorijas) un pakārtoti katras pētnieciskās aktivitātes uzdevumiem. Īpaša uzmanība pievērsta metodoloģijas, tai skaitā sociālās un ekonomiskās ietekmes noteikšanas, māksliniecisko pētījumu un digitālo metožu attīstībai. Projekta zinātnisko kvalitāti, ieviešanu un rezultātu ietekmi nodrošinās piecu zinātnisko institūciju konsorcijs (Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts), kura kapacitāti nosaka zinātniskās darbības rezultāti; iekšējā un starptautiskā partnerība; pētniecības, studiju un mākslinieciskās jaunrades sinerģija, cieša saikne ar kultūras un mākslas procesiem. Pētījums padziļināti un starpdisciplināri skata kultūras un mākslas vidi, veidojot plašu ietekmes mērogu politikā, nozarē un izglītībā.

Projekta mērķis un uzdevumi

Projekta mērķis ir veidot starpdisciplināru cilvēkkapitāla un zināšanu bāzi par kultūras kapitāla daudzveidību un vērtību, kultūras sektora ekosistēmas dzīvotspēju veidojošiem procesiem kā resursu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

Projekta uzdevumi:

  1. analizēt atsevišķus mākslas vēstures fenomenus (arhitektūrā, audiovizuālajā un filmu mākslā, mūzikā, skatuves mākslās, vizuālajās mākslās un dizainā) un to lomu kultūras kapitāla veidošanā; 
  2. pētīt mūsdienu kultūras procesus – kartējot, tipoloģizējot un analizējot savstarpējās saiknes starp kultūras ekosistēmas aktoru grupām; 
  3. analizēt atsevišķu kultūras mantojuma veidu lomas un transformācijas kultūras ekosistēmā;
  4. pētīt mantojuma kopienu un citu sabiedriski aktīvo grupu (īpaši jauniešu) daudzveidību un jaunās mantojuma pārvaldības un komunikācijas pieejas; 
  5. pētīt un sistematizēt mākslas un digitalizācijas pētniecības metodoloģiskās pieejas mākslas un kultūras mantojuma studijās un augstākajā izglītībā; 
  6. attīstīt metodoloģijas un metodes kultūras un radošā sektora aktivitāšu sociālās un ekonomiskās ietekmes mērīšanai un izstrādāt Latvijas kontekstam piemērotus monitorēšanas indikatorus; 
  7. nostiprināt pētnieku tematisko  grupu pētniecisko kapacitāti un palielināt piecu partnerinstitūciju integrāciju; 
  8. nodrošināt zināšanu pārnesi politikas veidotājiem, praktiķiem un citām iesaistītajām pusēm.

Projekta galvenās aktivitātes

Projekta ietvaros tiks īstenoti septiņi darba posmi (DP), aktivitāšu īstenošanā piedaloties visiem partneriem:

1. darba posms: Mākslinieciskās jaunrades vēstures pētniecība un tās rezultāti kā kultūras kapitāla attīstības resurss (atbildīgās kontaktpersonas: Daina Lāce (LMA) un Jānis Kudiņš (JVLMA).

DP mērķis ir radīt jaunas zināšanas par Latvijas kultūras un mākslas vēsturi, lai 1) attīstītu pēctecīgu, sistematizētu un kontekstuālu Latvijas mākslinieciskās jaunrades vēstures zinātnisko zināšanu sistēmu; 2) novērtētu šo zināšanu nozīmi kultūras kapitāla veidošanā; 3) integrētu jaunās zināšanas augstākās izglītības saturā; 4) nodrošinātu zināšanu pārnesi mākslas nozaru radošo profesionāļu vidē.

2. darba posms: Aktuālo kultūras procesu ekosistēma un sabiedrības līdzdalība kā kultūras kapitāla vairošanas resurss (atbildīgā kontaktpersona: Anda Laķe (LKA).

DP mērķis ir papildināt kultūras informāciju sistēmu un radīt jaunas zināšanas par aktuālajiem kultūras procesiem: identificēt, kartēt un tipoloģizēt Latvijas kultūras un radošā sektora ekosistēmas operatoru grupas un to mijiedarbes, izvērtēt šo operatoru, kā arī sabiedrības un kultūras auditorijas līdzdalības nozīmi kultūras kapitāla daudzveidības vairošanā.

3. darba posms: Kultūras mantojuma loma kultūras ekosistēmas attīstībā. Atmiņas institūcijas kā kultūras kapitāla resurss (atbildīgās kontaktpersonas: Katrīna Teivāne-Korpa (LNB) un Inese Sirica (LMA).

DP mērķis ir novērtēt kultūras mantojumu (materiālo, nemateriālo un dokumentāro) kā kultūras ekosistēmas daļu mūsdienu tehnoloģisko, ekonomisko, sociālo un vides apstākļu kontekstā; argumentēt tā nozīmi kultūras kapitāla daudzveidības un vērtības nodrošināšanā; aktualizēt, aprobēt, instrumentalizēt un komunicēt atmiņu institūciju resursu (krājumu, arhīvu) pielietojamību, lai attīstītu zināšanu bāzi par kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu, tālāknodošanu, komunikāciju un pārvaldību.

4. darba posms: Sabiedrības un mantojuma kopienu līdzdalības prakses. Mantojuma kopienas jauniešu segmentā (atbildīgā kontaktpersona: Rūta Muktupāvela (LKA).

DP mērķis ir tipoloģizēt sabiedrības un mantojuma kopienas, kā arī to līdzdalības prakses mantojuma aizsardzībā, saglabāšanā, tālāknodošanā, komunikācijā un pārvaldībā, lai novērtētu sabiedrības un kultūras mantojuma kopienu lomu kultūras ekosistēmas daudzveidības attīstībā un kultūras vērtību (materiālo un nemateriālo) jaunradē, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu kultūras praksēm.

5. darba posms: Mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma pētniecības metodoloģijas specifika un attīstība (atbildīgās kontaktpersonas: Andris Teikmanis (LMA) un Līga Pētersone (JVLMA).

DP mērķis ir attīstīt zināšanu bāzi un inovatīvas metodoloģiskās pieejas mākslinieciskās jaunrades/mākslas un kultūras mantojuma pētniecībā, koncentrējoties uz inovatīvām mākslas un pētniecības mijiedarbes formām, kā arī atmiņas institūciju krājumu digitālajām izpētes metodēm.

6. darba posms: Kultūras un radošā sektora ietekmes un pārneses efektu noteikšana (atbildīgā kontaktpersona: Ieva Zemīte (LKA).

DP mērķis ir attīstīt mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma sociālās un ekonomiskās ietekmes pētniecības metodoloģiju un metodes; noteikt šo fenomenu mērīšanas un monitoringa indikatoru kopas; atklāt piemērotākos novērtējuma pētījuma dizainus un ceļa kartes, lai noteiktu mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma ietekmi uz valsts, sabiedrības un tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un nacionālo identitāti.

7. darba posms: Projekta vadība un sinerģijas starp konsorcija partneriem (atbildīgā kontaktpersona: Baiba Tjarve (LKA).

DP mērķi ir 1) Īstenot projektu dotā laika un finanšu ietvarā; 2) nodrošināt mijiedarbību un sinerģiju starp partneru pētnieciskajām un akadēmiskajām aktivitātēm.

JVLMA apakšprojekts "Mūzika Latvijā 17.-19. gadsimtā: radošie procesi kultūras kontekstos"

Apakšprojekta fokusā ir mūzikas dzīves procesu izpēte Latvijas teritorijā 17.–19. gadsimtā – periodā, kas saistīts ar dinamiskām pārmaiņām Latvijas kā teritoriāla jēdziena vēsturē (19. gadsimts kultūrvēsturiskā ziņā jau aplūkojams kā "valsts pirms valsts"). Apakšprojekts ir individuālu pētījumu kopa par tādiem jautājumiem kā sakrālās un sekulārās mūzikas prakse, muzikālā teātra prakse (ieskaitot atsevišķu uzvedumu vēsturiskās rekonstrukcijas mēģinājumus), muzikāli estētiskā doma, mūzikas kritika, mūzikas dzīve un tradīcijas Rīgā, bijušās Kurzemes-Zemgales hercogistes galmā, muižās un pilīs, citās Latvijas pilsētās (Jelgava, Daugavpils), mūzikas recepcija dažādās lingvistiskajās kopienās. Visi apakšprojekta pētījumi ir vērsti uz mūzikas procesu kristalizāciju plašā un sazarotā kultūras panorāmā iepriekš minētā perioda ietvaros, analizējot gan kultūras ģenēzes (cēloņsakarību redzējums), gan kultūras transmisijas (Rietumu tradīciju kontinuitātes un lokalizācijas) jautājumus. Apakšprojekta aktualitāti apliecina analogas pētījumu kopas trūkums, izvirzot tajā vairākus svarīgus, līdz šim neapgūtus jautājumus un vērtības Latvijas kultūrā. 

Apakšprojekta pētījumu kopas izstrādē apvienojušies pieci pieredzējuši pētnieki un studējošie, kuri izstrādās un publicēs divus monogrāfiskus rakstu krājumus. Apakšprojekta individuālo pētījumu kopas vienojošā metodoloģija virzīta uz konkrētu, mikrovēsturē balstītu primāro un sekundāro avotu nozīmes izcelšanu mūzikas vēstures procesu izpētē. Tas Latvijas muzikoloģijā, ņemot vērā šīs disciplīnas atkarību ilgus gadus no politiskās konjunktūras, ir bijusi maz izkopta zinātniskā prakse. Avotu pētniecību paredzēts veikt salīdzinājumā ar analogas sfēras Rietumu mūzikas avotu analīzi, tādā veidā pirmoreiz izstrādājot zinātniskus secinājumus par pētniecībā iekļauto lokālo avotu izcelsmi, specifiku un lietojumu. Avotu specifikas izpētē un zinātniskajā komentēšanā tiks iesaistītas gan manuskriptu studijas (piem., paleogrāfijas disciplīna), gan tekstu kriticisms, gan mūzikas materiāla analīze un ikonogrāfija.

Apakšprojekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. oktobris – 2022. gada 30. septembris.

Projekta izpildītāji-pētnieki:

galvenā izpildītāja, apakšprojekta zinātniskā vadītāja, profesore, pētniece, Dr. art. Lolita Fūrmane

galvenais izpildītājs, profesors, pētnieks, Dr. phil. Mārtiņš Boiko

galvenā izpildītāja, asociētā profesore, pētniece, Dr. art. Baiba Jaunslaviete

galvenais izpildītājs (periodā līdz 2021. gada 30. septembrim), profesors, pētnieks, Dr. art. Jānis Kudiņš

izpildītāja, pētniece, Dr. art. Zane Prēdele

izpildītāja (periodā no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. septembrim), Dr. art. Ieva Pauloviča

studējošā, akadēmiskās maģistra studiju programmas Mūzika maģistrante Bc. art. Ilze Cepurniece

Horizontālās sadarbības iniciatīvas ar VPP projekta CARD pārējām partnerinstitūcijām kopīgu semināru norisē, sadarbība ar LU LFMI pētnieci, projekta galveno izpildītāju Dr. art. Ilzi Šarkovsku-Liepiņu, LNB Speciālo krājumu departamentu individuālo pētījumu izstrādē.

Plānotie apakšprojekta rezultāti

  • izpildītāju izstrādāto individuālo pētījumu kopas divos tematiskos anonīmi recenzētos zinātnisko rakstu krājumos ("Mūzikas akadēmijas rakstu" periodikas ietvaros) 2021. un 2022. gadā; 
  • apakšprojekta organizētas divas tematiskas zinātniskās konferences JVLMA 2021. un 2022. gada pavasarī.
JVLMA apakšprojekts "Mūzikas kultūra Latvijā 20. gadsimta 20.-30. gados un 2. pusē: mazpētītie procesi, jautājumi, problēmas"

Latvijas mūzikas vēstures un kultūras 20. gadsimta perioda pētniecībā ilgstoši ir dominējusi uzmanības pievēršana akadēmisko žanru sfērai un izcilu personību (komponistu) radošās darbības mantojuma analīzei. Joprojām trūkst pētījumu par mūzikas procesiem plašākā kultūras un sociālajā kontekstā, kā arī līdzsvarota skatījuma uz akadēmisko žanru un populārās mūzikas līdzvērtīgu nozīmi kopīgajā vērtību mantojumā jeb kapitālā. 21. gadsimta sākumā jau ir publicēti atsevišķi pētījumi, kuri ir sākuši mainīt ilgstoši pastāvējušo veco paradigmu. 

Šajā apakšprojektā, kurā apvienojušies pieredzējuši pētnieki un studējošie, tiks padziļināti pētīts 20. gadsimta 20.-30. gadu periods Latvijas mūzikas kultūrā, sabalansēti pievēršot uzmanību akadēmisko žanru, populārās (šlāgera) un džeza mūzikas attīstības procesiem, recepcijai sabiedrībā un mākslinieciskajām vērtībām. Vēl tiks analizēti procesi džeza attīstībā un modernisma (modernitātes) adaptācijā padomju okupācijas periodā, kā arī mūzikas kultūras procesi Trešās Atmodas fundamentālo vēsturisko pārmaiņu laikā 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē un 90. gadu sākumā. Visu apakšprojekta individuālo pētījumu vienojošā metodoloģiskā pieeja balstīsies uz kultūras socioloģijas teorijām, mākslas un kultūras recepcijas teorijām adaptāciju, vēsturiskā diskursa analīzes un kultūras atmiņas teorijām. Katrā atsevišķā pētījumā tiks lietotas arī citas, ar konkrēto pētījuma objektu saistības metodes, tai skaitā dažādu datu un informācijas kvantitatīvā un kvalitatīvā kontentanalīze.

Apakšprojekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. oktobris – 2022. gada 30. septembris.

Projekta izpildītāji-pētnieki:

galvenais izpildītājs, apakšprojekta zinātniskais vadītājs, profesors, pētnieks, Dr. art. Jānis Kudiņš

izpildītājs, profesors, Dr. art. Indriķis Veitners

izpildītāja, Dr. art. Lauma Mellēna-Bartkeviča

izpildītāja, Mg. art. Ināra Jakubone

izpildītājs, doktora zinātniskā grāda pretendents, Mg. hist. Alberts Rokpelnis

studējošā (periodā līdz 2021. gada jūnijam), akadēmiskās maģistra studiju programmas Mūzika maģistrante Bc. art. Aija Kupjanska

studējošā (periodā līdz 2021. gada jūnijam), profesionālās bakalaura studiju apakšprogrammas Mūzikas vēsture, teorija un žurnāliste bakalaurante Laura Švītiņa

Horizontālās sadarbības iniciatīvas ar VPP projekta CARD pārējām partnerinstitūcijām kopīgu semināru norisē, LNB Speciālo krājumu departamentu individuālo pētījumu izstrādē.

Plānotie apakšprojekta rezultāti: 

  • izpildītāju izstrādāto individuālo pētījumu kopas divos tematiskos anonīmi recenzētos zinātnisko rakstu krājumos ("Mūzikas akadēmijas rakstu" periodikas ietvaros) 2021. un 2022. gadā;  
  • pētījums angļu valodā par tangomūzikas kontekstiem Eiropā 20. gadsimta pirmajā pusē un Rīgas tango karaļa Oskara Stroka radošo darbību;
  • publikācijas starptautiskos anonīmi rezenzētos zinātniskās periodikas izdevumos (žurnālos);
  • apakšprojekta organizētas divas tematiskas zinātniskās konferences JVLMA 2021. un 2022. gada pavasarī.
Apakšprojekts "Mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma pētniecības metodoloģijas specifika un attīstība"

Apakšprojekta mērķis ir attīstīt zināšanu bāzi un inovatīvas metodoloģiskās pieejas mākslinieciskās jaunrades/mākslas un kultūras mantojuma pētniecībā, koncentrējoties uz inovatīvām mākslas un pētniecības mijiedarbes formām, kā arī atmiņas institūciju krājumu digitālajām izpētes metodēm.

Apakšprojektu ciešā sadarbībā īstenos trīs augstskolas – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), Latvijas Kultūras akadēmija (LKA). Apakšprojekta zinātniskais vadītājs – LMA prorektors zinātniskajā un studiju darbā, profesors, VPP projekta CARD galvenais izpildītājs, Dr. art. Andris Teikmanis.

Kā apakšprojekta galvenie rezultāti plānotas trīs konferences, veltītas profesionālās doktorantūras pētniecības metodoloģijas, mākslas un pētniecības sinerģijas dažādu aspektu izgaismojumam un diskusijām. Vēl plānotas divas publikācijas – rokasgrāmata un rakstu krājums, veltīts pētniecības mākslā metodoloģijas dažādu aspektu analīzei.

JVLMA pārstāve-izpildītāja apakšprojektā: pētniece, profesionālās doktora studiju programmas mākslās direktore, Dr. art. Līga Pētersone.

JVLMA apakšprojektu aktivitātes
  • apakšprojekta “Mūzikas kultūra Latvijā 20. gadsimta 20.-30. gados un otrajā pusē: mazpētītie procesi, jautājumi, problēmas” ietvaros galvenais izpildītājs Jānis Kudiņš piedalās ar prezentāciju starptautiskā zinātniskajā konferencē "Music and Resistance", kuru 2020. gada 11.-14. decembrī online režīmā organizē Luidži Bokerīni Pētniecības Centrs /  The Centro Studi Opera omnia Luigi Boccherini (Luka, Itālija) sadarbībā ar Barselonas Autonomo universitāti / Universitat Autònoma de Barcelona (Spānija / Katalonija);
  • apakšprojekta “Mūzika Latvijā 17.–19. gadsimtā: radošie procesi kultūras kontekstos” ietvaros izpildītāja Zane Prēdele piedalījās ar prezentāciju starptautiskā zinātniskajā konferencē "Women Are not Born to Compose: Female Musical Works from 1750 to 1950", kuru 2020. gada 27.-30. novembrī online režīmā organizēja Luidži Bokerīni Pētniecības Centrs /  The Centro Studi Opera omnia Luigi Boccherini (Luka, Itālija) sadarbībā ar Venēcijas Mūzikas Centru; 
  • 2020. gada 11. novembrī JVLMA apakšprojektu pētnieki / izpildītāji online sanāksmē apsprieda VPP projekta CARD uzsākšanu un turpmāk veicamās pētnieciskā darba aktivitātes;
  • 2020. gada 22. oktobrī VPP projekta CARD partnerinstitūciju horizontālās sadarbības ietvaros JVLMA profesionālās bakalaura studiju apakšprogrammas "Mūzikas vēsture, teorija un žurnālistika" 1. semestra studējošie klātienes vizītē LNB iepazinās ar Speciālo krājumu departamenta dažādu krājumu materiāliem un to apstrādes procesu.