Pedagoģija

Pedagoģijas nodaļa izveidota 2020./2021. akadēmiskajā gadā, apvienojot mūzikas, teātra mākslas, deju un vizuālās mākslas skolotāju programmas.

Studiju virzienā "Izglītība un pedagoģija" ietilpst divas studiju programmas:

Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programma
Mūzikas, dejas, mākslas skolotājs.
Profesionālā bakalaura studiju programma
Mūzikas, teātra mākslas, dejas, vizuālās mākslas skolotājs.

Īsā cikla studiju programmas apguve (pilna laika klātiene 2 gadi) dod iespēju absolventiem strādāt profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādēs, kā arī pirmsskolā un 1.klasē specializācijas "Muzikas skolotājs pirmsskolā" absolventiem. Iegūtais kvalifikācijas līmenis dod tiesības turpināt izglītību profesionālā bakalaura studiju programmās.

Bakalaura studiju programmas apguve (4 gadi) dod iespēju absolventiem strādāt vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības, vai profesionālās ievirzes, vai arī interešu izglītības iestādēs; iegūtais profesionālais bakalaura grāds dod arī tiesības turpināt izglītību akadēmiskajās vai profesionālajās maģistra studiju programmās, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā maģistra studiju programmā.

Skolotāju programmās tiek uzņemti studējošie, kurus interesē un saista pedagoģiskais darbs, jaunākās mākslas izglītības attīstības tendences, kā arī profesionālās meistarības pilnveidošana.

Pedagoģijas programmas īstenojam sadarbībā ar Latvijas Mākslas akādemiju un Latvijas Kultūras akadēmiju. Video, kas tika veidots 2021. gadā, sadarbību uzsākot, noskaties ŠEIT.

Apgūstot bakalaura studiju programmu, studiju virziena "Mākslas" profesionālā maģistra studiju programmas "Mūzika un skatuves māksla" apakšprogramma "Mūzika/ deja un izglītība" piedāvā iespēju 2 gadus padziļināt zināšanas, izvēloties specializāciju "Mūzikas mācība", "Instrumenta spēles mācība", "Dejas mācība" (jaunums kopš 2024.gada) vai "Klasiskās mūzikas dziedāšanas mācība" (jaunums kopš 2026.gada).

Vēsture

Mūzikas pedagoģijas nodaļa un Mūzikas pedagoģijas katedra dibināta 1961. gadā. Pirmajā tās darbības gadā tika uzņemti 18 studenti klātienē un 30 neklātienē. Mūzikas pedagoģijas programmā stājās jau absolvējušie kordiriģenti, muzikologi, kuri savas darba gaitas bija iesākuši skolā, taču trūka zināšanas mūzikas mācīšanas metodikā. Starp pirmā gada studentiem atrodamas nozīmīgas kultūras dzīves personības, kā Ilgvars Matrozis, Alfrēds Cinovskis, Aīda Stabulniece, Valdis Zeltkans, Daumants Reiters. Par pirmo katedras vadītāju tika iecelts muzikologs Ludvigs Kārkliņš. Viņa darba uzdevumos ietilpa jaunās nodaļas mācību plāna izveide un studiju programmas sakārtošana. No 1963. gada katedras vadītāja pienākumus pildīja profesors Imants Cepītis, kurš turpināja pilnveidot mūzikas skolotāju studiju programmas saturu.

No 1969. līdz 1985. gadam Mūzikas pedagoģijas katedru vadīja profesors Pauls Kvelde, kura laikā tika sakārtota mūzikas stundu vadīšanas dokumentācija, tika pilnveidoti mācību stundu konspekti. Nodaļā paralēli korim bija pūtēju orķestris, kurā studenti paši spēlēja un diriģēja, iestudējot savas izveidotās skaņdarbu instrumentācijas. Aktivizējās nodaļas kora koncertbraucieni gan uz komponistu dzimtajām vietām, gan uz Tallinu un Maskavu. Sadarbībā ar Tallinas Valsts konservatorijas metodiķi Heino Kaljusti un citiem mūzikas pedagogiem, notika radošas diskusijas par jaunu pieeju mūzikas mācīšanai skolēniem, par relatīvās solmizācijas metodes sekmīgu izmantošanu nošu lasītprasmes attīstīšanai.

No 1985. līdz 1988. gadam Mūzikas pedagoģijas katedru vadīja profesors Jānis Zirnis, kura laikā uzplauka kora muzicēšanas kultūra. Katedras vadītājs mācīja studentiem kā strādāt ar kori, veicinot studentu pašcieņu, novērtējot viņu ieguldīto darbu. 1986. gadā tika organizēti katedras 25 gadu pastāvēšanai veltīti pasākumi, tai skaitā zinātniskā konference.

No 1988. līdz 1991. gadam Mūzikas pedagoģijas katedras vadību uzņēmās docente Laima Lasmane. Tajā laikā Mūzikas pedagoģijas katedras mācību spēki toreizējā rektora Imanta Kokara virsvadībā izstrādāja eksperimentālo nacionālās muzikālās audzināšanas programmas modeli. Katedras metodiķi – Laima Lasmane, Ilga Millere, Ligita Rozenberga, Irēna Nelsone un Arvīds Platpers – izstrādāja jaunu mūzikas mācīšanas programmu, kā arī metodiskos līdzekļus un mūzikas mācību grāmatas no 1. līdz 9. klasei. Sadarbībā ar Poznaņas Mūzikas akadēmijas ritmikas speciālistiem un JVLMA docētāju Liju Jērcumu, tika izstrādāta ritmikas mācību programma vispārizglītojošām skolām un ritmikas studiju kurss mūzikas pedagoģijas nodaļas studentiem.

No 1991. līdz 2005. gadam un no 2008. līdz 2010. gadam Mūzikas pedagoģijas katedru vadīja asociētais profesors Arvīds Platpers. Šajā laika posmā studiju plāni tika papildināti ar jauniem studiju kursiem – improvizāciju, mūzikas instrumentārija apguvi (tajā skaitā sitaminstrumentu, blokflautas, kokles spēli), arī Karla Orfa metodiku. Arvīda Platpera vadībā Mūzikas skolotāju sieviešu koris aktīvi sniedza koncertus un piedalījās starptautiskos koru konkursos, gūstot nozīmīgus panākumus, kā piemēram, Radio BBC radioierakstu konkursā Sudraba rozes kauss, ieguva galveno balvu (Londona, Anglija, 2001), Orlando di Lasso polifonās mūzikas konkursā – Grand Prix (Roma, Itālija, 2000) u. c. Šie braucieni bija neatņemama tā laika studējošo pieredze profesionālajā izaugsmē, jo daudzi jaunie profesionāļi tika iedvesmoti piedalīties starptautiskos konkursos ar saviem koriem.

Profesore Ilma Grauzdiņa vadīja nodaļu no 2005. līdz 2008. gadam, šajā laika posmā Mūzikas skolotāju katedras metodiskie uzdevumi tuvinājās mūzikas skolu un vispārizglītojošo skolu metodiskajā sadarbībā. Sākās aktīvs mācību grāmatu sastādīšanas, pilnveidošanas un grāmatu recenzēšanas posms. Tika veikts pirmais apjomīgais katedras vēstures apkopojums.

No 2010. gada līdz 2014. gadam katedras vadītāja pienākumus pārņēma docente Liene Batņa. Mūzikas akadēmijā izveidojās jauna tradīcija – no 2009. gada katru otro gadu tika organizēts Jāzepa Vītola bērnu un jauniešu koru un vokālo ansambļu konkurss Lai skan!. Tika veikta mūzikas skolotāju katedras pedagoģiskās vides modernizēšana, kurā topošie mūzikas skolotāji apguva jaunākās mūzikas mācīšanas metodes, izmantojot informāciju tehnoloģijas. Metodiskais kabinets tika papildināts ar mūzikas skolotāju darbā nepieciešamo Karla Orfa instrumentāriju, kā arī citiem praktiskajā darbā nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. Katedras darba ietvaros tika pilnveidots studējošo pētnieciskais un mācību metodiskais darbs. Studējošie tika aktīvi iesaistīti metodoloģiskajos semināros, zinātniskajās un mācību metodiskajās konferencēs, dažādu konkursu un meistarklašu organizēšanā.

No 2014. gada līdz 2022.gadam Mūzikas pedagoģijas katedru vadīja docents Edgars Vītols. Katedras kopdarbā tika uzsākta jaunas pedagoģijas programmas "Mūzikas, teātra mākslas, dejas, vizuālās mākslas skolotājs", kā arī apakšprogrammas "Skolotājs mūzikā un kultūras studijās" realizācija, tās ietvaros saglabājot tradicionālos studiju kursus, papildinot tos ar jaunākiem – pedagoģisko pētījumu metodoloģiju, studiju darbiem, ģitārspēli, režijas pamatiem. Tika aizsāktas viesprofesoru lekcijas un meistarklases, turpinājās docētāju darbs tālākizglītības kursos. Katedras docētāji, sadarbībā ar Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociāciju, organizēja Latvijas Mūzikas olimpiādes vispārizglītojošo skolu skolēniem, JVLMA studējošajiem mūzikas skolotājiem - Studentu forumus, kā arī turpināja pilnveidot iepriekš iedibinātās tradīcijas. Katedras docētāji iesaistījās Valsts izglītības satura centra un Eiropas Sociālā fonda finansētā projektā "Kompetenču pieeja mācību saturā", piedaloties kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības mācību priekšmeta "Mūzika" satura izstādē, aprobācijā un ieviešanā.

No 2022. gada novembra Mūzikas pedagoģijas katedras vadītājas pienākumus uzsāka docente, šobrīd asoc. prof. Ilze Vilde, kura uzticētos pienākumus pildīja, ievērojot Mūzikas pedagoģijas katedras aizsāktās tradīcijas, atbalstot un attīstot inovācijas pētniecībā, mūzikas pedagoģijā un mācīšanas metodikā, kopā ar kolēģiem stiprinot mūzikas skolotāju profesionālo un caurviju kompetenci.

2025./2026. akadēmisko gadu uzsākot, par Mūzikas pedagoģijas katedras vadītāju kļuva Ilona Plūme.

Mūzikas pedagoģijas katedras pārraudzībā ir pedagoga vispārējās kompetences un pedagoģijas nozares teorētiskie pamatkursi, piemēram, "Pedagoģiskie un psiholoģiskie aspekti", "Izglītības vadība", "Mūzikas pedagoģija", 'Mūzikas mācīšanās metodika", kā arī profesionālā bakalaura studiju apakšprogrammas "Skolotājs mūzikā un kultūras studijās" specializācija "Vispārējās izglītības mūzikas skolotājs".

Paralēli Mūzikas pedagoģijas katedrai 2013. gadā darbību uzsāka Instrumenta spēles skolotāju katedra. Tā izveidota, lai nodrošinātu vienotu pieeju studiju programmas profesionālo studiju kursu satura prasībām, satura kvalitatīvu īstenošanu un piesaisti darba tirgum. Līdz tam jauno skolotāju izglītošanā aktīvi iesaistījās augstskolas mācībspēki profesores Valdas Kalniņas vadībā. Instrumenta spēles skolotāju katedru kopš tās dibināšanas vadīja profesors Normunds Vīksne. Sākot ar 2024./2025.akadēmisko gadu, JVLMA ir izveidota Profesionālās izglītības mūzikas skolotāju (PIMS) katedra, kura mūzikas nozares profesionālās specializācijas studiju kursus nodrošina sadarbībā ar specializācijas katedrām. PIMS katedru vada docente Dace Bičkovska.

Dejas pedagoģijas katedra JVLMA tiek atvērta 2017. gadā, pārņemot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas bakalaura studiju programmu "Deju un ritmikas skolotājs". Katedras vadītāja ir asociētā profesore Sandra Vītola.

Dejas pedagoģijas katedras pārraudzībā ir īsā cikla profesionālā augstākās izglītības studiju apakšprogramma "Deju skolotājs" (specializācija "Deju skolotājs interešu izglītībā") un profesionālā bakalaura studiju apakšprogramma "Skolotājs dejā un kultūras studijās" (specializācija "Profesionālās ievirzes un interešu izglītības deju un kultūras studiju skolotājs").

Studiju process tiek īstenots teorijas un prakses vienotībā, nodrošinot teorētisko zināšanu apguvi (studiju kursi pedagoģijā un psiholoģijā, dejas teorijā un vēsturē, dejas un mūzikas didaktikā, tērpu vēsturē u.c.), kā arī praktiskā darbībā gūtās prasmes un pieredzi (klasiskajā dejā, modernajā un džeza dejā, dejas kompozīcijā, latviešu un cittautu dejā u.c.), kas paredz izzināt dejas žanrus un stilus to daudzveidībā, ļauj izprast dejas mākslu veidojošos komponentus, lai topošais deju skolotājs prasmīgi spētu izmantot iegūto profesionālo kompetenci, strādājot profesionālās ievirzes vai interešu izglītībā.

Profesionālās darbības un specializācijas studiju kursus Vizuālās mākslas skolotājiem nodrošina Latvijas Mākslas akadēmija, bet Teātra mākslas skolotāju apakšprogrammai profesionālās specializācijas kursus nodrošina Latvijas Kultūras akadēmija.

Studiju līmeņi

Bakalaura programma

Mūzikas, teātra mākslas, dejas, vizuālās mākslas skolotājs

Kontakti

Dace Bičkovska

Ilona Plūme

Kristīne Zelicka

Sandra Vītola

Maģistra programma

Mūzika un skatuves māksla

Kontakti

Kristīne Zelicka

Īsā cikla studiju programma

Mūzikas, dejas, mākslas skolotājs

Kontakti

Ilona Plūme

Kristīne Zelicka

Sandra Vītola

Sandra Vītola

Dace Bičkovska

Ilona Plūme

Edgars Vītols

Ilze Vilde

Guna Ezermale

Ginta Pētersone

Alda Skrastiņa

Una Rēķe

Alla Andaburska

Maija Kokare

Alisa Košeļeva

Gunta Bāliņa

Ramona Galkina

Rita Lūriņa

Anda Šteina

Santa Zaula

Inga Cirse

Guntars Bernāts

Kristīne Zelicka