Profesors, Klavieru katedra

Mācījies Pāvula Jurjāna mūzikas skolā (skolotāji Valda Kalniņa, Šmarions Valdšteins, Zigrīda Āboliņa) un Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, to beidzis 1966. gadā (prof. Igora Kalniņa klase). Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas klavieru klasi absolvējis prof. Igora Kalniņa vadībā 1971. gadā. Absolvējis arī Nikolaja Rimska-Korsakova Ļeņingradas Valsts konservatorijas asistentūru (prof. Natana Perelmana klase) 1973. gadā.

1974. gadā sācis strādāt Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas klavieru nodaļā, kopš 1998. gada ir Klavieru, kā arī Kameransambļa un klavierpavadījuma katedras profesors. Viņa klasi abās katedrās absolvējuši vairāk nekā 100 pianistu, to vidū Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāji Inguna Puriņa, Vita Vēriņa, Normunds Vīksne, Mārtiņš Zilberts, Veronika Rinkule, Līga Paegle, Edgars Tomševics.

Strādājis par Latvijas radio pianistu-koncertmeistaru (1976–2004); sadarbojoties ar apmēram diviem simtiem vokālistu un instrumentālistu, 27 gados radio studijā ieskaņots vairāk nekā 1100 kompozīciju. Ar flautistēm Ditu Krenbergu un Ilonu Kudiņu, trombonistu Boļeslavu Voļaku, vijolnieku Andri Baumani, čellisti Martu Sudrabu, altisti Andru Dārziņu, dziedātājiem Kristīni Gailīti, Guntu Cēsi, Ievu Paršu, Jāni Sproģi, Sergeju Martinovu un Ingu Pētersonu ir tapuši ieskaņojumi kompaktdiskos, kas izdoti Latvijā, Vācijā un ASV.

Koncertu maršruti veduši uz daudzām pasaules valstīm – Poliju, Bulgāriju, Zviedriju, Vāciju, Franciju, Portugāli, Dāniju, Somiju, Igauniju, Lietuvu, Ukrainu, Gruziju, Uzbekistānu, ASV, Kanādu.

Par nopelniem Latvijas labā 1998. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1995. gadā piešķirta Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Mūzikas nodaļas balva par trimdas latviešu mūzikas popularizēšanu Latvijā. 2016. gadā saņēmis Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu. Saņēmis arī Valsts prezidenta Cildinājuma rakstu 2022. gadā.