Valsts Pētījumu programmas (VPP) ir ministriju pasūtīti pētījumi viņu izvēlētā tematikā jeb zinātņu nozarē (top-down), kas balstās uz ministriju vajadzībām un finansēšanas iespējām. Tā kā tie ir orientēti uz noteiktu vajadzību un interešu nodrošināšanu, tad tie pamatā ir multi un starp disciplināri pētījumi un pamatā katrs aptver dažādas zinātņu nozaru grupas un nozares.

VPP ir zinātnes palīginstruments, kas darbojas ar mērķi palīdzēt valstij identificēt un pētīt Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākos jautājumus, kuru risināšanai nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu.

VPP "Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai"

Programmas virsmērķis ir Latvijas kultūras attīstība un efektīva izmantošana Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

Programmas mērķis ir attīstīt zināšanu bāzi par Latvijas kultūras aktuālajiem un vēsturiskajiem procesiem, kultūras un radošajām nozarēm kā šo procesu īstenotājām un kultūras pienesumu valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Lai sasniegtu programmas mērķi, noteikti šādi programmas uzdevumi:

1. Attīstīt jaunu zināšanu bāzi par Latvijas kultūras un radošo nozaru (literatūras, mūzikas, teātra un dejas mākslas, vizuālās mākslas, dizaina, arhitektūras, audiovizuālās un filmu mākslas, starpdisciplināro radošo izpausmju un kultūras mantojuma nozaru, tostarp tradicionālās kultūras un amata prasmju) aktuālajām attīstības tendencēm, tostarp:

1.1. Kultūras piedāvājuma pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, tai skaitā laikmetīgo kultūras formu pieejamību, kā arī publiskā un privātā sektora lomu un mijiedarbību kultūras piedāvājuma veidošanā;

1.2. Nodarbinātības un ieņēmumu gūšanas modeļiem un tendencēm kultūras un radošajās nozarēs un visu līmeņu izglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus pieprasījumam un tā attīstības tendencēm;

1.3. Digitālo tehnoloģiju ietekmi uz kultūras patēriņa paradumiem, kultūras satura radīšanas un izplatīšanas procesiem un ieņēmumu gūšanu no radošās darbības.

2. Attīstīt jaunu zināšanu bāzi par Latvijas kultūras un radošajām nozarēm nozīmīgiem vēsturiskajiem procesiem ar paliekošu ietekmi uz mūsdienu kultūru, tostarp padomju okupācijas gadu norisēm kultūras jomā.

3. Attīstīt kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieejas, īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, veselību, izglītību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu, kā arī inovācijām, paplašinot zināšanas un izpratni par kultūras un radošo nozaru esošo un potenciālo pienesumu šīm jomām un veicinot valsts ilgtspējīgu attīstību.

Programmas kopējais finansējums 2023.-2026. gadam ir 1 433 800 eiro. Programmu finansē no Kultūras ministrijas valsts budžeta programmā 20.00.00 “Kultūrizglītība” piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Projekta vadītājs: Dr.art. Rūta Muktupāvela

Projekta Nr.: VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001

Projekta īstenošanas laiks: 18.09.2023.-17.09.2026.

Projekta finansējums: 1 333 800.00 EUR

Projekta finansētājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija

Projekta partneri: Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), Latvijas Nacionālā  bibliotēka (LNB),Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts  (LU LFMI)

Kontaktinformācija: Projekta koordinatore un vadošā pētniece Dr.art. Ieva Vītola, ieva.vitola(abols)lka.edu.lv

VPP projekta kontaktpersona JVLMA: profesors, pētnieks Dr. art. Jānis Kudiņš, janis.kudins(abols)jvlma.lv

Projektu “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra - resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.

Projekta mērķis

Projekta mērķis ir radīt jaunas zināšanas, balstoties starpdisciplinārā pētnieciskā pieejā, par: 1) KRS (kultūras un radošā sektora) izturētspējas izpausmēm pašreizējos procesos, īpaši izgaismojot kultūras piedāvājuma un pieejamības dinamiku klātienes un digitālajā vidē, kā arī nozares nodarbinātības un izglītības procesus; 2) saikni ar vēsturiskajiem procesiem, uzsverot un izvērtējot padomju perioda lomu pašreizējās kultūras un mākslas izpratnē; 3) sociālās un ekonomiskās ietekmes izpausmēm sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Mērķis tiks sasniegts, pielietojot trīs galvenos metateorētiskos jēdzienus: ekosistēma, izturētspēja un ilgtspēja.

Projekta kopsavilkums

Projekts “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS izstrādāts, lai atklātu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai un izturētspējai nozīmīgākās mākslas un kultūras vērtības, kā arī novērtētu un argumentētu Latvijas kultūras ekosistēmas resursietilpību. Projektā tiks pētīti nozīmīgākie Latvijas kultūras aktuālie un vēsturiskie procesi, kultūras un radošās nozares kā šo procesu īstenotājas.

Izmantojot kvalitatīvas un kvantitatīvas pētniecības metodes, šķērsgriezuma pētījumus un gadījumu studijas, projektā tiek analizētas kultūras un radošo nozaru (literatūras, mūzikas, teātra un dejas mākslas, vizuālās mākslas, dizaina, arhitektūras, audiovizuālās un filmu mākslas, tradicionālās kultūras) aktuālās attīstības tendences: kultūras piedāvājums un pieejamība; nodarbinātība un ieņēmumu gūšanas modeļi, izglītības piedāvājuma atbilstība darba tirgus pieprasījumam un tā attīstības tendencēm; digitālo tehnoloģiju ietekme uz kultūras patēriņa paradumiem, kultūras satura radīšanas un izplatīšanas procesiem un ieņēmumu gūšanu no radošās darbības.

Projekta ievaros tiks attīstīta jauna zināšanu bāze par vēsturisko procesu, tostarp padomju okupācijas laika, ietekmi uz mūsdienu kultūras, mākslas un radošajiem procesiem. 

Tiks pētīta un novērtēta arī kultūras un radošo nozaru sociālā un ekonomiskā ietekme, paplašinot zināšanas un izpratni par kultūras un radošo nozaru esošo un potenciālo pienesumu un lomu valsts ilgtspējīgā attīstībā. Īpaša uzmanība pievērsta metodoloģijas, tai skaitā sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieeju noteikšanai, māksliniecisko pētījumu un digitālo metožu attīstībai. 

Projekta zinātnisko kvalitāti, ieviešanu un rezultātu ietekmi nodrošinās piecu zinātnisko institūciju konsorcijs (Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts), kura kapacitāti nosaka zinātniskās darbības rezultāti; iekšējā un starptautiskā partnerība; pētniecības, studiju un mākslinieciskās jaunrades sinerģija, cieša saikne ar kultūras un mākslas procesiem. Pētījums padziļināti un starpdisciplināri skata kultūras un mākslas vidi, veidojot plašu ietekmes mērogu politikā, nozarē un izglītībā.

Projekta ietvaros, sadarbojoties visiem partneriem, tiek īstenoti seši darba posmi (DP)

1. darba posms: Kultūras un radošo nozaru aktuālās attīstības tendences: kultūras piedāvājums un pieejamība (atbildīgās kontaktpersonas: Anda Laķe (LKA) un Agita Gritāne (LMA))

DP mērķis ir radīt jaunas zināšanas par daudzveidīga kultūras piedāvājuma radīšanu, tajā iesaistītajām kultūras un radošās ekosistēmas aktoru grupām, kā arī šo procesu saikni ar kultūras  pieejamību un potenciālu veidot iekļaujošu dialogu ar riska grupām, kurām ir risks tikt izslēgtām no kultūras aktivitātēm.

2.darba posms: Kultūras un radošo nozaru aktuālās attīstības tendences: nodarbinātība, ieņēmumu gūšanas modeļi, izglītības piedāvājuma atbilstība darba tirgus pieprasījumam un tā attīstības tendencēm (atbildīgā kontaktpersona: Ilona Kunda (LKA))

DP mērķis ir radīt jaunas zināšanas par nodarbinātības modeļiem un nedrošās nodarbinātības izpausmēm kultūras un radošā sektorā kopumā, konkrētās nozarēs, kā arī salīdzinot šīs izpausmes privātajā un publiskajā sektorā; novērtēt kultūrizglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus ilgtermiņa pieprasījumam, attīstīt darba tirgus pieprasījuma noteikšanas metodoloģiju, lai to pielāgotu kultūras un radošo nozaru, kā arī nodarbinātības modeļu specifikai.

3.darba posms: Digitālo tehnoloģiju izpausmes dažādās kultūras un radošās ekosistēmas ražošanas cikla fāzēs un ietekme uz kultūras patēriņa paradumiem (atbildīgās kontaktpersonas: Pauls Daija (LNB), Līga Vinogradova (LKA), Inese Sirica (LMA))

DP mērķis ir radīt jaunas zināšanas par digitālo tehnoloģiju, kā arī digitālās plaisas ietekmi uz iedzīvotāju kultūras patēriņa paradumiem, kultūras satura radīšanas, izplatīšanas un saglabāšanas procesiem, kā arī ieņēmumu gūšanu no radošās darbības, lai attīstītu kultūras un radošās ekosistēmas operatoru digitālo briedumu un veicinātu transformatīvās izturētspējas  stratēģijas sektorā.

4.darba posms: Latvijas kultūras un radošajām nozarēm nozīmīgu vēsturisko procesu reprezentācija mūsdienu kultūrā (atbildīgās kontaktpersonas: Edīte Tišheizere (LU LFMI), Kristiāna Ābele (LMA), Jānis Kudiņš (JVLMA))

DP mērķis ir attīstīt jaunu zināšanu bāzi par Latvijas kultūras un radošā sektora ekosistēmas izturētpējai un sabiedrības ilgtspējai nozīmīgiem vēsturiskajiem, tostarp padomju perioda politiski ideoloģiskajiem procesiem, kam ir paliekoša ietekme uz mūsdienu kultūru, pievēršoties detalizēti konkrētu kultūras un mākslas nozaru specifiku raksturojošajiem procesiem, kā arī identificējot kopīgās vēstures reprezentācijas tendences mūsdienu kultūras kontekstā.

5.darba posms: Kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieeju attīstība (atbildīgās kontaktpersonas: Ieva Zemīte (LKA), Baiba Tjarve (LKA), Liene Jākobsone (LMA))

DP mērķis ir radīt jaunas teorētiskas un empīriskas zināšanas par kultūras un radošo nozaru esošo un potenciālo ieguldījumu sabiedrības un valsts ilgtspējīgā attīstībā, attīstīt kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieejas, īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, veselību, izglītību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu, kā arī inovācijām.

6.darba posms: Projekta vadība un sinerģija starp konsorcija partneriem (atbildīgā kontaktpersona: Ieva Vītola (LKA))

DP mērķis ir 1) nodrošināt integrāciju un sinerģiju starp partneru pētniecības un akadēmiskajām darbībām, lai stiprinātu CERS starpdisciplinārās komandas konkurētspēju; 2) īstenot projektu dotā laika un finanšu ietvarā.

VPP projektā CERS pētījumus JVLMA izstrādā šāda izpildītāju grupa:

Galvenā izpildītāja, profesore, pētniece, Dr. Anda Beitāne

Galvenais izpildītājs, profesors, pētnieks, Dr. Jānis Kudiņš

Galvenā izpildītāja, pētniece, Dr. Lauma Mellēna-Bartkeviča

Izpildītāja, asociētā profesore, pētniece, Dr. Diāna Zandberga

Izpildītājs, profesors, Dr. Indriķis Veitners

Izpildītājs, zinātniskais asistents, Dr. Edgars Raginskis

Izpildītāja, zinātniskā asistente, doktora grāda pretendente, Mg. Kristiāna Vaickovska

Izpildītāja studējošā (2023./2024. akadēmiskais gads), maģistra grāda pretendente Inga Stankeviča

Izpildītāja studējošā (2023./2024. akadēmiskais gads), profesionālā doktora grāda pretendente Liene Denisjuka-Straupe

Izpildītāja studējošā (2024./2025. akadēmiskais gads), maģistra grāda pretendente Linda Ivanova

Izpildītājs studējošais (2024./2025. akadēmiskais gads), maģistra grāda pretendents Andrievs Alksnis

Izpildītāja studējošā (2025./2026. akadēmiskais gads), maģistra grāda pretendente Marta Liepiņa

Projekta ietvaros tiek īstenoti šādi pētījumi:

* Tradicionālās mūzikas reprezentācija mūsdienu kultūras procesos (DP 1)

Galvenā izpildītāja Dr. Anda Beitāne, studējošā Linda Ivanova

Plānotie rezultāti: pētījuma izstrāde un publicēšana anonīmi recenzētā zinātniskā izdevumā, starptautiskas zinātniskās konferences organizēšana JVLMA, vasaras skolas organizēšana Nīcā par pētījuma tematiku.

* Projekta otrais darba posms (DP 2) "Kultūras un radošo nozaru aktuālās attīstības tendences: nodarbinātība, ieņēmumu gūšanas modeļi, izglītības piedāvājuma atbilstība darba tirgus pieprasījumam un tā attīstības tendencēm" 

Izpildītāja Dr. Diāna Zandberga.

Horizontālā sadarbība ar partnerinstitūcijām datu apkopošanā un analīzē par mākslinieku un citu kultūras un radošā sektora profesionāļu nodarbinātības, tostarp mākslinieka statusa, sociālās aizsardzības, taisnīgas samaksas un mākslinieciskās brīvības izaicinājumiem šajā sektorā. 

* Apakšprojekts “Mazpētītie procesi un jautājumi mūzikas kultūrā un jaunradē Latvijā padomju okupācijas periodā (20. gadsimta 40.–80. gadi) un valsts neatkarības atjaunošanas pārejas laikā (80.–90. gadi)” (DP 4)

Apakšprojektā tematiski saistītu pētījumu kopu izstrādā galveno izpildītāju un izpildītāju grupa: Dr. Jānis Kudiņš (apakšprojekta zinātniskais vadītājs), Dr. Lauma Mellēna-Bartkeviča, Dr. Indriķis Veitners, Dr. Edgars Raginskis, Mg. Kristiāna Vaickovska un apakšprojektā pakāpeniski iesaistītie JVLMA studējošie Inga Stankeviča, Liene Denisjuka-Straupe, Andrievs Alksnis, Marta Liepiņa. 

Plānotie galvenie apakšprojekta rezultāti:

- trīs pētījumu publikācijas projekta visu sadarbības partneru kopīgi izstrādātā starpdisciplinārā starptautiskā recenzētā zinātniskā izdevumā angļu valodā;

- vismaz astoņu pētījumu izstrāde un publicēšana recenzētā tematiskā zinātniskā rakstu krājumā latviešu valodā (JVLMA);

- vismaz divas pētījumu publikācijas  SCOPUS un/vai Web of Science datubāzēs indeksētos nozares  zinātniskajos žurnālos;

- starpdisciplināras zinātniskās konferences organizēšana JVLMA par apakšprojekta tematiku.

* Projektā JVLMA īstenos arī horizontālās sadarbības aktivitātes ar pārējām četrām sadarbības partnerinstitūcijām dažādos projekta darba posmos, publicēs populārzinātniskas publikācijas, organizēs zinātnes komunikācijas pasākumus, izpildītāji piedalīsies starptautiskās zinātniskās konferencēs Latvijā un ārzemēs.